Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Mājdzemdības – grūtas, bet skaistas

Kristīne Lāce
13:18
27.08.2020
22
Lauma 1

Laumas un Ivara ģimenē pirms septiņiem mēnešiem pasaulē nāca dēls Kristers. Ģimene izvēlējās mājdzemdības. Lielais notikums un pandēmija ģimenes dzīvi apgrieza kājām gaisā. Ivars šobrīd ir Īrijā, bet Lauma – Latvijā.

Lauma ir vaivēniete, no Rīdzenes, bet Ivara dzimtā puse ir Valmiera. Abiem ir bērni no citām attiecībām. Laumas pirmais bērns Emīls (8) arī dzimis mājdzemdībās, tāpēc arī otro vēlējusies dzemdēt līdzīgā gaisotnē. “Īrijā mājdzemdības nav populāras. Interesējos tur par šādu iespēju, bet nevarēju tuvumā atrast vecmāti, kura būtu gatava pieņemt bērnu mājās, tad lēmu par labu Latvijai. Biju izplānojusi, kad bērniņš apvelsies, braukšu atpakaļ uz Īriju, bet pandēmija visu apgrieza kājām gaisā. Mēs esam Latvijā, bet mans draugs un Kristera tētis ir Īrijā,” atklāj Lauma.

Grūtniecība Laumai aizritējusi ļoti mierīgi. Kristera mamma stāsta, ka bijuši spēcīgi emociju uzliesmojumi: vienu brīdi varējusi priecāties, bet citā jau dusmoties vai raudāt. Smaidot Lauma stāsta: “Bija vēlme pēc nesavienojamām lietām – pēc salda un skāba kopā. Es varēju ēst marinētu gurķi ar saldējumu.”

Līdz grūtniecības septītajam mēnesim Lauma strādājusi Īrijā, bet novembra beigās ar dēlu Emīlu atgriezusies Latvijā. “Īru dakteru noteiktais dzemdību datums bija 31.decembris, bet manas vecmātes Rudītes – 2.janvāris. Do­mājām, būs mums Jaunā gada pārsteigums. Draugs bija paņēmis atvaļinājumu ar laika rezervi un atbraucis pie mums uz Latviju, lai sagaidītu dēlu. Tomēr bērniņš nesteidzās. 10.janvāra vakarā izdzēru glāzi sarkanvīna, ļoti kārojās. Bija Pilnmēness, atcerējos vecmātes teikto, ka tas veicina dzemdības. Pēc vīna bija patīkams miers, un devos gulēt. Pie­cos no rīta pamodos, jutu, ka noplūduši augļūdeņi. Zvanīju vecmātei un devos uz Beverīnas novada mājām “Jaunpalejas”. Tur ir sabiedriskā labuma biedrība “Ģi­menes Šūpulis”, kas sniedz patvērumu grūtībās nonākušām, vientuļām grūtniecēm, sniedz izglītojošu atbalstu ikvienai sievietei gaidībās un piedāvā drošu, atbalstošu vidi ģimenēm plānotu mājdzemdību piedzīvošanai.” Pa­pildinot sacīto, Lauma bilst: “Cil­vēki bieži domā, ka mājdzemdības notiek tikai savās mājās, bet ne vienmēr apstākļi to ļauj, tāpēc ir izveidota šāda vieta.”

Kristera mamma atminas, ka 11.janvāris bijis auksts. “Aiz­brau­cām uz “Jaunpalejām”, tur nebija kurināts, jo māja bija tukša. Kamēr man bija kontrakcijas, telpu sakurinājām siltu. Tur ir patīkama un omulīga vide – kā mājās. Mājdzemdību process ir dabīgs. Lai atslābinātos, dod homeopātiskos graudiņus. Atzīšos, dzemdības nav vieglas, process netiek stimulēts, viss tiek izdzīvots dabiski. Tas ir grūti, bet tajā pašā laikā ļoti skaisti.”

Kaut gan tieši 11.janvārī Ivaram bija biļete lidojumam uz Īriju, Kristera tētis piedalījies dzemdībās, aviobiļeti izdevās samainīt uz nākamo dienu. Dzem­dībās piedalījās arī Laumas māsa un draudzene, lai būtu lielāks atbalsta spēks. “Ivars pēdējā brīdī izgāja ārā un sēdēja mašīnā. Vi­ņam esot bijis grūti noskatīties, jo nezinājis, kā palīdzēt. Es ļāvu brīvi izvēlēties. Biju kliegusi tik skaļi, ka Ivars to dzirdējis automašīnā,” smaidot atklāj Lauma.

Kristers piedzima 11.janvārī plkst.13.13. Puika bija 3,36 kg smags un 56 cm garš. “Ivars ir dzimis piektdienā, 13.datumā, sākotnēji domājām, ka Kristers arī gribēs piedzimt kā tētis. Nepiedzima 13.datumā, bet tradīciju ar skaitli 13 turpina,” smaidot atklāj Lauma.

Par sajūtām, kad rokās ielika dēliņu, Lauma dalās: “Sev pateicu – es to izdarīju! Biju ļoti laimīga un vēlējos no prieka raudāt, bet nespēju, jo nogurums darīja savu. Turēju rokās, skatījos un brīnījos, cik dēliņš skaists – kā mākslas darbs. Esmu laimīga, ka man ir dēls Kristers. Viņš ir brīnišķīgs puisēns, kurš priecē mūsu sirdis katru dienu. Arī Ivars bija priecīgs un laimīgs, turot rokās dēlu. Kad redzēju viņus abus kopā, manī bija skumjas, jo zināju, ka Ivars tūlīt lidos prom. Baudīju mirkli, cik bija dots.”

Dzīve pēc Kristera nākšanas pasaulē bija citāda, nekā plānots. “Kristers sākotnēji gulēja nemierīgi, mazulim ir iedzimti vielmaiņas traucējumi. Viņam visa mūža garumā būs jāievēro speciāla diēta, kurā produkti un dienas porcijas tiek stingri kontrolētas. Tas man bija liels pārdzīvojums, krūts piens pazuda jau otrajā mēnesī. Krūts barošana man ir svarīga, jo tā nodrošina mazulim ne tikai pilnvērtīgu uzturu, bet arī sniedz vajadzīgo tuvības, siltuma un drošības sajūtu. Zīdīšana nostiprina emocionālo saikni starp māti un bērnu, tādēļ ir grūti tikt pāri tam , ka piens pazuda. Esmu pateicīga savai mammai, kura ikdienā man palīdz,” atklāj Lauma.
Arī lielais brālis Emīls ir priecīgs par brālīti, pieskata un palīdz. Lauma ar smaidu sejā stāsta: “Viņš jau sen man prasīja brālīti vai māsiņu – nu tad beidzot ir!”
Lauma atklāj, ka pirms pāris nedēļām Ivars bija atlidojis apciemot dēlu: “Tā bija saviļņojoša tikšanās, viņš dēlu nebija redzējis pusgadu. Ar asarām acīs atkal aizlidoja, bet Kristers ir spēcīgs stimuls, lai visi kopā dzīvotu Latvijā, Ivaram visi dzīves mērķi ir saistīti ar dzimteni.”

Par mājdzemdībām Lauma atklāj: “Ne visas sievietes var dzemdēt mājās, ir tādas, kurām veselība neļauj, jādzemdē staci­onārā. Esmu lasījusi daudzu sieviešu stāstus par mājdzemdībām, un tie iedvesmo, tas ir brīnišķīgs piedzīvojums. Ir tāda profesija dūlas – sievietes, kuras nodrošina fizisko, emocionālo un informatīvo atbalstu grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā. Manas “nesertificētās” dūlas bija māsa un labākā draudzene. Manuprāt, profesija ir ļoti spēcīga, jo nezinu, vai kura katra to spētu. Ir grūti piedzemdēt bērnu bez medicīniskas palīdzības, bet tas nav neiespējami!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
7

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
280

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
34
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
6
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi