Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+5° C, vējš 3.03 m/s, R-DR vēja virziens

Vēlēt vai nevēlēt?

Druva
23:00
09.10.2006
8

Priekšvēlēšanu kaislības ar katru reizi kļūst arvien spraigākas, bet vai vēlētāju aktivitāte tāpēc palielinās? Pieaugušie no gada uz gadu, kā ierasts, krāj pasēs vēlēšanu zīmodziņus. Daudziem jauniešiem šogad pienākusi pirmā reize atdot savu balsi, jo viņi sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Jānim Brūveram šīs būs pirmās vēlēšanas. Viņš noteikti iešot vēlēt. Jānis stāsta, ka neizprot cilvēkus, kuri teic, ka ignorēšot vēlēšanas, taču nav negatīvi noskaņots pret viņiem. Tieši otrādi – Jānis centies pārliecināt jauniešus, ka jādodas balsot. Viņaprāt, nepiedalīties ar savu balsojumu ir nepatriotiska rīcība. “Katra Latvijas pilsoņa pienākums ir balsot, jo valsts mūs atbalsta, un vēlēšanās izšķirsies, kurās sfērās tiks ieguldīta valsts nauda,” stāsta Jānis. Jaunietis izdarījis savu izvēli jau sen. Viņš seko līdzi politiskajām norisēm Latvijā un secinājis, ka viņa izvēlētā partija ir visgodīgākā un visatklātākā. Jaunietis stāsta, ka jāatbalsta tikai lielākās partijas, tās ar pieredzi. Jaunas partijas veidot nav nepieciešams, jo tad radīsies lielāks haoss un nesaprašanās. Jaunās partijas ir optimistiski noskaņotas, atstāj labu ie-spaidu, taču tām nav pietiekamas pieredzes, tās nevieš uzticību. Jānis atzīst, ka katra cilvēka balsojums ir svarīgs, un tas ietekmē daudz. Viņš piekrīt Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas uzskatam, ka katram Latvijas pilsonim jādodas balsot, tāpēc gribētu, lai prezidente šim jautājumam pievērš lielāku uzmanību. Tendence nepiedalīties vēlēšanās pieaug.

Andreta Viškere pieder pie tiem jauniešiem, kas nedosies vēlēt. “ Es neticu nevienai partijai, viņi grib labumu tikai sev, ne citiem. Politiķi ķildojas savā starpā un nespēj vienoties,” stāsta jauniete, kura zaudējusi ticību valsts varai. Politiķu uzvedība neizraisa uzticēšanos un labvēlību. Andreta stāsta, ka vienaudži, kuri paši dodas vēlēt, respektē viņas lēmumu, taču daži cenšas pierunāt tā nedarīt. Jauniete apzinās, ka katram balsojumam ir liela vērtība, un katra balss var būt izšķirošā, taču uzskata, ka pašlaik nav tādas partijas, kas viņā vieš uzticību. Andreta seko līdzi politiskajiem notikumiem un secina, ka pārsvarā tie ir dažādi skandāli un konflikti. Šogad uz Saeimu kandidē daudzas jaunas un nepazīstamas partijas. Andreta stāsta, ka ir grūti izpētīt, kādi ir katras partijas mērķi un nodomi, jo tam neatliekot laika. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņa šogad nedosies balsot. Andreta atzīst, ka nav pārliecināta Latvijas patriote, vismaz politiskajā ziņā noteikti ne. Viņa respektē Valsts prezidentes aicinājumu visiem doties vēlēt, taču tas nemaina

stingro personīgo nostāju – nevēlēt. Ja politiķi nesolītu neiespējamo, neapvainotu viens otru un atzītu savas kļūdas, tad viņa dotos balsot.

Jaunieši nav vienaldzīgi pret vēlēšanām un citiem politiskiem notikumiem. Viņiem ir savs viedoklis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
32

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
55

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
26

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
15
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
23
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi