Vērtējot Latvijas ekonomisko situāciju, premjers uzskata, ka daudz lielāka uzmanība jāvelta ekonomiskajai attīstībai. Neliels ir rūpniecības īpatsvars, Latvija ir raksturīga pakalpojumu sniedzēja valsts. Jāattīsta ražotnes reģionos, lai tur piesaistītu kapitālu, atvērtu jaunas darba vietas. Jāpalielina eksporta īpatsvars starpvalstu ekonomiskajās attiecībās. Pozitīvs piemērs ir jaunās ražotnes veidošana Bēnē, kur darbs šūšanas nozarē būs 300 sievietēm. Paplašinot ražotnes Rēzeknē, jaunas darba vietas iegūs pustūkstotis reģionā dzīvojošo.
Rūpīgi jāveido ES naudas izmantošanas programma, sevišķu vērību veltot jaunajiem uzņēmumiem. Ražošanas stratēģijā prioritāte ir darba ražīguma celšanai. Lauksaimniecībā ir daudz pozitīvu piemēru, rūpniecībā gan tādu ir maz. Premjers piekrīt to uzņēmēju viedoklim, kuri apgalvo, ka darba vietas ir, taču nav strādāt gribētāju, bet īpaši darba pratēju. Ne vienmēr pārdomāti notiek bezdarbnieku pār-kvalificēšana, jaunu profesiju apguve. Ir ļaudis, kuri izmanto iespēju saņemt naudu mācībām, apgūst vairākas specialitātes, taču nevienā no tām nestrādā un joprojām ir bezdarbnieku uzskaitē. Varbūt lietderīgi finansiāli atbalstīt uzņēmējus, kuri par saviem līdzekļiem sagatavo firmām nepieciešamo profesiju darbiniekus. Tā varētu būt stabila metode konkrētu darbinieku piesaistīšanā konkrētiem uzņēmumiem, stabilu, ilglaicīgu attiecību veidošanā starp darba devējiem un darba ņēmējiem.
Īsta pirmsvēlēšanu gaisotne vēl nav jūtama. Varam būt gandarīti, ka partijas viena otru ar dubļiem pagaidām neapmētā, nav arī kliedzošu kompromatu meklēšanas. Varbūt tas viss tiek taupīts nākamajiem mēnešiem? Darbaudzināšana mācību iestādēs. Premjers piekrīt, ka iznīcināta tā pozitīvā darbaudzināšanas pieredze, kas mācību iestādēs bija izveidota 70. un 80. gados. Tolaik daudzi skolēni mācību laikā apguva profesijas rūpnīcās un citās ražošanas vietās, labprāt strādāja vasarās. Tagad vidusskolēni veikt fizisku darbu vasarās labprāt nevēlas, no piedāvātajām iespējām strādāt atsakās, taču vecāki sūdzas, ka viņu bērni vasarās nevar atrast darbu. Vai tikai tāpēc, ka maz maksā?
Imigrācijas politika. Izmaiņu nebūs. Latvija nekad nebūs lēta darbaspēka zeme. Tātad jāceļ darba ražīgums, lai varētu palielināt darba algu, lai vairs nevarētu aizbildināties, ka nestrādā tāpēc, ka nemaksā vairāk par 150, 200 latiem mēnesī. Nav pamata uzskatīt, ka uz Eiropas valstīm aizbraukušo latviešu vietā pie mums dzīvot un strādāt joņos no Āzijas un Āfrikas valstīm.
Ceļu būve un uzturēšana. Latvijā ir visdārgākā ceļu būve Baltijā, pie tam sliktākā ceļu kvalitāte. Darbu izmaksas par ceļa kilometra kapitālo remontu īsā laikā dubultojušās. Ne vienmēr pieņemama ir darbu kvalitāte. Jāpalielina ceļu garantijas ilgums, lai jau pēc īsa laika kapitāli remontēto ceļa posmu atkal nav jāpārstrādā. Reģionālo laikrakstu žurnālisti apgalvo, ka ceļinieku vadītājiem ir nepamatoti lielas darba algas, lepni dzīves un darba apstākļi, modernās automašīnas regulāri maina pret vēl modernākām. Un ceļinieku firmu nav daudz, ceļu būves konkursi ir formāli. Firmas nereti vienojas savā starpā par darbiem, kurš būs ģenerāluzņēmējs, pelna visi un dzen augšā darbu izmaksas.
Attiecības ar Krieviju. Jābūt piesardzīgi optimistiskiem. Latvijas sadarbībā ar Krieviju ir vairākas atzīstamas aktivitātes. Lielas cerības jāliek uz starpvaldību komisiju darbu. Jāvirzās uz priekšu tajās sadarbības jomās, kur tas iespējams. Daudzsološa ir sociālā sadarbība. Atzīstamas ir sadarbības iespējas ar atsevišķiem Krievijas reģio-niem, piemēram, ar Vologdu (mežizstrādē, siera ražošanā, zivju pārstrādē).
Jaunās ministrijas. Dažkārt uzskata, ka šīs valdības izveidotās jaunās ministrijas ir liekas, to devums niecīgs, taču finanses izlietotas daudz. Premjers apgalvo, ka tā nav. Īpašu uzdevumu ministrija elektroniskās pārvaldes lietās izdarījusi vērā ņemamu darba apjomu. Līdz septembrim sola atrisināt elektroniskā paraksta ieviešanu. Tas atvieglos uzņēmēju attiecības ar valsts institūcijām. Vai jāatsakās no Bērnu lietu ministrijas? Demogrāfiskā situācija Latvijā ir sarežģīta, daudzu bērnu dzīves apstākļi nepieņemami, daudz risināmu problēmu. Integrācijas ministrija ne-nodarbojas tikai ar cittautiešiem, tās darba apjoms ir jūtami plašāks.
Sarunā veidojās pārliecība, ka Saeimas deputāti aizies ilgajā vasaras atpūtā un šo laiku izmantos pirmsvēlēšanu darbiem, taču valdība turpinās intensīvi strādāt.
Komentāri