Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Padarītie darbi redzami

Sarmīte Feldmane
00:00
21.12.2018
3
Bazniicdarbi Fotomarta 1 1

Kamēr vien laikapstākļi ļauj, turpinās Cēsu Svētā Jāņa baznīcas  restaurācijas āra darbi. Tos veic AS “Būvuzņēmums Restaurators”.

“Viss notiek, kā plānots. Darbi nedaudz aizkavējās plašo arheoloģisko izrakumu dēļ, bet ar to vēsturiskās vietās ir jārēķinās,” stāsta baznīcas restaurācijas projekta vadītājs Ainārs Pastva.

Ejot garām dievnamam, redzami atsegtie pamati, kurus gadsimtiem bojājuši gruntsūdeņi. “Pamati atrakti, lai sakārtotu ūdens novades sistēmu. Vecajām ēkām pamatos nav iestrādāta hidroizolācija un mitrums pa sienām sūcas uz augšu. Tāpēc tiek ierakta drenāža gruntsūdens līmeņa noturēšanai, lai sienas un pamati tiktu pasargāti no virszemes ūdeņiem un varētu elpot ieklājama ģeomembrāna,” par paveikto stāsta projekta vadītājs. Visai baznīcai pa perimetru nokalts apmetums, un tiks veikta tā atjaunošana.

Līdz pavasarim svarīgi pabeigt zemes darbus, jo tad jābūvē stalažas, kas nepieciešamas, lai varētu atjaunot fasādi un nomainītu jumta segumu.

Lielās Skolas ielas pusē kontr­forss bija ļoti bēdīgā stāvoklī, sānu mala izdrupusi. “Kontrforsam tikai ārējā čaula ir mūrēta, bet vidū sapildīti būvgruži. To veiksmīgi izdevās atjaunot, neveicot papildu stiprināšanas darbus,” stāsta A. Pastva. Kad pamatus atraka, atklājās, ka dievnama kontrforsi ir ar seklākiem pamatiem kā baznīcas sienas, un tāpēc tie gāžas, radot plaisas starp sienu un kontr­forsu. Lai to novērstu, veicām kontrforsu nostiprināšanu ar pāļiem.

Ziemā darbi turpināsies baznīcas iekštelpās, esam sākuši logu restaurāciju.

Sv. Jāņa baznīcas draudzes priekšnieks Andis Ozoliņš – Vīksne atzīst, ka par baznīcas atjaunošanu cēsniekiem ir liela interese. Lai gan būvlaukumā ieiet nedrīkst, daudzi mēģina kaut ko saskatīt. Īpaši, protams, interesē arheologu atradumi. “Ir vairāki interesanti atradumi, par ko arī arheologiem ir gan pārsteigums, gan prieks. Arheologi turpina veikt savu ne vieglo darbu, neskatoties uz laika apstākļiem, par ko viņiem izsakām milzīgu pateicību,” pastāsta projekta koordinatore Indra Piliksere.

Arheoloģisko uzraudzību veic SIA “Arheoloģiskā izpēte” arheologa Oskara Ušpeļa vadībā. “Pārsteigumu nav. Kā jau viduslaiku baznīcām, arī Cēsu Sv. Jāņa baznīcai apkārt bija kapsēta. Pagaidām izrakumos esam fiksējuši 140 apbedījumus. Apbedī­jumi bijuši vairākās kārtās, to blīvums ir ļoti liels,” pastāsta O. Ušpelis un piebilst, ka arheologi atrakuši 17.,18. gadsimta slāni. No atradumiem, kas nav saistīti ar apbedījumiem, atrasta akmens lielgabala lode un gliemežvāks – svētceļnieka zīme. Kad izrakumi būs pabeigti, arheologi plašāk stāstīs par atradumiem. Arī antropologs veiks pētījumu, nosakot, kādi tad bija cēsnieki, kuri te reiz dzīvoja, – cik veci aizgāja aizsaulē, ar ko slimoja, cik bija veselīgi.

Baznīcas restaurācijas projekta vadību veic Andis Ozoliņš – Vīksne, Ainārs Pastva, Indra Piliksere un grāmatvede Līga Borisenkova. “Visi esam ieinteresēti, lai dievnams Cēsu centrā tiek atjaunots. Mēs nebūvējam vienkāršu ēku, bet atjaunojam baznīcu. Tā te stāvējusi gadsimtiem, un mūsu uzdevums dot Cēsu sirdij dzīvību nākamajiem gadsimtiem,” saka draudzes priekšnieks un uzsver, ka gan draudze, gan cēsnieki ir sarosījušies, gatavi ieguldīt savu artavu. “Katrs ziedojums lielajā projektā ir svarīgs,” saka A. Ozoliņš – Vīksne, bet A. Pastva atgādina, ka, restaurējot vecas ēkas, lai cik precīza būtu izpēte un projekts, vienmēr gadās pārsteigumi.

“Ceru, ka jau nākamā gada beigās atjaunotā baznīca būtiski izmainīs Cēsu ainavu, priecējot pilsētniekus un viesus,” saka A. Pastva.

Cēsu Sv. Jāņa baznīcā jūnijā sākās apjomīgi restaurācijas darbi, kas tiek veikti astoņu sadarbības partneru kopīgā projekta “Kul­tūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros. Sadarbības partneri projektā ir Valmieras pilsētas, Cēsu, Amatas, Valkas, Pārgaujas novada pašvaldības, kā arī Valmieras Sv. Sī­maņa draudze, Rubenes draudze un Cēsu Sv. Jāņa draudze. Cēsu Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas projekta I kārtu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), līdzfinansējumu nodrošina Cēsu novada pašvaldība un Cēsu Sv. Jāņa baznīcas draudze. Baznīcas renovācijas kopējās izmaksas tiek lēstas līdz pat 1,7 miljoniem eiro, no tiem 1,46 miljoni ir ERAF finansējums.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
122

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi