Galvenās problēmas skolās ir saistītas ar audzēkņu uzvedību, kavējumiem un nevēlēšanos mācīties. Atšķirības starp problēmām lauku un pilsētu skolās nav novērojamas, ta-ču atšķirīgi ir to cēloņi. Pilsētās vecāki vairāk ir aizņemti darbos, retāk ir mājās. Savukārt laukos cēloņi vairāk saistīti ar alkohola lietošanu un bezdarbu. Bērnam var rasties sarežģījumi skolā, ja ģimenē valda autoritatīvs audzināšanas stils, ir uzmanības un mīlestības trūkums, ja ģimene ir šķirta.
Vainot varētu arī valsti, jo daudziem vecākiem
jāstrādā vairākos darbos, lai nopelnītu iztiku. Problēmas rodas, ja vairākas paaudzes dzīvo kopā, ja ir nepietiekami iztikas līdzekļi un vecāki aizbrauc strādāt uz ārzemēm. Vecāki saprot, ka viņi bērnam ir vajadzīgi, taču nav izejas un viņus nevar piespiest nebraukt darbā uz ārzemēm. Skolā esmu novērojusi, ja vecāki ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm, pirmajā gadā bērnam problēmas vēl neizpaužas, taču otrajā gadā viņš saprot, ka dienas režīms ir brīvāks. Ja vecāki aizbrauc, skolai nav ar ko sadarboties.
Ar meitenēm lielākās problēmas ir 6.klasē. Tad jārisina meiteņu sav-starpējo attiecību konflikti. Puišiem problēmas parādās 5.klasē, taču visizteiktāk 8.klasē, tad viņi vairāk grib sevi parādīt, nevēlas mācīties, sākas stundu kavējumi. Ja bērnam ir grūti
mācībās, viņš nevēlas nākt uz skolu. Tad dažkārt bērni samelo, ka skolā ir brīvdiena vai viņš jūtas slims, lai izvairītos no skolas apmeklējuma.
Sākumskolas klasēs problēmas vēl ir slēptas. Bet, ja vērojama neapmierinoša uzvedība vai mācību stundu kavēšana, audzinātāji paši tiek ar to galā. Vidusskolēniem parasti ir savas individuālās problēmas, kuras izteikti nav saistītas ar ģimeni. Viņiem vairāk vajadzīgs psihologa padoms, savukārt pamatskolā sociālā pedagoga atbalsts.
Jaunie vecāki nav informēti par bērna psiholoģiju, attīstību un vecumposmiem. Daudz vairāk varētu panākt, ja sociālie pedagogi būtu arī bērnudārzos. Viņi vajadzīgi arī sākumskolās un pamatskolās.
Esmu sociālā pedagoģe pilsētas pamatskolā ar 5.-9.klašu skolēniem, un tā jau ir cīņa ar sekām. Ja bērnu uzvedībai, savstarpējām attiecībām, attieksmei pret pieaugušajiem pakāpeniski pievērstu uzmanību jau bērnudārzā, daudzas problēmas varētu novērst savlaicīgāk. Bērnudārznieku vecāki ir atsaucīgāki. Viņi parasti uzskata, ka pamatskolas vecumā bērns jau ir paaudzies un viņam jābūt patstāvīgākam. Tādēļ vecāku ieinteresētība
nav liela. Tikai apmēram puse apmeklē vecāku sapulces skolā. Tie, kuru atvasēm ir problēmas, uz sapulcēm nāk reti.
Tagad jau vecāki zina, kas ir sociālais pedagogs, ko viņš dara, un, ja nepieciešams, paši lūdz palīdzību. Audzinātājas, mācību priekšmetu skolotāji pamana sarežģījumus, arī pati eju klasēs un aptaujās cenšos noskaidrot situācijas. Arī paši bērni atnāk un pasaka, ja draugam ir kādas nepatikšanas skolā vai mājās.
Sociālie darbinieki atbalsta un palīdz rast motivāciju. Sociālā pe-dagoga darbs skolā ir ļoti plašs un apjomīgs. Dažkārt problēmas risināšanā tiek iesaistīti ne tikai vecāki, bet arī radinieki, jo reizēm bērnam tante vai krustmāte šķiet uzticamāka. Tiekos ar vecākiem, skolotājiem, skolas vadību, lai noskaidrotu situāciju. Vispirms strādāju ar bērniem individuāli, cenšos ar viņiem parunāt, pamudināt, ja tas neizdodas, iesaistu vecākus. Nepieciešamības gadījumā tiek aicināti palīgā citi speciālisti. Ir laba sadarbība ar bāriņtiesu, sociālajiem darbiniekiem, policiju, nepilngadīgo lietu nodaļu. Lielākā daļa vecāku, ar kuru bērniem esmu strādājusi, ir atsaucīgi un ieinteresēti. Mūsu skolā mācās 815 bērni, mācību gada laikā vidēji tiekos ar 100-150 skolēniem. Tikai apmēram vienā procentā gadījumu esmu jutusi no vecākiem nevēlēšanos sadarboties. Nevar palīdzēt tiem bērniem, kuru vecāki nevēlas sadarboties un kuri paši negrib, lai kaut kas mainītos. Bet šādi ir tikai 3-4 gadījumi no 100.
Šogad pirmo gadu tiek organizēti ikmēneša semināri, lai sociālie pe-dagogi varētu dalīties savā pieredzē. Mācu bērniem jebkurā situācijā vispirms saskatīt pozitīvo, nevis meklēt vainīgo, bet gan atrast variantus, kā šo situāciju atrisināt. Bērniem jau problēmas radām mēs, pieaugušie. Ja vien vecāki situācijas uzlabošanā vēlas iesaistīties, rezultāti ir fantastiski – samazinās nesekmīgo atzīmju skaits, uzlabojas attiecības skolā un ģimenē. Pierakstījusi Sanita Saulīte
Komentāri