Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Mājdzemdības – grūtas, bet skaistas

Kristīne Lāce
13:18
27.08.2020
10
Lauma 1

Laumas un Ivara ģimenē pirms septiņiem mēnešiem pasaulē nāca dēls Kristers. Ģimene izvēlējās mājdzemdības. Lielais notikums un pandēmija ģimenes dzīvi apgrieza kājām gaisā. Ivars šobrīd ir Īrijā, bet Lauma – Latvijā.

Lauma ir vaivēniete, no Rīdzenes, bet Ivara dzimtā puse ir Valmiera. Abiem ir bērni no citām attiecībām. Laumas pirmais bērns Emīls (8) arī dzimis mājdzemdībās, tāpēc arī otro vēlējusies dzemdēt līdzīgā gaisotnē. “Īrijā mājdzemdības nav populāras. Interesējos tur par šādu iespēju, bet nevarēju tuvumā atrast vecmāti, kura būtu gatava pieņemt bērnu mājās, tad lēmu par labu Latvijai. Biju izplānojusi, kad bērniņš apvelsies, braukšu atpakaļ uz Īriju, bet pandēmija visu apgrieza kājām gaisā. Mēs esam Latvijā, bet mans draugs un Kristera tētis ir Īrijā,” atklāj Lauma.

Grūtniecība Laumai aizritējusi ļoti mierīgi. Kristera mamma stāsta, ka bijuši spēcīgi emociju uzliesmojumi: vienu brīdi varējusi priecāties, bet citā jau dusmoties vai raudāt. Smaidot Lauma stāsta: “Bija vēlme pēc nesavienojamām lietām – pēc salda un skāba kopā. Es varēju ēst marinētu gurķi ar saldējumu.”

Līdz grūtniecības septītajam mēnesim Lauma strādājusi Īrijā, bet novembra beigās ar dēlu Emīlu atgriezusies Latvijā. “Īru dakteru noteiktais dzemdību datums bija 31.decembris, bet manas vecmātes Rudītes – 2.janvāris. Do­mājām, būs mums Jaunā gada pārsteigums. Draugs bija paņēmis atvaļinājumu ar laika rezervi un atbraucis pie mums uz Latviju, lai sagaidītu dēlu. Tomēr bērniņš nesteidzās. 10.janvāra vakarā izdzēru glāzi sarkanvīna, ļoti kārojās. Bija Pilnmēness, atcerējos vecmātes teikto, ka tas veicina dzemdības. Pēc vīna bija patīkams miers, un devos gulēt. Pie­cos no rīta pamodos, jutu, ka noplūduši augļūdeņi. Zvanīju vecmātei un devos uz Beverīnas novada mājām “Jaunpalejas”. Tur ir sabiedriskā labuma biedrība “Ģi­menes Šūpulis”, kas sniedz patvērumu grūtībās nonākušām, vientuļām grūtniecēm, sniedz izglītojošu atbalstu ikvienai sievietei gaidībās un piedāvā drošu, atbalstošu vidi ģimenēm plānotu mājdzemdību piedzīvošanai.” Pa­pildinot sacīto, Lauma bilst: “Cil­vēki bieži domā, ka mājdzemdības notiek tikai savās mājās, bet ne vienmēr apstākļi to ļauj, tāpēc ir izveidota šāda vieta.”

Kristera mamma atminas, ka 11.janvāris bijis auksts. “Aiz­brau­cām uz “Jaunpalejām”, tur nebija kurināts, jo māja bija tukša. Kamēr man bija kontrakcijas, telpu sakurinājām siltu. Tur ir patīkama un omulīga vide – kā mājās. Mājdzemdību process ir dabīgs. Lai atslābinātos, dod homeopātiskos graudiņus. Atzīšos, dzemdības nav vieglas, process netiek stimulēts, viss tiek izdzīvots dabiski. Tas ir grūti, bet tajā pašā laikā ļoti skaisti.”

Kaut gan tieši 11.janvārī Ivaram bija biļete lidojumam uz Īriju, Kristera tētis piedalījies dzemdībās, aviobiļeti izdevās samainīt uz nākamo dienu. Dzem­dībās piedalījās arī Laumas māsa un draudzene, lai būtu lielāks atbalsta spēks. “Ivars pēdējā brīdī izgāja ārā un sēdēja mašīnā. Vi­ņam esot bijis grūti noskatīties, jo nezinājis, kā palīdzēt. Es ļāvu brīvi izvēlēties. Biju kliegusi tik skaļi, ka Ivars to dzirdējis automašīnā,” smaidot atklāj Lauma.

Kristers piedzima 11.janvārī plkst.13.13. Puika bija 3,36 kg smags un 56 cm garš. “Ivars ir dzimis piektdienā, 13.datumā, sākotnēji domājām, ka Kristers arī gribēs piedzimt kā tētis. Nepiedzima 13.datumā, bet tradīciju ar skaitli 13 turpina,” smaidot atklāj Lauma.

Par sajūtām, kad rokās ielika dēliņu, Lauma dalās: “Sev pateicu – es to izdarīju! Biju ļoti laimīga un vēlējos no prieka raudāt, bet nespēju, jo nogurums darīja savu. Turēju rokās, skatījos un brīnījos, cik dēliņš skaists – kā mākslas darbs. Esmu laimīga, ka man ir dēls Kristers. Viņš ir brīnišķīgs puisēns, kurš priecē mūsu sirdis katru dienu. Arī Ivars bija priecīgs un laimīgs, turot rokās dēlu. Kad redzēju viņus abus kopā, manī bija skumjas, jo zināju, ka Ivars tūlīt lidos prom. Baudīju mirkli, cik bija dots.”

Dzīve pēc Kristera nākšanas pasaulē bija citāda, nekā plānots. “Kristers sākotnēji gulēja nemierīgi, mazulim ir iedzimti vielmaiņas traucējumi. Viņam visa mūža garumā būs jāievēro speciāla diēta, kurā produkti un dienas porcijas tiek stingri kontrolētas. Tas man bija liels pārdzīvojums, krūts piens pazuda jau otrajā mēnesī. Krūts barošana man ir svarīga, jo tā nodrošina mazulim ne tikai pilnvērtīgu uzturu, bet arī sniedz vajadzīgo tuvības, siltuma un drošības sajūtu. Zīdīšana nostiprina emocionālo saikni starp māti un bērnu, tādēļ ir grūti tikt pāri tam , ka piens pazuda. Esmu pateicīga savai mammai, kura ikdienā man palīdz,” atklāj Lauma.
Arī lielais brālis Emīls ir priecīgs par brālīti, pieskata un palīdz. Lauma ar smaidu sejā stāsta: “Viņš jau sen man prasīja brālīti vai māsiņu – nu tad beidzot ir!”
Lauma atklāj, ka pirms pāris nedēļām Ivars bija atlidojis apciemot dēlu: “Tā bija saviļņojoša tikšanās, viņš dēlu nebija redzējis pusgadu. Ar asarām acīs atkal aizlidoja, bet Kristers ir spēcīgs stimuls, lai visi kopā dzīvotu Latvijā, Ivaram visi dzīves mērķi ir saistīti ar dzimteni.”

Par mājdzemdībām Lauma atklāj: “Ne visas sievietes var dzemdēt mājās, ir tādas, kurām veselība neļauj, jādzemdē staci­onārā. Esmu lasījusi daudzu sieviešu stāstus par mājdzemdībām, un tie iedvesmo, tas ir brīnišķīgs piedzīvojums. Ir tāda profesija dūlas – sievietes, kuras nodrošina fizisko, emocionālo un informatīvo atbalstu grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā. Manas “nesertificētās” dūlas bija māsa un labākā draudzene. Manuprāt, profesija ir ļoti spēcīga, jo nezinu, vai kura katra to spētu. Ir grūti piedzemdēt bērnu bez medicīniskas palīdzības, bet tas nav neiespējami!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi