Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Kartupeļi izaudzēti, jāliek galdā

Sarmīte Feldmane
20:12
12.11.2020
8
Rustic Unpeeled Potatoes On A Desks

Rustic fresh unpeeled potatoes on a wooden desks

Agroresursu ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadītāja Dr. agr. Ilze Skrabule vērtē, ka kartupeļu raža šoruden novākta laba.

“Vasaras beigās bija pietiekami daudz mitruma, bija saulainas dienas, kas nodrošināja cietes veidošanos un uzkrāšanos. Kar­tupeļu kvalitāte ir atkarīga no augsnes, barības vielu un mitruma nodrošinājuma tajā un pareizas agrotehnikas,” atgādina I.Skrabu­le. Viņa vērš kartupeļu audzētāju uzmanību problēmām, kas var rasties, bumbuļus uzglabājot. “Daudzi novāca kartupeļus no slapjas augsnes, mitrums var veicināt slimību attīstību. Šoruden glabātavās grūti kartupeļus atdzesēt. Ja ārā ir ap desmit grādu silts, arī glabātavā grūti samazināt temperatūru. Nav bijis aukstu nakšu. Bumbuļi neatdziest pietiekami, elpo, un uz mizas veidojas mitrums, kas rada vidi patogēnu attīstībai. Ja nav laba ventilācija, var izplatīties bakteriālās puves. Glabātavās piemērotākā temperatūra ir četri līdz seši grādi,” stāsta I.Skrabule un piebilst, ka ideāli būtu, ja mēneša garumā pa pusgrādam, grādam dienā samazinās gaisa temperatūra.

Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle atzīst, ka kartupeļu audzētāju vērtējums šī gada ražai ir atšķirīgs. Vieni saka, ka raža laba, citi, ka slikta. “Ir lielāks kontrasts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad visi teica, ka raža laba. Šogad vidējā raža ir mazāka. Arī kvalitāte nav tā labākā. Visti­camāk, laika apstākļu ietekmē kartupeļi nevarēja uzņemt augšanai nepieciešamo un bumbuļi ir ar tukšiem vidiem, ar dažādiem izaugumiem, ķeburaini. Raža arī sliktāk glabājas. Cietes satura rekordu kartupeļos nav, bet rādītāji ir pietiekami labi,” stāsta A.Kraukle.
Viņa atgādina, ka šī vasara kārtējo reizi pierādījusi, cik svarīgi audzētājam ir izvēlēties īstās šķirnes. Vasara bija labvēlīga lakstu puves attīstībai. Arī bioloģiskajām saimniecībām ir piemērotas šķirnes, kuras ir izturīgākas pret lakstu puvi. Taču no Ko­lorado vabolēm nekas nepasargā. Ziemas siltas, palielinās bioloģiski apsaimniekotās platības, un Kolora­do vaboļu ierobežošana nenotiek, tās izplatās.
“Mazie kartupeļu audzētāji maz izmanto iespēju apmeklēt seminārus – lauku dienas. Tās ir ļoti laba iespēja iepazīt šķirnes, degustēt, un tad var izvēlēties, kādu šķirni audzēt, uzzināt, ko citi saka, kā vērtē,” uzsver pieredzējusī agronome un piebilst, ka lauku dienās var paņemt pāris kartupeļu, lai mājās izvārītu un nogaršotu, bet bieži vien tos iestāda un vairākus gadus audzē sēklai, taču nekas labs neiznāk. A.Kraukle mazdārziņu saimniekiem atgādina, ka vismaz pa pāris gadiem vajag mainīt sēklu un izraudzīties šķirnes, kuras mazāk slimo ar lakstu puvi. Nav prātīgi ņemt tupeņu sēklu no kaimiņa, kurš jau vairākus gadus to atlasījis no savas ražas, ieteicams sēklu pirkt no sēkl­audzētāja, un raža būs labāka.

“Priekuļu selekcionāriem ir labs piedāvājums, pārbaudītas šķirnes, mūsu apstākļiem piemērotas. Protams, daudzas šķirnes tiek ievestas, bet ne katra der mūsu apstākļiem,” teic A.Kraukle.
I.Skrabule pastāsta, ka kartupeļu audzētāji jau domā par nākamo sezonu, interesējas par sēklu. Pēc kvalitatīva stādmateriāla ir pieprasījums, un audzētāji sapratuši, lai izaudzētu labu ražu, vajag labu sēklu. Mazdārziņu saimnieki un tie, kas audzē tirgum, protams, ir uzticīgi Priekuļu leģendārajai šķirnei `Agrajiem Dzeltenajiem`. Priekuļos savam dārzam vai laukam katrs var izvēlēties piemērotāko šķirni. Cietei – ` Imanta` , `Brasla`, arī jaunā šķirne ` Jogla`. Agrai ražai piemērotas `Monta’, ‘Rigonda’. Augstu ražu dos vidēji agrā šķirne ‘Prelma’. Pārtikai daudzi iecienījuši miltaino `Mag­dalēnu` un ‘Lenoru’.

Raža izaudzēta, un katram saim­niekam, lielam vai mazam, ir svarīgi izaudzēto pārdot. A. Krauk­­le atzīst, ka mazajiem audzētājiem tirgus situācija ir pat labāka, jo cilvēki vairāk gatavo ēdienu mājās un pērk kartupeļus tirgū. “Druvas” uzrunātie mūspuses pārtikas kartupeļu audzētāji atzina, ka patlaban tirgus situācija ir ļoti neskaidra. Ja citus rudeņus jau bija zināms, cik kam pārdos, bija vietējie ēdināšanas uzņēmumi, tagad daudz nezināmā. Kāds arī ieminējās, ka aizdomājies – varētu pāriet uz cietes vai čipsu kartupeļu audzēšanu, vismaz skaidrs, kam pārdot, un, ja būs kvalitāte, nopirks. Jau pavasarī ar kartupeļu maisiem braukājis apkārt, lai pārdotu.

Pavasarī palielinājās kartupeļu pieprasījums tiešās pirkšanas pulciņos, tiešajā piegādē. Lielaudzē­tājiem, kuri audzē pārtikas kartupeļus, varētu būt problēmas ar realizāciju, jo sabiedriskās ēdināšanas nav. Tā nodrošināja lielu patēriņu un garantētu noietu. Kooperatīviem ir vieglāk atrast tirgu.

“Garantēts noiets ir tikai tiem, kuri audzē pārstrādei. Cietes un čipsu kartupeļu audzētājiem ir drošība, ka nopirks, lai gan arī neiztikt bez tirgus svārstībām. Ja kādam pavasarī kartupeļi palika pāri un tagad nav, kur likt, iespējams, domās, vai nesamazināt stādījumu platības. Plānotais nepiepildās, glabāšana arī palielina izmaksas. Priecājamies, ka vietējiem augļiem un dārzeņiem nepaaugstināja PVN,” pārdomās dalās A.Kraukle.

Diemžēl pandēmijas ierobežojumi ietekmējuši arī čipsu ražotājus. Pasākumi, dažādi svētki, kur čipsi ir pieprasīti, nenotika. Arī eksports samazinājās. Kartupeļi ir otrā maize, bet, iepērkot pārtikas krājumus, patērētāji tos neizvēlas. Kāpēc jaunā paaudze labprāt ēd čipsus, frī kartupeļus, nevis mājās gatavotos kartupeļu ēdienus, aptaujās kā iemesls tiek minēts – tie vispirms jonomizo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi