Iespējams, kādam laikam gribētos, lai luteriskās baznīcas rindās sāktos nemieri, bet patiesībā jau viss liekas krietni vienkāršāk. No baznīcas izslēgts Māris Sants, kurš atklāti sludināja homoseksuālismu, savukārt J. Cālītis ļāva savā baznīcā notikt geju un lesbiešu dievkalpojumam bēdīgi slavenā pasākuma “Riga Praid 2005” laikā. Viņš arī piedalījies mūnistu sektas vadītāja Suna Mjunga Mūna rīkotajā vīna ceremonijā.( Informācijai. Mūnisti ir viena no sektām, kas sevi pasludina par vienīgo pareizo, un tās līderis sevi par Mesiju. Saņemot Svēto Vakarēdienu no viņa rokām, J. Cālītis atbalsta šīs sektas pausto viltus mācību.)
Nezin kāpēc ziņās, kurās tiek runāts par Latvijas luteriskās baznīcas nostāju tajā vai citā jautājumā, kā oponents allaž, tiek aicināts J. Cālītis. Visticamāk tāpēc, ka citi atbalsta LELB nostāju un negrib, lai šī baznīca kļūtu par liberālu, kas klanās līdzi visiem vējiem. Santa un Cālīša apgalvojums, ka uz Bībeli jāraugās ar šodienas acīm, neiztur nekādu kritiku. Sants apgalvo, ka evaņģēlijos atrodamas tikai pozitīvas norādes uz homoseksualitātes jautājumiem: “Ja apgalvojam, piemēram, ka Dievs ir mīlošs, tad nevar būt, ka kāda tautība, ādas krāsa vai cita pazīme, kas ir iedzimta vai pat iegūta neapzinātajā vecumā, var būt par iemeslu kāda cilvēka vai grupas nolādēšanai vai pasludināšanai par nešķīstu, zemāku vai mazāk cienījamu”. Tā jau mēs varam aizdomāties nezin cik tālu un ar Jēzus vārdiem “Mīliet cits citu, kā Es jūs esmu mīlējis”, ko arī iecienījuši viendzimuma laulību piekritēji, var attaisnot arī pedofiliju vai vēl ko trakāku. Un ar vārdiem no 1.Mozus grāmatas 1.nodaļas “Augļojieties un vairojieties” var attaisnot laulības pārkāpšanu un laist pa labi un pa kreisi, jo, redz, Dievs tā ir vēlējis.
Visticamāk, ka tie ir tikai neveikli mēģinājumi atrast attaisnojumu savai rīcībai, lai vismaz savā priekšā būtu tīrs.
Dīvaini, ka šāda ūdeņu kulšana virmo tikai ap luterisko baznīcu. Kāpēc neviens nedomā pārmest Romas katoļu vai pareizticīgajai baznīcai, ka tā neatzīst viendzimuma laulības vai sieviešu ordināciju. Šajās baznīcās par tādām lietām pat domāt neuzdrošinās. Bet, lūk, luterāņi ir sliktie, jo negrib pieņemt pasaulīgo ietekmi. Galu galā, mācītājam būtu jāzina, kādas normas valda konkrētajā baznīcā, un pie tām jāpieturas. Ja ne, jāmeklē citas konfesijas, kuras ir liberālākas, un atļauj brīvdomāšanu. Kāpēc uz Latviju brauc strādāt zviedru mācītāji? Tāpēc, ka viņi negrib samierināties ar to, ka Zviedrijas luteriskajā baznīcā atzīst sieviešu ordināciju, un ir liberāla arī citos jautājumos. Lūk, Santam un Cālītim ir iespēja braukt un pievienoties šai baznīcai. Neviens jau ar varu šeit netur. Bet tur jau tad ne ar ko vairs nevarēs izcelties.
Gribētos, lai cilvēki spētu, kā sacīts Bībelē – atsijāt graudus no pelavām un izvērtēt, kur ir patiesība. Svarīgi saprast, kam mēs ticam – Dievam vai mācītājam.
Komentāri