Otrdiena, 1. aprīlis
Vārda dienas: Dagnis, Dagne

Vietējā laikraksta vieta kopienā

Druva
23:00
09.10.2005
36

No pirmā punkta izriet nākamais, proti, tuvais konteksts sniegt lielāku iespēju vietējo laikrakstu slejās ieraudzīt stāstus par mums pašiem. Tas gan ir mērķis, uz ko būtu jātiecas jebkuram masu saziņas līdzeklim, taču, gribot negribot, stāstos par vietējiem notikumiem tas ir izdarāms vieglāk. Tādējādi mēs vēlreiz uzzinām par savu kaimiņu, par savu skolotāju, sētnieci, pārdevēju, pašvaldības darbinieku. Tieši tuvums, personīgā iesaiste un iespēja salīdzināt paša individuālo pieredzi ar avīzes piedāvāto saturu, vilina cilvēkus interesēties, kas jauns viņu pusē. Turklāt, ja cilvēkam interesē vietējās kopienas aktualitātes, viņam nav cita avota kā vien rajona avīze, jo neviens cits šo informāciju nevāks, neapstrādās un nenodos tālāk.

Trešais svarīgais elements ir vietējās publikas ģeopolitiskā ierobežotība. Vietējās kopienas nosacītā ierobežotība gan bieži vien nosaka arī to, ka redakcijām daudz interesantas informācijas nākas atmest, taču tanī pašā laikā tas pašiem laikrakstiem atvieglo dzīvi, jo savu ierobežoto telpu ir vieglāk pārzināt un, ja vien ir spēks un vēlēšanās, ir vieglāk sekot līdzi aktualitātēm un mēģināt ietekmēt procesus. Es saku „ja vien ir vēlēšanās”, jo ierobežotā teritorija nozīmē arī to, ka korespondentam un informācijas avotam ir lielākas iespējas, piemēram, nejauši iegādāties dzīvesvietas vienam otra kaimiņos. Tuvums vismaz liek apsvērt domu, ka nepatīkama incidenta gadījumā viņiem būs grūtāk izvairīties vienam no otra un ka visi par visiem visu jau tāpat zina. Tātad, ģeogrāfija un administratīvais iedalījums ir vietējo masu saziņas līdzekļu spožums un posts, dziļāka savstarpējā integrācija nozīmē vairāk apdomas savos izteikumos, mazāk kritisku viedokļu un lielāku nozīmi personiskiem kontaktiem.

Svarīgs ir vēl kāds aspekts. Lai gan Latvijas reģionālo laikrakstu vidū var atrast vairākas stilistiskas līdzības, kas būtu skaidrojamas ar dažādiem sociāli, demogrāfiski, ģeogrāfiski un ekonomiski noteiktiem faktoriem, tomēr gribu uzsvērt, ka reģionālajiem laikrakstiem iespējas kopēt vienam otra saturu ir krietni mazākas nekā nacionālajiem masu saziņas līdzekļiem. Tādējādi izpaužas bieži vien novērojamās vietējā laikraksta monopoltiesības uz vietējo informāciju, jo šī niša acīmredzot nav tik vilinoša, lai mudinātu daudzus duelēties konkurences cīņā. Izmantojot monopolstāvokli un savas teritorijas tiesības, vietējais laikraksts un tā līdzstrādnieki apzināti vai neapzināti meklē un piedāvā savai kopienai un mērķpublikai piemērotu saturu. Samērā maz ir papildus informācijas kanālu, kas no malas pateiktu priekšā aktualitātes noteiktā pilsētā, rajonā vai citā kopienā – tas viss jādomā pašiem.

Piektais, ko vēlos pieminēt, ir vietējās avīzes mēģinājumi formēt kopienas identitāti. To visvienkāršāk ir izdarīt, parādot savas atšķirības – vēlams, pozitīvās – no citām kopienām. Pozitīvas pašidentitātes veidošanā svarīga ir arī integritātes, kopības sajūta ar pārējo sabiedrību, proti, lai laikraksts ar piedāvāto informāciju nelec ārā no visa pārējā informācijas konteksta, bet gan konkretizē, papildina un personisko to. Šim lielisks piemērs ir gadījumi, kad vietējais laikraksts sazīmē kādā plaši pazīstamā cilvēkā savu novadnieku un lasītājiem saka – lūk, viņš ir mūsējais, viņš ir nācis no mūsējiem un joprojām ir mūsējais! Tāpat, vietējiem pārstāvjiem piedaloties nacionāla līmeņa pasākumos, kopienā tiek attīstīta apziņa par piedalīšanos svarīgos un plašos procesos. Šeit par piemēru var minēt Dziesmu svētkus, kur mūsējie kori un deju kolektīvi veido daļu no visas Latvijas pasākuma.

Šīs ir tikai dažas no niansēm, kas šodien ne tikai nodrošina vietējā laikraksta pastāvēšanu, bet arī stabilu vietu kopienas informācijas aprites jomā. Par notikumiem Latvijā vai ārzemēs katrs var uzzināt pats, taču reģionāla rakstura informācijas specifika nosaka to, ka vietējais laikraksts joprojām ir neatņemama sociāli aktīvu kopienas iedzīvotāju informatīvās vides daļa. Šāda situācija laikrakstiem ir izdevīga, lai gan nereti tā nestimulē attīstīties, jo lasītājs, saņemot kāroto vietējās informācijas devu, nereti ir gatavs piedot daudz vairāk nekā pieprasīt. Tomēr jāteic, ka „Druvas” desmit tūkstoši numuru piedāvā gana plašu materiālu attīstības līknes zīmēšanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
67

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
43

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
21

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
44

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
58

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
59

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Tautas balss

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
20
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
38
1
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
23
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
40
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
19
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Sludinājumi