Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Ūdeņu kulšana ap luterisko baznīcu

Druva
00:00
28.11.2005
4

Iespējams, kādam laikam gribētos, lai luteriskās baznīcas rindās sāktos nemieri, bet patiesībā jau viss liekas krietni vienkāršāk. No baznīcas izslēgts Māris Sants, kurš atklāti sludināja homoseksuālismu, savukārt J. Cālītis ļāva savā baznīcā notikt geju un lesbiešu dievkalpojumam bēdīgi slavenā pasākuma “Riga Praid 2005” laikā. Viņš arī piedalījies mūnistu sektas vadītāja Suna Mjunga Mūna rīkotajā vīna ceremonijā.( Informācijai. Mūnisti ir viena no sektām, kas sevi pasludina par vienīgo pareizo, un tās līderis sevi par Mesiju. Saņemot Svēto Vakarēdienu no viņa rokām, J. Cālītis atbalsta šīs sektas pausto viltus mācību.)

Nezin kāpēc ziņās, kurās tiek runāts par Latvijas luteriskās baznīcas nostāju tajā vai citā jautājumā, kā oponents allaž, tiek aicināts J. Cālītis. Visticamāk tāpēc, ka citi atbalsta LELB nostāju un negrib, lai šī baznīca kļūtu par liberālu, kas klanās līdzi visiem vējiem. Santa un Cālīša apgalvojums, ka uz Bībeli jāraugās ar šodienas acīm, neiztur nekādu kritiku. Sants apgalvo, ka evaņģēlijos atrodamas tikai pozitīvas norādes uz homoseksualitātes jautājumiem: “Ja apgalvojam, piemēram, ka Dievs ir mīlošs, tad nevar būt, ka kāda tautība, ādas krāsa vai cita pazīme, kas ir iedzimta vai pat iegūta neapzinātajā vecumā, var būt par iemeslu kāda cilvēka vai grupas nolādēšanai vai pasludināšanai par nešķīstu, zemāku vai mazāk cienījamu”. Tā jau mēs varam aizdomāties nezin cik tālu un ar Jēzus vārdiem “Mīliet cits citu, kā Es jūs esmu mīlējis”, ko arī iecienījuši viendzimuma laulību piekritēji, var attaisnot arī pedofiliju vai vēl ko trakāku. Un ar vārdiem no 1.Mozus grāmatas 1.nodaļas “Augļojieties un vairojieties” var attaisnot laulības pārkāpšanu un laist pa labi un pa kreisi, jo, redz, Dievs tā ir vēlējis.

Visticamāk, ka tie ir tikai neveikli mēģinājumi atrast attaisnojumu savai rīcībai, lai vismaz savā priekšā būtu tīrs.

Dīvaini, ka šāda ūdeņu kulšana virmo tikai ap luterisko baznīcu. Kāpēc neviens nedomā pārmest Romas katoļu vai pareizticīgajai baznīcai, ka tā neatzīst viendzimuma laulības vai sieviešu ordināciju. Šajās baznīcās par tādām lietām pat domāt neuzdrošinās. Bet, lūk, luterāņi ir sliktie, jo negrib pieņemt pasaulīgo ietekmi. Galu galā, mācītājam būtu jāzina, kādas normas valda konkrētajā baznīcā, un pie tām jāpieturas. Ja ne, jāmeklē citas konfesijas, kuras ir liberālākas, un atļauj brīvdomāšanu. Kāpēc uz Latviju brauc strādāt zviedru mācītāji? Tāpēc, ka viņi negrib samierināties ar to, ka Zviedrijas luteriskajā baznīcā atzīst sieviešu ordināciju, un ir liberāla arī citos jautājumos. Lūk, Santam un Cālītim ir iespēja braukt un pievienoties šai baznīcai. Neviens jau ar varu šeit netur. Bet tur jau tad ne ar ko vairs nevarēs izcelties.

Gribētos, lai cilvēki spētu, kā sacīts Bībelē – atsijāt graudus no pelavām un izvērtēt, kur ir patiesība. Svarīgi saprast, kam mēs ticam – Dievam vai mācītājam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
22

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
22

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
18

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
15

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi