Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Kristus piedzimšanas svētkos

Druva
00:00
26.12.2005
2

Varbūt toreiz, kad skolā pirms Ziemassvētkiem dalīja paciņas un tavā bija vairāk par vienu mandarīnu? Varbūt toreiz, kad vecāki tev nopirka pirmo velosipēdu? Bet varbūt tad, kad biji sastapis pirmo mīlestību un visa pasaule tev likās citādāka!

Dažreiz, esot kopā ar vienaudžiem, mēdzam atcerēties savus bērnības un jaunības priekus. Savāda mums liekas šodienas pasaule, to dienu acīm raugoties! Kādēļ? Tādēļ, ka nav par ko gavilēt! Viss ir pieejams, viss ir kļuvis lēts un importēts. Nē, ne jau cenas, bet vērtības ziņā. Gaidu, cerību, ilgu un gaviļu ziņā. Nav vairs nekā, ko gaidīt Ziemassvētkos, dzimšanas dienās vai kādos valsts svētkos – viss ir bijis, viss pieejams, viss „lēts”.

Un līdzīgi kā sadzīvē ir arī ticībā, arī šeit daudz ko esam zaudējuši. Vai gaidām Kristus piedzimšanas svētkus? Bieži tie nogrimuši rūpju kalnā – ko ēst, ko dzert, ko dāvināt? Vai priecājamies par šiem svētkiem? Jā gan, par lielo egli baznīcā, par jaukajām dziesmiņām, par dvēseles pacēlumu un svētsvinīgo atmosfēru! Bet vai tas ir prieks par šo svētku būtību?! Vai mēs gavilējam līdz ar svēto un eņģeļu pulku, kad dzied „Gods Dievam augstībā…”?

Marijas gars gavilē par Dievu, par Pestītāju. Viņa zina un saprot, ka notiek cilvēces vēstures otrais lielākais notikums pēc cilvēka radīšanas. Taču mēs to bieži piemirstam. Kādēļ gan gavilēt, kādēļ priecāties? Jo mums ir piedzimis Pestītājs! Mans, tavs, mūsu Pestītājs. Jā, tieši tā, mēs esam piemirsuši ka Viņš ir „mans personīgais Pestītājs”. Protams, Viņš ir arī visu to cilvēku Pestītājs, kurus tu savā iekšienē varbūt sauc par pazudušajiem, noklīdušajiem, no… Protams, Viņš ir arī visu to cilvēku Pestītājs, par kuriem tu domā, ka viņi domā- Dieva nav. Viņš nav tikai to Pestītājs, kurus tu uzskati par svētajiem, jo viņi pieder pie Baznīcas un iet tajā biežāk nekā tu.

Marija gavilē, jo viņa apzinās tā augsto un dārgo vērtību, kas notiek. Pestītājs nāk pasaulē, nāk, lai mūs pestītu. „Jūs esat dārgi atpirkti…” saka Dieva vārds 1. vēstulē korintiešiem.

Jā, un tas ir šo svētku lielākais prieks – Jēzus nāk personīgi pie manis, viņš mani atpestīs, izglābs no maniem grēkiem, piepildīs mani ar savu gaismu, ar savu labestību un mieru.

Gaisma, labestība un prieks ir ļoti labi, bet kā lai es pie tiem tieku? Man dzīvē ir tikai jāskrien un jāskrien, jāraujas par četriem! Man nav laika! Ja tu pats neapstāsies, lai parunātos ar Dievu, nekas nelīdzēs. Saņem visus savus spēkus šajos svētkos, apstājies tā pa īstam un parunā ar Viņu, noliec Viņa priekšā visu savu dzīvi un ļauj, lai Viņš tev pasaka, kas svarīgs un nepieciešams tajā un ko var izmest ārā. Ļaujies, lai Kristus miers ieplūst tevī, tavos mīļajos un piepilda tevi ar prieku.

Taču Kristusbērna nākšanai jābūt ilgstoši paliekošai nozīmei mūsu dzīvēs. Viņš nāk. lai ņemtu mūs līdzi, lai mēs sekotu Viņam, kā reiz viņa mācekļi tam sekoja. Lai ne tikai šais svētkos mēs runātos ar Dievu, bet katru dienu, lai ne tikai svētkos mēs būtu pildīti ar Viņa mieru un prieku, bet katrā brīdī būtu Viņa miera nesēji.

Es novēlu tev, mīļo lasītāj, gavilēt par šo Dieva dārgo dāvanu, tā kā gavilēja Marija!

Es novēlu tev priecāties par to ne tikai tai svētajā vakarā, bet visu gadu!

Es novēlu, lai tu varētu apstāties un tapt piepildīts ar mieru no augšienes! Es novēlu tev, sākot ar šo dienu, sekot Jēzum, savam Pestītājam, sirds mīlestībā un pazemībā!

Andris Krauliņš, Skujenes un Lodes – Apšu, Zaubes un Nītaures draudzes mācītājs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
39
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
41

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
24

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
38

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
46

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi