Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Darbam jāiet no rokas

Sarmīte Feldmane
12:32
20.08.2020
50
Pintaani 1

Raunas pagasta zemnieku saimniecība “Pintāni” pamazām attīstās, katrugadu tiek modernizēta saimniekošana. Patlaban tajā ir 80 slaucamās govis, bet kopā ganāmpulkā ap 180 mājlopu.

Turpina vecāku sākto

Kārlis Pintāns turpina vecāku iesākto. Viņi 90.gados no kopsaimniecības iegādājās fermu, audzēja cūkas, slauca govis, vēlāk izraudzījās specializāciju piena lopkopībā.
Pirms pieciem gadiem Kārlis, kurš strādāja par elektriķi, no Ogres pārcēlās pie vecākiem.

“Tad bija jāizvēlas, vai nu saimniekošanai met mieru, vai es turpinu,” stāsta Kārlis un uzsver, ka bijis žēl vecāku ieguldītā darba. Taču piena cena bija zema, toties vēl iznomājamas brīvās zemes, jo daudzas saimniecības likvidējās. Jaunais zemnieks pamēģināja audzēt graudus.

“ Bija divi neražas gadi, tad beidzu audzēt graudus. Varbūt labi, lai gan biju domājis nopietni nodarboties ar graudkopību. Taču lopkopība ir stabilāka, ienākumi katru mēnesi. Var pastāvīgiem darbiniekiem nodrošināt darbu. Protams, cenu svārstības ietekmē, no tām visi esam atkarīgi,” pastāsta lopkopis.

Vecāki Kārlim nodeva “Pin­tā­nus” un 30 slaucamās govis. Ganāmpulks palielināts tikai ar pašu ataudzētām telītēm. Kārlis ar lepnumu uzsver, ka tas ir mammas nopelns.
“Ganāmpulks gan atjaunojas, gan palielinās. Līkne pamazām aug, un tas notiek bez stresa,” atzīst zemnieks. Ganāmpulkā ir Holšteinas melnraibās, vēl dažas Holšteinas sarkanās, bet no tām nolemts atteikties, lai būtu tikai vienas šķirnes piena devējas.

Attīsta, izmantojot esošo

Piecos gados daudz ieguldīts ­saimniecības attīstībā.“Skaidrs, ka ar govju piesieto turēšanu nevar saimniekot. Parunāju ar vienu, otru firmu – lai uzbūvētu jaunu kūti, cenas bija milzīgas. Pabra­ukāju pie zemniekiem, paskatījos, kā kurš darījis. Allažos viens saimnieks bija pārbūvējis vecu šķūni. Parunāju ar projektētājiem, dabūju vecu šķūni, tā platība atbilstoša. Divu gadu laikā visu sagādāju, govju guļvietas nopirku no fermas, kas likvidējās. Lai ātrāk pabeigtu, nācās ņemt kredītu. Ferma plaša, ir ventilācija, govis jūtas brīvi. Vecās konstrukcijas ļoti labi noderēja. Viss maksimāli vienkārši un lēti, pašu kokm­ateriāli, pašu zāģēti. Un, cik ­var­ē­jām, arī būvē darījām paši.

Slaukšanai – roboti

Bija domāts ierīkot arī slaukšanas zāli, bet, domājot gadus uz priekšu, skaidrs, ka slaucējas dabūt būs ļoti grūti. Ne katram var uzticēt govis. Ilgu laiku slaucām paši. 50 govis vēl var izslaukt, bet saimniecībā ir arī citi darbi. Bija skaidrs, ka jādomā par robotiem. Ceļot kūti, jau bija saprotams, kā govīm būs ērtāk, kur gulēs, kā ies uz slaukšanu. Tieši tad varēja pieteikties Eiropas Savienības projektam. Ar investīciju firmas starpniecību piesaistīju finansējumu. Fermā ir divi slaukšanas roboti, otru iegādājos lietotu,” pastāsta “Pintānu” saimnieks. Ciet­s­tāvošajām govīm uzcelta nojume, vecā kūts pārbūvēta, sava novietne ir jaunlopiem. Izbūvēta mēslu krātuve. Kārlis atzīst, ka ļoti paveicies ar partneriem, jo pašam nav ne pieredzes projektu rakstīšanā, ne finansējuma piesaistē.

Jaunais lopkopis uzsver, ka darba diena būtiski mainījusies. Ja agrāk trijos no rīta bija jāceļas uz slaukšanu, tagad rīta cēliens ir nesteidzīgs, jo zināms, ka kūtī viss kārtībā. Pēcpusdienā iesāktais nav jāmet pie malas un jāsteidzas uz slaukšanu. “Sākumā, protams, govīm bija jāpierod. Vidēji katra uz slaukšanu iet 2,6 reizes diennaktī,” saka lopkopis un uzsver, ka par izslaukumiem sūdzēties nevar. Protams, ir plāni, kādus izslaukumus gribētos tuvākajos gados sasniegt.

Līdztekus saimniecības modernizācijai sagādāta arī lauksaimniecības tehnika. “Pērku lietotu. Kad saimniecība būs pašpietiekama, tad varēs gādāt jaunu. Uz­­skatu, ka projektu nauda jāpiesaista lieliem darbiem, piemēram, būvniecībai. Ikdienas vajadzībām arī ikdienā jānopelna, “ viedokli pauž zemnieks un piebilst, ka pamazām vien saimniecības, kuras gribēs turpināt strādāt, iegādāsies slaukšanas robotus. Tā ir nepieciešamība, kas atslogo darbu.

Pašizmaksa un Eiropas atbalsts

Zemnieku saimniecība “Pintāni” pienu pārdod LKPS “Piebalga”. Kārlis vērtē, ka kooperatīvs ir stabils iepircējs un cena ir augstāka nekā citiem. “Šovasar jau visiem cenas ir stabili zemas,” nosaka zemnieks un uzsver, ka svarīgi ir iespējami samazināt pašizmaksu. Rūpīgi tiek sekots barības devām. Pirmo vasaru skābbarība salikta bedrē, tā tai var nodrošināt stabilāku kvalitāti.

“Kāda šovasar zāle! Tikai jā­pļauj,” par vasaru priecīgs zemnieks. Sagatavoti ap četri tūkstoši ruļļu siena un skābsiena. Gana ne tikai šai ziemai.

Kārlis Pintāns vairākkārt uzsver: “Tagad tikai jāstrādā. Pagaidām zemes saimniekošanai pietiek.” Viņš gan atzīst, ka ­satra­u­­kumu rada Eiropas Savie­nības nākotne. “Esam vairāk vai mazāk atkarīgi no tās labvēlības, jo paši vien izdzīvot nevaram. Izdevumi mums tādi paši kā citu valstu zemniekiem, bet iespēja nopelnīt mazāka. Ja darbs iet no rokas un patīkami strādāt, tad arī nākotne šķiet labāka,” saka “Pintānu” saimnieks Kārlis Pintāns un piebilst: “Es­­mu trīsdesmitgadnieks, tikai ceļa sākumā, un daudz jām­ācās.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
663

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi