Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Jaunpiebalga izstājas no biedrības

Monika Sproģe
23:00
16.04.2019
5
Gauja Pavasaris Fotomarta 2 1

Jaunpiebalgas novada dome pieņēmusi lēmumu par dalības pārtraukšanu biedrībā “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība”, lēmumu pamatojot ar to, ka biedrība pēdējo četru gadu laikā nav realizējusi nevienu statūtos noteikto mērķi, kā arī nekas nav ticis darīts Gaujas upes posmā Jaunpiebalgas novada teritorijā. Līdz ar lēmuma pieņemšanu no pilnvarām biedrībā pārstāvēt domi atsaukts Raimonds Dombrovskis.

Telefona sarunā R. Dom­brovskis vispirms pauda sašutumu un taujāja, kādā biedrībā viņš īsti ir pilnvarots un lūdza precizēt biedrības nosaukumu. Pēc brīža viņam atausa atmiņā, ka reiz esot bijusi runa par viņa pilnvarošanu “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā” un toreiz domes sēdē visi pacēluši rokas, balsojums bijis pieņemts, taču R. Dombrov­skis neatminas, ka būtu parakstījis jelkādus dokumentus. Pēc tās reizes runas par biedrību izsīkušas un neko detalizētāk viņš nezinot: “Nevaru pateikt, ar ko šī biedrība nodarbojas. Man nebija ne jausmas, ka balsojums nozīmē pilnvarojumu, un par atsaukumu uzzinu no jums. Joprojām esmu nesaprašanā, jo toreiz viss bija tādā runāšanas līmenī. Manuprāt, ja ir biedrība, tad ir kaut kāda vadība, un, ja reiz esmu pilnvarots, tad, iesaistot mani, bija kaut kas jādara – jābūt kādam darba uzdevumam. Šajā gadījumā pat nenojautu, ka esmu kaut kur iesaistīts, neesmu ne par ko informēts, vai arī informācija apzināti līdz manīm nav nonākusi.”
Jaunpiebalgas novada pašvaldības priekšsēdētājs Laimis Šāvējs saka, ka nudien nevarot atbildēt par katru, kuram jāatceras, kur viņš ir vai nav ievēlēts, ko ir vai nav parakstījis, tāpēc R. Dombrovska sašutums priekšsēdētājam nav saprotams. Taču par Jaunpiebalgas domes izstāšanos no biedrības viņš saka, ka biedrības mērķi nesaskanēja ar situāciju, kāda ir Gauja augštecē.
“Gaujas lejpusē biedrība darbojas ar zivju ielaišanu upē, veido licencētu makšķerēšanu, bet mūsu gadījumā šīs aktivitātes nemaz nav pieejamas, jo zivis līdz Piebalgai nenokļūst. Sākotnēji domājām par dažādiem Gaujas attīstības projektiem, ko varētu īstenot ar biedrības starpniecību, idejas bija, bija arī semināri, pieredzes braucieni. Piedāvājām biedrībā iesaistīties nodibinājumam “Gaujas fonds”, bet viņi neizrādīja nekādu interesi. Tā kā biedru nauda “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā” bija aptuveni 50 eiro mēnesī, kas nav maz, bet labuma nekāda, nolēmām izstāties,” stāsta priekšsēdētājs. L. Šāvējs uzsver, ka Gaujas krastu attīrīšana, zivju ielaišana, dabas vērtību un zivju resursu aizsardzība nav pašvaldības tiešais pienākums, tam esot domātas sabiedriskās organizācijas, tāpēc turpmākās vides aktivitātes atkarīgas no vietējiem entuziastiem.

“No Gaujas augšteces biedrībā bijām vienīgie. Tādas pašvaldības kā, piemēram, Līgatne, Amata, Cēsis, Krimulda, Sigulda ietilpst Eiropas projektu aktivitāšu zonā, bet uz mums tas īsti neattiecas, taču Jaunpiebalgas izstāšanās netraucē iestāties citām paš­valdībām,” tā L. Šāvējs.

Ainārs Šteins, “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības” valdes priekšsēdētājs, Līgatnes pašvaldības vadītājs, saka, ka signāli par Jaunpiebalgas izstāšanos esot bijuši, bet sarunu process risinājies smagnēji: “Taču labi saprotu Jaunpiebalgas novada priekšsēdētāju. Biedrības pamatideja ir lašveidīgo zivju resursu pavairošana, licencētā makšķerēšana, apzināmies, ka šī tēma Jaunpie­balgai nav aktuāla. Taču biedrība fokusējas arī uz projektiem par mazo upju tīrīšanu, kur jāiesaistās entuziastiem. Jaunpiebalga meklēja un vairākkārt nomainīja pašvaldības deleģēto pārstāvi, taču neviens no viņiem nekādu interesi neizrādīja. Biedrība pati neko nedod, bet ar projektu atbalstu varam sekmēt, piemēram, upju tīrīšanu, tomēr ierosinājumiem kaut ko darīt jānāk no vietējiem. Šajā gadījumā Jaunpiebalgas lēmums ir saprātīgs un pragmatisks. Pašvaldība centās, diemžēl bez sekmēm. Tajās pašvaldībās, kurās ir entuziasti, vairāk arī notiek. Mums, biedrības dalībniekiem, ir uzkrātas zināšanas, resursi, lai varētu palīdzēt, bet arī mēs visu darām sabiedriskā kārtā savā brīvajā laikā.”

Biedrības priekšsēdētājs stāsta, ka drīzumā paredzēts īstenot vērienīgu pasākumu pie Virešiem. Tur notiks Sikšņu krāču tīrīšana divu hektāru platībā. Tāpat turpinās cīņa par licencētas makšķerēšanas ieviešanu posmā no Ādažiem līdz Abulam, taču birokrātiskais process ir garš, biedrība vēl gaida atsevišķu institūciju saskaņojumu.

“Mums jāprot ne tikai dot, bet arī gudri jāpaņem tas, ko daba piešķir. Tāpat jādomā, kā veidot ieņēmuma bāzi, lai biedrība varētu pastāvēt arī nākotnē, jo balstīties no projekta projektā nav ilgtspējīgi. Daudzi projekti tā arī palikuši uz papīra, jo finanšu trūkuma dēļ tos nevar apstiprināt, nav iekļauti līdzekļi, par kādiem tos administrēs. Esam secinājuši, ka mums jābūt stabilam, prognozējamam budžetam. Biedrība ir sasniegusi zināmu finansiālo stabilitāti, kas balstās uz iekrājumiem, varam būt droši par nākamo divu gadu darbību,” tā A. Šteins.

Arī Pārgaujas novada pašvaldība, būdama viena no aktīvākajām Gaujas ilgtspējas attīstības biedrības dalībniekiem, izdarījusi daudz. Novada vides aizsardzības inspektors Agris Ķess stāsta, ka visaktīvākā darbība pašlaik notiek Gaujā pie Līgatnes un Pārgaujas novada Braslas upē. Biedrības biedri laiku pa laikam rīko talkas un palīdz viens otram ja ne ar darbu, tad ar padomu. A. Ķess stāsta, ka divas trīs reizes gadā notiek sanāksmes, lai arī ne vienmēr ierodas visu pašvaldību pārstāvji, tās ir labi apmeklētas. “Diezgan bieži sazvanāmies, apmaināmies pieredzē, risinām jautājumus par lašveidīgo nārstošanas jautājumiem. Pašlaik domājam, kā biedrības nolikumu mērķus iestrādāt pašvaldības saistošajos noteikumos. Vēlamies izveidot un uzturēt licencētu lašu, taimiņu, foreļu un alatu makšķerēšanu Gaujā un Braslā. Būtu labi, ja sadarbībā ar Gaujas mazo pieteku pieguļošo teritoriju īpašniekiem mums izdotos sekmēt šo zivju licencēto makšķerēšanu abās upēs. Līdz šim vairākus projektus esam īstenojoši ar Zivju fonda palīdzību. Piemēram, 2016. gadā Braslā ielaidām 30 000 alatu kāpurus un
5000 vienvasaras alatas mazuļus. Domājam, ka ar laiku jāsakārto infrastruktūra, tas varētu sekmēt ar makšķerēšanu saistīto tūrismu. Nedrīkstam fokusēties tikai uz licencētu makšķerēšanu, jādomā arī par vietējiem iedzīvotājiem. Pirms kāda laika bijām pieredzes apmaiņas braucienā Zviedrijā, uzzinājām, kā zviedri cīnās ar maluzvejniecību. Sapratām, ka kontrolei jābūt regulārai. Prieks, ka Pārgaujas novadā ir vairāki makšķerēšanas entuziasti, uzņēmēji un dabas draugi, kas saskata jēgu šajās darbībās un aktīvi iesaistās,” saka A. Ķess un norāda, ka ļoti daudz atkarīgs no entuziastiem un cilvēkiem, kas par biedrības mērķiem ceļas un krīt.

“Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā” patlaban apvienojušās 13 Gaujas upes baseina pašvaldības. Biedrības mērķis ir rūpēties par Gauju un tās pietekām, nodrošinot kompleksu apsaimniekošanas projektu realizāciju. Viena no galvenajām prioritātēm ir zivju resursu pavairošana, īpašu uzmanību veltot lašiem, taimiņiem, forelēm, alatām, nēģiem un zušiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
113

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi