Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Cilvēki novērtē bioloģiski audzētu pārtiku

Monika Sproģe
00:00
07.12.2018
5
Janelsina 1 1

Tiešā pirkšana jau vairāk nekā desmit gadu rezultatīvi darbojas daudzās valstīs kā alternatīva industriālajai pārtikas sistēmai, kas veicina arvien intensīvāku, uz pesticīdiem, minerālmēsliem, antibiotikām un ĢMO bāzētu lauksaimniecību, kurā pircējiem ir zudusi saikne ar patieso pārtikas ražotāju – lauksaimnieku. Tādēļ pircēji ņem pārtikas izvēli savās rokās un sadarbojas pa tiešo ar bioloģiskajiem zemniekiem.

Svaigi, vietējās saimniecībās izloloti produkti – šo iespēju piedāvā tiešās iepirkšanās grupas. Ko iegūst pircēji, ko pārtikas produktu audzētāji un mājražotāji?

Bez starpniekiem

“Tiešās pirkšanas grupas Latvijā vēl arvien ir aktīvas un pulcē plašu interesentu loku. Tā ir iespēja regulāri iegādāties pārtiku bez tirgotāju uzcenojuma, jo to pērk nepastarpināti no ražotājiem – zemnieku saimniecībām. Tas ir veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus, iegādāties bioloģiski audzētu pārtiku un, saņemot pārtikas produktus, zināt to izcelsmi,” stāsta Cēsu tiešās pirkšanas pulciņa dibinātāja, vadītāja Signe Jānelsiņa.
Pulciņa darbības princips ir vienkāršs: “Pircējs iepazīstas ar zemnieku un mājražotāju sarakstu, kurā minēts arī sortiments, piesaka vēlamos produktus, norādot daudzumu. Tas nozīmē, ka arī mājražotājs zina, cik vajag saražot. Pircēji paši organizē produkcijas saņemšanu un izdala pa groziem. Saimniecības atved pieteikto produkciju, bet pārējo organizējam paši, pulciņa dalībnieki. Katru nedēļu kāds brīvprātīgi piesakās par dežurantu, kas seko, lai atvestais nonāk pareizajā groziņā. Nav starpnieka, paši komunicējam ar saimniekiem un organizējam pasūtījumus,” paskaidro S. Jānelsiņa.

Runājot par pircējiem, S. Jānelsiņa bilst, ka pirms četriem gadiem pulciņu regulāri apmeklēja pat 30 cilvēku reizē, tagad interese pamainījusies, pulciņu regulāri apmeklē vidēji 12 pircēju. Ja kāds vēlas iesaistīties šajā cēsnieku pulciņā, kurā produktu pieteikšana notiek internetā, jāpie-kodina, ka mājaslapas nav. “Ir speciāli dizainēta un tiešās pirk­šanas pulciņam pielāgota darba virsma, kurai katrs var individu-āli pieslēgties, vispirms sazinoties ar administratoru. Admi­nistrators dod pielaidi, pārējais jau ir pavisam vienkārši,” saka pulciņa vadītāja.

Produkcija nebeidzas, bet mainās

Šonedēļ dežurantes lomā iejutusies Linda Legzdiņa. Viņa pa groziņiem kārto olas, salātus, ābolus, ķiplokus, piena produktus, pat gaļu un saldētos dārzeņus. Kaut ir preces, kuras pieejamas noteiktā sezonā, taču tāpēc groziņi nav tukšāki: “Produkcija nekad nebeidzas, tā mainās. Vasarā ir pieejami tomāti, gurķi, salāti, loki, dilles, rudens un ziemas periodā groziņos nonāk dažādi sakņaugi, skābēti kāposti, āboli, tas, ko iespējams uzglabāt pagrabā. Savā ziņā mūsu organisms patērē Latvijas klimata apstākļiem piemērotu pārtiku, kā to agrāk darīja mūsu senči. Ēdam saskaņā ar dabas ritumu,” saka S. Jānelsiņa.

Lai izdevīgi abām pusēm

Pulciņam ir sadarbība ar 12 līdz 15 saimniecībām, kāds saimnieks Cēsīs iebrauc tikai pa ceļam, citam šī sadarbība ir viens no pamatdarbības veidiem, viņi iesaistījušies visā tiešās pirkšanas, pārdošanas tīklā, proti, brauc uz līdzīgiem punktiem Valmierā, Siguldā, Rīgā un citviet.

Produktu piegādātāju skaits ir stabils, turklāt visus tirgot gribētājus pulciņā nemaz neuzņem. S. Jānelsiņa saka, tam ir savs iemesls: “Viss atkarīgs no tā, ko ražotājs piedāvā. Ja piedāvā vietējos dārzeņus, ko jau saņemam no citas saimniecības, tad interesentu, visticamāk, sagaida atteikums. Mēs cienām esošo sadarbību, ja pēkšņi nauda par kādiem produktiem jāsadala vairāk nekā trīs četrām saimniecībām, tas zemniekam kļūst neizdevīgi. Mēs riskējam, ka pulciņu pametīs arī ilggadējie sadarbības partneri. Turpretī, ja saimniecība vai mājražotājs nāk klajā ar ko tādu, kā mūsu sortimentā nav, tad – laipni lūgti.”

Vienlaikus viņa piekodina, ka ražotājam noteikti nevajadzētu visu uzņēmējdarbību balstīt uz tiešās pārdošanas pulciņu, jo noieta iespējas tajos ir samērā mazas. Viņa sapratusi, ka sadarbības saimniecības preci netirgo tikai šajos punktos. Tās nemitīgi meklē arī citus noieta tirgus, protams, ir pa saimniecībai, kas pirms krietna laika attīstījusies, pateicoties tieši šādam sadarbības modelim. Ilggadīgās iestrādes devušas iespēju produkciju piedāvāt kādiem 20 tiešās pirkšanas pulciņiem visās Latvijas pilsētās. Taču, ja ražotājs Cēsu pulciņu saskata kā pirmo atspēriena iespēju, nāksies sarūgtināt, taču, “iespraucoties” Rīgas pulciņos, kaut kas jau var sanākt.

Pieminot ierobežoto preču piedāvājumu, kur savā starpā konkurē tikai dažas saimniecības, interesējamies, vai cenas nepārsniedz tās, kas redzamas lielveikalos? “Nē. Esam vērtējuši un secinām, ka mums ir pieņemamas cenas. Protams, galvenie preču noņēmēji ir vidējā paaudze, ģimenes ar bērniem. Pensionāri nenāk gan tāpēc, ka viņiem lielveikalā tomēr ir lētāk, gan arī tāpēc, ka pasūtījumus var veikt internetā. Pašlaik vidējā pirkuma groza vērtība ir 20 -25 eiro. Tā kā dārzeņi ir pircējiem draudzīgās cenās, par šādu summu iespējams iegādāties ļoti daudz,” min S.Jānelsiņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi