, Latvijas Bankas preses sekretārs
Viens no jautājumiem, kas ir svarīgs ikvienam – iespēja strādāt un pelnīt, tātad labklājības pamats. Tā bija arī viena no pamattēmām Latvijas Bankas organizētajā tautsaimniecības konferencē ”Latvija ceļā uz labklājību: izaugsmes potenciāls un vīzijas”, kur tika apkopoti daudzu pētījumu rezultāti un dažādi viedokļi. Plašu diskusiju izraisīja tēma par strādājošo emigrāciju uz ārzemēm. Konferencē tika skarti daudzi aspekti, bet šoreiz – tikai daži analītiķu secinājumi un prognozes.
Pētījumi rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata – tas, ka cilvēki no Latvijas brauc strādāt uz citām valstīm, ir labs un atbalstāms process. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, šīgada pirmajā pusgadā no Latvijas emigrējušie iedzīvotāji veido jau apmēram 2.7 procentus no iedzīvotājiem 15 – 74 gadu vecumā. Un starptautiskā pieredze liecina, ka migrācija parasti attīstās viļņveidīgi. Tikko rodas jauni emigrācijas motīvi, atkal daļa cilvēku dodas uz ārvalstīm. Latvijā šo tendenci jau izjūtam.
Vai Latvijai darbaspēka emigrācija tiešām ir ieguvums, vai zaudējums? Ģimenes, kas saņem naudiņu no Īrijā, Anglijā, Zviedrijā vai kur citur strādājošajiem radiniekiem, protams, izjūt finansiālo atbalstu. Bet ar Latvijas sabiedrību un tautsaimniecību kopumā tas nav tik vienkārši.
Ja iedzīvotāji, kuri strādājuši vai arī var tikt nodarbināti šeit, tomēr dodas strādāt uz ārvalstīm, tas Latvijā samazina darbspējīgo iedzīvotāju skaitu. Un samazinās arī preču un pakalpojumu apjoms, ko varētu saražot, ja šie cilvēki paliktu un strādātu Latvijā.
Jau tagad izjūtam, ka vairākās tautsaimniecības nozarēs trūkst strādājošo. Visvairāk – būvniecībā, apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. Visās minētajās nozarēs pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem šīgada 2. ceturksnī bija pieaudzis vairāk nekā par 100 procentiem gada laikā. Skaitļi rāda, ka lauksaimniecības un zivsaimniecības profesijās brīvo darba vietu īpatsvars pēdējos trīs gados bijis visai stabils, bet bezdarbs 2005. gada laikā šajās nozarēs būtiski samazinājās. Tas varētu liecināt par to, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā šo profesiju pārstāvji aktīvi izmanto iespēju strādāt ārvalstīs.
Savukārt, ja jau strādājošo trūkst, uzņēmuma darbinieki var un arī pieprasa algas pieaugumu, un uzņēmējam nākas rēķināties ar šo spiedienu. Rezultātā algas aug straujāk nekā produktivitāte – darbinieka atdeve nav kāpusi, uzņēmums vairāk un labāk nav sācis ražot, bet algas jāceļ, jo darbinieki ir deficīts. Uzņēmējam pieaugošās izmaksas ir jāiekļauj cenā. Preces un pakalpojumi kļūst dārgāki, un uzņēmēji zaudē konkurencē ar ārzemēs saražoto. Tātad iegūtās lielākās algas labums var būt īslaicīgs, jo uzņēmums šo nastu ilgi nevar panest.
Ja runā par naudu, ko ārzemēs strādājošie pārskaita saviem radiniekiem, tad kopumā šie līdzekļi, it īpaši pēc iestāšanās ES, ir jūtami palielinājušies – 2006. gada pirmajā pusgadā sasniedza gandrīz 2% no IKP. Arī šajā ziņā atbilde – vai tas ieguvums, vai ne – nav tik vienkārša. Pirmkārt, ja aizbraukušie strādātu Latvijā, viņi nodrošinātu ienākumus darba devējam un nodokļus – valstij. Otrkārt, nauda, ko šeit saņem radinieki, tiek tērēta. Palielinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem. Tas kopā ar aizbraukušā darbaspēka dēļ samazinātajām ražošanas iespējām veicina strauju cenu kāpumu jeb inflāciju. Un ar to nu gan nākas rēķināties ikvienam, kas dzīvo un strādā Latvijā.
Nevar arī tik droši prognozēt, cik ilgi tiks saņemti pārvedumi no ārvalstīs strādājošajiem. Starptautiskā pieredze rāda, ka aizbraukušo cilvēku saites ar mājas valsti pakāpeniski zūd un mazinās arī pārskaitītā ienākumu daļa. Turklāt emigrācija rada arī sociālās sekas: piemēram, aizbraucot gados jaunākiem cilvēkiem, var rasties būtisks slogs valsts pensiju sistēmai, var pastiprināties dažādi sociālie riski, piemēram, izjūk ģimenes, bērni, vienam vai abiem vecākiem dodoties strādāt uz ārzemēm, tiek atstāti radu vai paziņu uzraudzībā…
Kopumā pētījumi rāda, ka darbaspēka emigrācijas sekas var visai nozīmīgi ietekmēt tautsaimniecību, un acīm redzot politikas veidotājiem šie procesi būs ātri un nopietni jāapsver, formulējot un realizējot Latvijas ekonomisko politiku.
Komentāri