Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Kas tad mainīsies Latvijā

Sarmīte Feldmane
23:00
23.04.2019
6
Rauna Smiltene 1

“Novadu dienās” Gulbenē sabrauca Latvijas novadu vadītāji. Sarunas tēma – administratīvi teritoriālā reforma. Klātesot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, par to viedokļus pauda pētnieki, pieredzējuši vietvaru vadītāji.

“Tā ir iedoma, ka administratīvi teritoriālā reforma vienlaikus atrisinās visas Latvijas problēmas un tad, ja tā nav, reforma nav vajadzīga. Valdība strādā ne tikai pie administratīvi teritoriālās reformas, būs skolu tīkla, sabiedriskā transporta optimizācija, ceļu tīkla pārskatīšana. Gadu desmitiem runājam par problēmām, bet nekas netiek darīts. Mums jārada iespējas visiem tiem iedzīvotājiem, kam ir sociāli ekonomiskas problēmas. Tā ir reformas prioritāte,” sacīja ministrs. Viņš iepazīstināja ar nepieciešamību veidot lielākus novadus, jo tad veidojas augstāka konkurēt un sadarboties spēja. “Reģionālā attīstība nevar notikt bez privātajām investīcijām. Pašvaldībai jāveic ieguldījumi, lai sakārtotu infrastruktūru. Pašvaldību apvienošana arī nozīmē budžetu apvienošanu un lielāku finanšu spēju,” uzsvēra J.Pūce un atgādināja, ka novadu centriem jākļūst par iekšējās migrācijas centriem, kur cilvēki atrod darbu. Ne tikai Pierīgā, Rīgā vai ārzemēs.

“Iedzīvotājiem jābūt pārliecinātiem par savas pašvaldības darboties spēju. Iedzīvotāju skaits nosaka, cik naudas ir valstī un katrā pašvaldībā. Saistot pilsētas ar lauku teritorijām vienā pašvaldībā, iespējams izveidot racionālu un efektīvu pārvaldi un attīstību,” atgādināja ministrs.

Savu skatījumu pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošais pētnieks Andris Miglavs, vispirms uzsverot, ka viņa un kolēģu pētījumu neviens nav pasūtījis un finansējis. Pētnieks atgādināja, ka jau kopš Saeimas priekšvēlēšanu laika reformas nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka tās rezultātā radīsies ekonomiski dzīvotspējīgas un patstāvīgas teritorijas. “Mērķu sasniegšanai ir izvirzīts tikai viens instruments – pašvaldību reforma, kas paredzēts kā robežu grozīšana. Pārvaldāmo teritoriju lieluma izmaiņas nevedīs uz mērķa sasniegšanu. Iespējams, ar reformas palīdzību tiks samazinātas teritoriju pārvaldīšanas administratīvās izmaksas, bet tas nekādā veidā un formā nemainīs teritoriju ekonomiskās attīstības stimulu sistēmu,” skaidroja A. Miglavs un uzsvēra, ka nav neviena zinātniska pētījuma, kas apstiprinātu pašlaik reformas kontekstā tik populāro viedokli, ka lielākās teritorijās attīstība notiek labāk un spēcīgāk.

“Jābūt pret sabiedrību godīgiem. Iedzīvotāju skaita sarukšana nav apstājusies un neapstāsies, mēs tikai mierinām sevi, ka tā samazinās. Arī Kuldīgas un Gulbenes novados, kas ir lieli, izbraukšana bijusi tikpat strauja. Problēma ir dziļāka. Visu teritoriju atgriezt sociālekonomiskajā dzīvē, kāda tā bija 90.gadu sākumā, nekad neizdosies. Mainoties lauksaimnieciskajai ražošanai 90.gadu sākumā, Latvijā palika par 200 tūkstošiem darba vietu mazāk. Pēc desmit gadiem mēs atgriezīsimies atkal pie tā paša, atkal būs jāveic apvienošana, jo daudzas pašvaldības neatbildīs šodienas kritērijiem,” viedokli pauda pētnieks. Viņš arī uzsvēra, ka būtu nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks, zinātņu doktors Māris Pūķis vērtēja: “Tā kā patlaban reforma nodarbojas ar “teritoriju būvēšanu”, der paturēt prātā, ka Latvijā nav dominējošu vienpusīgu resursu, kas varētu ilgtspējīgi nodrošināt attīstību. Proti, visi iedzīvotāji nevar orientēties uz vienpusīgu ekonomiku un efektīvi laukos nodarboties tikai ar lauksaimniecību vai pilsētā tikai ar rūpniecību. Viņš arī atgādināja, ka pašvaldība nav paredzēta tikai pakalpojumu sniegšanai, bet ir domāta kā vietējo iedzīvotāju vara ar daudzām dažādām funkcijām.” Viņš arī atgādināja: “Pašvaldības demokrātiju nodrošina tikai un vienīgi iedzīvotāju līdzdalība. Vēlēt deputātus ir jēga tad, ja iedzīvotāji viņiem uzticas. Piederības sajūta, lokālpatri­otisms ir svarīgāki par jebkuru citu kritēriju.”

Pašvaldību vadītāji aktīvi iesaistījās diskusijā. Būtiskākais pārmetums ministrijai, ka viss notiek sasteigti, ka nav skaidra mērķa un ceļa uz to, jo piedāvātais aizvedīs purvā, nevis kalnā.

Ministrs vairākkārt teica, ka reformas apspriešana ir tikai sākusies, ka tiks uzklausīti visu novadu viedokļi un ieteikumi. “Lai notiek vietējie referendumi, bet tas nenozīmē, ka to rezultātiem jā­atainojas valsts politikā,” bilda J.Pūce. Pašvaldību vadītāji uzdeva konkrētus jautājumus, bet atbildes uz tiem radīsies tikai darba gaitā.

Amatas novada vadītāja Elita Eglīte kā vienmēr bija tieša: “Kas notiks ar Latvijas pagastiem? Novadā bijām priecīgi, ka Latvijas labāko restorānu sarakstā ir divi no Amatas novada. Cilvēki zina, ko brauc meklēt. Viņi brauc pēc labsajūtas, tīras dabas un pārtikas. Tātad strādājam pareizā virzienā. Kad lasu reformas plānu, manī ir bažas, jo nezinu, ko teikt iedzīvotājiem, teritorija ir plaša, tā nav mūsu nelaime, bet izaicinājums. Nesadzirdēju, kas notiks ar laukiem. Lai nu nebūtu mums jādzied tā dziesma, ka lācis skolā grib iet. Jo citu nebūs, kas iet.”

Pārgaujas novada vadītājs, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents atgādināja: “Tagad tiek sodīti tie, kuri veidojuši administratīvo sadarbību. Mums, septiņām pašvaldībām, ir kopīga skolu valde, būvvalde, bāriņtiesa. Ne jau tāpēc, ka nevaram katrs uzturēt savu, bet tāpēc, ka kopā ir izdevīgāk. Tagad Rauna tiek pievienota Smiltenei. Tā tiek grauts tas, kas jau ir. Nesaku, ka nevajag pārmaiņas vai reformas, bet tām jābūt saprātīgām. Nevajag bojāt to, kas strādā.” Viņš arī vērsa uzmanību uz normatīvisma palielināšanos, jo pašvaldības speciālistiem ļoti daudz laika jātērē, lai atbildētu uz ministru jautājumiem, aptaujām. Jaunpiebalgas novada vadītājs Laimis Šāvējs pauda uzskatu, ka vajadzīga analīze un arī jāpasaka apdraudējumi. “Vai infrastruktūra, ko gadu desmitiem esam būvējuši, paliks tukša? Pašvaldības ir ieguldījušas simtiem miljonu eiro, aizņēmušās, nauda jāatdod. Jādomā, lai būtu cilvēki, kas dzīvo laukos. Un tas ir arī valsts jautājums,” sacīja L.Šāvējs.

Ministrs J.Pūce mierināja, ka ir pietiekams laiks pragmatiskām diskusijām. “Pašvaldības vienmēr saka, ko valdība dara nepareizi, bet ministrijas kritizē pašvaldības. Varam turpināt šo spēli, bet labāk tomēr risināt jautājumus. Neesmu nācis cīnīties, ir jāpieņem lēmumi, kas ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs. Pētnieku viedokļi ir atšķirīgi. Pārmaiņas būs, lēmumi tiks pieņemti,” sacīja ministrs.

Salacgrīvas novada vadītājs Dagnis Straubergs kolēģus rosināja: “Jābūt kopīgam viedoklim, ar ko iesim pie iedzīvotājiem. Vai atkal šķelsim sabiedrību, ka viss ir slikti – valdība, Saeima, pašvaldības?”

Par jauno novadu karti diskusijas turpināsies. Kopā sazīmēto paš­valdību vadītāji tiksies, spriedīs, kā dzīvot, meklēs kopīgo un vētīs atšķirīgo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
69

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
44

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
116

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
9
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi