Kad centāmies norādīt uz tauvas joslu, viņš skaidroja, ka tā ir tikai četri metri. Tad tika izsaukts policists, kurš apgalvoja, ka atrašanās ezera krastā jāsaskaņo ar saimnieku.
Vai tad tauvas josla pie publiskajiem ezeriem nav domāta visiem? Vai ļauts sunim brīvi skraidīt savā vaļā?” vaicāja Zigmārs.
Par suni arī man atliek vien piekrist, jo, kad “Druva” piedalījās zivju mazuļu ielaišanā Ungura ezerā, suns brīvi skraidīja apkārt, lai gan nekādas norādes nebija.
Noskaidrojām, ka Zvejniecības likums nosaka tauvas joslas platumu, likumā teikts, ka dabiskās tauvas joslas platums ir: – gar privāto ūdeņu krastiem — četri metri; – gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 metri; – gar jūras piekrasti — 20 metri.
Likums nosaka, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana paredzēta kājāmgājējiem. Zemes īpašniekam nav tiesību apbūvēt vai citādi nosprostot šo ūdens piekrastes joslu. Īpašniekam tas ir apgrūtinājums, bet ar šādu prasību jārēķinās, ja viņa zeme pie publiskiem ūdeņiem.
Sazinājos ar Raiskuma dabas un zivju aizsardzības inspektoru Kasparu Šmitu, kurš informēja, ka pagastā Ungura ezeram tauvas josla noteikta 10 metri, bet Auciema un Raiskuma ezeram – četru metri.
Dzirdēts arī par atpūtnieku sliktu, neētisku uzvedību un nelikumībām tauvas joslā. Neviens, ne zemes īpašnieki, ne makšķernieki vai tūristi nav atbrīvoti no atbildības par nelikumīgu rīcību.
Par suņu turēšanu, ieskatījos Ministru kabineta noteikumos “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai.” Viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu un bez uzpurņa, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus; ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi “Suns!”.
Komentāri