Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Advente aicina mūs ticībā meklēt ceļu pie Dieva

Druva
00:00
28.11.2005
6

Vai mēs šo laiku patiešām izmantosim savas garīgās dzīves padziļināšanai, atveseļošanai? Vai būsim gatavi katrs atvērt savu sirdi Dieva žēlastībai?

Dievs nevar ienākt sirdī, kas ir tā pārpildīta ar sevi, ka Viņam tur nav vietas. Tā tuvoties Dievam nav viegli! Tas ir ceļš – nemitīga sevis veidošana, kurā nedrīkst samierināties ar sasniegto. Ceļš nozīmē atstāt ikdienišķās ērtības, visu to, pie kā mēs esam piesaistījušies, un tā atbrīvoti spētu atklāt Dieva mīlestību Jēzū Kristū. Visai mūsu dzīvei jābūt ceļam, pa kuru tuvojamies Dievam.

Kāpēc mums jātuvojas Dievam?

Tāpēc, ka mēs esam Dieva radīti, lai būtu kopā ar Viņu; tāpēc, lai mēs Viņu mīlētu. Tikai mīlot Dievu, cilvēks patiesi kļūst par cilvēku. Kamēr viņš nav atklājis Dieva mīlestību, cilvēks pats sev ir svešs. Viņš nav atklājis savas dziļākās būtības jēgu, to, kādēļ Dievs ir viņu radījis. Mēģināt dzīvot bez šīs Dieva mīlestības nozīmē izjust bezgala vientulību, atsvešināšanos no Dieva un cilvēkiem, arī no sevis paša, neizjust dzīvības saikni ar savu Radītāju. Mums ir iespēja brīvi izvēlēties: vai dzīvot ar Dieva mīlestību, vai pret Viņa mīlestību. Vai mīlēt tikai sevi, vai, ticībā tuvojoties Dievam, atrast arī savu patieso dzīves jēgu.

Advente kā cerību laiks liek mums palikt nomodā un lūgt Dievu apgaismot mūsu ceļu pie Viņa.

Mēs esam nomākti ar ikdienas rūpēm, nospiedošs ir smagais ekonomiskais stāvoklis. Dažubrīd liekas, ka daudz kas valstī notikušais bijis veltīgs. Tomēr šai tumsā jau iespīd Betlēmes zvaigzne. Ar Adventes pirmo svētdienu iesākas jauns baznīcas gads. Vārds Advente no latīņu valodas nozīmē atnākšana. Šis laiks priecājas par Kunga atnākšanu, priecājas, ka Kungs, kurš jau ir nācis, tajā pat laikā nāk atkal. Kungs nāk, būsim nomodā un gaidīsim! Dievs nāk pretī katram, kurš ilgojas un gaida, katram, kurš dzīvo taisnībā un lūdz. Dievs ir ceļā pie mums. Advente nav tikai svētku sagatavošanas laiks. Kristietis savu ticību nedzīvo un nepauž tikai svētdienās un svētku dienās, viņa dzīves pamatā ir ticības pilna gaidīšana: “Nāc, Kungs Jēzu, nāc!”

Gaidīt nozīmē uzmanīgi klausīties un pazīt Dieva valstības tuvošanās zīmes. Kopā ar Vecās un Jaunās Derības praviešiem arī mēs esam aicināti ilgoties pēc Viņa tuvuma.

Advente lai ir visai mūsu tautai pārdomu laiks, kas tuvinātu mūs pie patiesās laimes avota – Dieva, kurš mums sevi ir atklājis kā mīlestību Jēzū. Adventes laikā meklēsim mieru pie Jēzus, meklēsim spēku lūgšanā, kas mūs pietuvina Dievam, un iegūsim vajadzīgo mieru. Lūgšana kristietim ir elpošana, kas atjauno mūsu garīgās asinis, piesātinot tās ar “Dieva skābekli”. Pazemīga lūgšana ir cilvēka pirmais solis ceļā pie Dieva. Būsim atvērti Dieva vārdam, kas mūs uzrunā katru nemitīgi. Taču vai mēs dzīves steigā apstājamies un ieklausāmies Viņā? Daudzreiz mēs esam tik ļoti nodarbināti paši ar sevi, ar savām problēmām, aizmirsuši, ka tieši viņš var dot padomu vai palīdzību.

Pravietis Isajs, kuru mēs iepazīstam Adventes laika lasījumos, bieži piemin tuksnesi. Sv. rakstu izpratnē tā ir pasaule, kuru Dievs vēlas apmeklēt, lai to darītu par auglīgu zemi. Lai ilgas pēc Pestītāja apūdeņo mūsu siržu tuksnesi, lai kopā ar Jaunavu Mariju mēs mācāmies pazemīgu un pacietības pilnu gaidīšanu, kas mūs katru sagatavotu Kristus dzimšanas svētkiem.

Novēlu visiem šo rindu lasītājiem Jēzus Bērna svētību un gaišu prieku acīs un sirdīs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
41
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi