Esmu uzaudzis Ogres upes krastā, kad biju pavisam mazs, tēvs vēl bija dabūjis sešus kilogramus smagu taimiņu vienā no Ogres pietekām. Kad paaugos, tādu zivju upē vairs nebija. Tāpēc arī sāku mācīties par biologu, jo likās, tas ir veids, kā palīdzēt dabai. Sapratu, ka nepieciešams īpaši domāt par taimiņu un lašu sargāšanu, jo, ja reiz šīs zivis bijušas lielā daudzumā, nedrīkst pieļaut to izzušanu. Pēc mācībām neaizgāju strādāt par zivju inspektoru vai kādas zivsaimniecības darbinieku, bet skatījos, ko varu darīt situācijas uzlabošanai. Kļuvu par žurnālistu un, manuprāt, šāda darbība devusi krietni lielāku rezultātu.
Situācijas uzlabošanā svarīgi mainīt sabiedrības apziņu. Vispirms nācās labot uzskatu, ka zivju inspektori ir noskaņoti pret makšķerniekiem, jo vēl no padomju laikiem bija radies iespaids, ka tās ir karojošas puses. Nācās skaidrot, ka gan vieniem, gan otriem ir svarīgi, lai pie ūdeņiem būtu kārtība. To ir sapratuši, un daudzviet notiek laba sadarbība, tostarp arī Cēsu rajonā. Lasis jau nav nekāds izņēmums, drīzāk tā ir zivs, caur kuru tagad vislabāk parādās sabiedrības procesi. Var teikt, lasis ir izpratnes etalons. Šobrīd svarīgākais panākt, lai sabiedrība saprot, ka arī zivs ir cilvēks, ka tā jūt, ka tā jāsargā. Ka tas nav dzīvnieks, kas bēg, kuru var paņemt, nokaut, un tas ir normāli, jo tu esi cilvēks, bet tā ir zivs. Saprotu, ka to ir grūti iepotēt, bet ir manāmas pozitīvas tendences. Cilvēkus var pārliecināt tā rīkoties. Tas ir tikai un vienīgi iedvesmas jautājums, ja tevī ir pārliecība par šo ideju, cilvēki ticēs. Redzam, ka cilvēki noticējuši Uldim Lencbergam, jo savā darbībā viņš pierādījis savu pārliecību. Tieši šādi cilvēki ir nepieciešami, ja tiešām gribam panākt pozitīvu rezultātu. Pamatā visam ir cilvēks, šajā gadījumā – zivju inspektori. Patiesībā nemaz nav tik daudz to, kuri darbojas ar aizrautību. Ja šajā amatā ielikts cilvēks, kurš tikai atsēž savas darba stundas, rezultāta nebūs. Bet tā jau ir visās darba vietās. Ja policijā strādātu tikai cilvēki ar pārliecību, ka viņiem jāapkaro ļaunums, nebūtu nekādas piecīšu došanas. Ja visi savās vietās strādātu ar sirdi, Latvijā problēmu būtu krietni mazāk.
Akciju sākām ar mērķi mainīt sabiedrības attieksmi un, protams, panākt, lai lašu un taimiņu skaits upēs palielinātos. Šogad izskatās, ka tas notiek, bet var jau būt, ka nākamgad atkal būs cita situācija. Dabā ir dažādi cikli, dažkārt mums pat grūti tos izprast. Novērots, ka arī lašu un taimiņu populācija pieaug un samazinās cikliski. Varbūt tagad ir cikla augšupeja. Bet, manuprāt, to ietekmē arī tas, ka tie, kuri agrāk gāja zivis durt uz upi, vairs to nedara. Pat ja šis cikls iet augšup, ar šo akciju mēs to tikai stimulējam. Tā ir sabiedrības ietekme uz vidi, jo daba vairs nevar pastāvēt bez mūsu līdzdalības un sadarbības. Mednieki ļoti labi regulē to, kas notiek mežā, un izskatās, ka arī ūdeņos šis jautājums sāk sakārtoties. Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri