Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Darbam jāiet no rokas

Sarmīte Feldmane
12:32
20.08.2020
96
Pintaani 1

Raunas pagasta zemnieku saimniecība “Pintāni” pamazām attīstās, katrugadu tiek modernizēta saimniekošana. Patlaban tajā ir 80 slaucamās govis, bet kopā ganāmpulkā ap 180 mājlopu.

Turpina vecāku sākto

Kārlis Pintāns turpina vecāku iesākto. Viņi 90.gados no kopsaimniecības iegādājās fermu, audzēja cūkas, slauca govis, vēlāk izraudzījās specializāciju piena lopkopībā.
Pirms pieciem gadiem Kārlis, kurš strādāja par elektriķi, no Ogres pārcēlās pie vecākiem.

“Tad bija jāizvēlas, vai nu saimniekošanai met mieru, vai es turpinu,” stāsta Kārlis un uzsver, ka bijis žēl vecāku ieguldītā darba. Taču piena cena bija zema, toties vēl iznomājamas brīvās zemes, jo daudzas saimniecības likvidējās. Jaunais zemnieks pamēģināja audzēt graudus.

“ Bija divi neražas gadi, tad beidzu audzēt graudus. Varbūt labi, lai gan biju domājis nopietni nodarboties ar graudkopību. Taču lopkopība ir stabilāka, ienākumi katru mēnesi. Var pastāvīgiem darbiniekiem nodrošināt darbu. Protams, cenu svārstības ietekmē, no tām visi esam atkarīgi,” pastāsta lopkopis.

Vecāki Kārlim nodeva “Pin­tā­nus” un 30 slaucamās govis. Ganāmpulks palielināts tikai ar pašu ataudzētām telītēm. Kārlis ar lepnumu uzsver, ka tas ir mammas nopelns.
“Ganāmpulks gan atjaunojas, gan palielinās. Līkne pamazām aug, un tas notiek bez stresa,” atzīst zemnieks. Ganāmpulkā ir Holšteinas melnraibās, vēl dažas Holšteinas sarkanās, bet no tām nolemts atteikties, lai būtu tikai vienas šķirnes piena devējas.

Attīsta, izmantojot esošo

Piecos gados daudz ieguldīts ­saimniecības attīstībā.“Skaidrs, ka ar govju piesieto turēšanu nevar saimniekot. Parunāju ar vienu, otru firmu – lai uzbūvētu jaunu kūti, cenas bija milzīgas. Pabra­ukāju pie zemniekiem, paskatījos, kā kurš darījis. Allažos viens saimnieks bija pārbūvējis vecu šķūni. Parunāju ar projektētājiem, dabūju vecu šķūni, tā platība atbilstoša. Divu gadu laikā visu sagādāju, govju guļvietas nopirku no fermas, kas likvidējās. Lai ātrāk pabeigtu, nācās ņemt kredītu. Ferma plaša, ir ventilācija, govis jūtas brīvi. Vecās konstrukcijas ļoti labi noderēja. Viss maksimāli vienkārši un lēti, pašu kokm­ateriāli, pašu zāģēti. Un, cik ­var­ē­jām, arī būvē darījām paši.

Slaukšanai – roboti

Bija domāts ierīkot arī slaukšanas zāli, bet, domājot gadus uz priekšu, skaidrs, ka slaucējas dabūt būs ļoti grūti. Ne katram var uzticēt govis. Ilgu laiku slaucām paši. 50 govis vēl var izslaukt, bet saimniecībā ir arī citi darbi. Bija skaidrs, ka jādomā par robotiem. Ceļot kūti, jau bija saprotams, kā govīm būs ērtāk, kur gulēs, kā ies uz slaukšanu. Tieši tad varēja pieteikties Eiropas Savienības projektam. Ar investīciju firmas starpniecību piesaistīju finansējumu. Fermā ir divi slaukšanas roboti, otru iegādājos lietotu,” pastāsta “Pintānu” saimnieks. Ciet­s­tāvošajām govīm uzcelta nojume, vecā kūts pārbūvēta, sava novietne ir jaunlopiem. Izbūvēta mēslu krātuve. Kārlis atzīst, ka ļoti paveicies ar partneriem, jo pašam nav ne pieredzes projektu rakstīšanā, ne finansējuma piesaistē.

Jaunais lopkopis uzsver, ka darba diena būtiski mainījusies. Ja agrāk trijos no rīta bija jāceļas uz slaukšanu, tagad rīta cēliens ir nesteidzīgs, jo zināms, ka kūtī viss kārtībā. Pēcpusdienā iesāktais nav jāmet pie malas un jāsteidzas uz slaukšanu. “Sākumā, protams, govīm bija jāpierod. Vidēji katra uz slaukšanu iet 2,6 reizes diennaktī,” saka lopkopis un uzsver, ka par izslaukumiem sūdzēties nevar. Protams, ir plāni, kādus izslaukumus gribētos tuvākajos gados sasniegt.

Līdztekus saimniecības modernizācijai sagādāta arī lauksaimniecības tehnika. “Pērku lietotu. Kad saimniecība būs pašpietiekama, tad varēs gādāt jaunu. Uz­­skatu, ka projektu nauda jāpiesaista lieliem darbiem, piemēram, būvniecībai. Ikdienas vajadzībām arī ikdienā jānopelna, “ viedokli pauž zemnieks un piebilst, ka pamazām vien saimniecības, kuras gribēs turpināt strādāt, iegādāsies slaukšanas robotus. Tā ir nepieciešamība, kas atslogo darbu.

Pašizmaksa un Eiropas atbalsts

Zemnieku saimniecība “Pintāni” pienu pārdod LKPS “Piebalga”. Kārlis vērtē, ka kooperatīvs ir stabils iepircējs un cena ir augstāka nekā citiem. “Šovasar jau visiem cenas ir stabili zemas,” nosaka zemnieks un uzsver, ka svarīgi ir iespējami samazināt pašizmaksu. Rūpīgi tiek sekots barības devām. Pirmo vasaru skābbarība salikta bedrē, tā tai var nodrošināt stabilāku kvalitāti.

“Kāda šovasar zāle! Tikai jā­pļauj,” par vasaru priecīgs zemnieks. Sagatavoti ap četri tūkstoši ruļļu siena un skābsiena. Gana ne tikai šai ziemai.

Kārlis Pintāns vairākkārt uzsver: “Tagad tikai jāstrādā. Pagaidām zemes saimniekošanai pietiek.” Viņš gan atzīst, ka ­satra­u­­kumu rada Eiropas Savie­nības nākotne. “Esam vairāk vai mazāk atkarīgi no tās labvēlības, jo paši vien izdzīvot nevaram. Izdevumi mums tādi paši kā citu valstu zemniekiem, bet iespēja nopelnīt mazāka. Ja darbs iet no rokas un patīkami strādāt, tad arī nākotne šķiet labāka,” saka “Pintānu” saimnieks Kārlis Pintāns un piebilst: “Es­­mu trīsdesmitgadnieks, tikai ceļa sākumā, un daudz jām­ācās.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
10

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
284

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
34
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi