Otrdiena, 15. aprīlis
Vārda dienas: Aelita, Gastons

Pirms gaisma gūst uzvaru

Druva
00:00
20.12.2006
15

, folklorists

Decembrī ir ziemas saulgrieži. Saule vairākas dienas atrodas viszemākajā punktā. Un tad lēni, tikai pa minūtei diena kļūst garāka. Šogad Latvijā īsākā diena būs 21.decembrī. Šajā dienā Saule lec plkst. 9, riet 15.43. Savukārt astronomiskā ziema iestāsies 22. decembrī plkst. 2.22.

Ziemas saulgriežos – Ziemassvētkos svin Saules atgriešanos. Senatnē tā svinēta vairākas dienas. Ziemā darba mazāk, ir laiks atpūtai atšķirībā no Jāņiem, kurus svin vienu dienu, jo vasarā darbs dzen darbu.

Katrai tautai ir savas tradīcijas, gadsimtu gaitā tās mainījušās, katrs laikmets izdarījis korekcijas. Mūsdienās daudzi rituāli kļuvuši par komerciāliem pasākumiem, banalizēti, bet spēj aizņemt cilvēku domas un galvenais – piedāvā līdzdzīvošanu. “Klusa nakts, svēta nakts” skan tirgus laukumā, cilvēki gaida Ziemassvētku vecīti un Kristus piedzimšanu, un garākas dienas, pērk dāvanas. Lai varētu dzīvot līdzi, īpaši neiedziļinoties, vislabāk piesaista kāds atrakcijas moments. Cilvēki izvēlas to, kas patīk, kas tuvāks. Vai tas slikti? Noteikti ne, jo lai kā un kad mēs svinētu Ziemassvētkus, tie visiem ir saistīti ar labestību, tajos nav ļaunuma. Un par to jāpriecājas.

Šis decembris paliks atmiņā ar tumsu, miglu, lietu un saules trūkumu. Ir jābūt ārkārtīgi vitālam, lai neredzētu, ka dabā jau no paša rīta ir vakars – dažas stundas krēsla un tad nakts. Cilvēkiem šajā laikā ir par maz Saules, gaismas. Tā bija senatnē, tā ir šodien. Un tas ir gluži labi saprotams, gribas kaut ko darīt, lai šis tumsas laiks beigtos. Ir cilvēki, kuri decembrī mūk uz siltām un saulainām zemēm. Droši vien būt tur ir jauki, bet mēs taču dzīvojam šeit un visi no šī laika neaizmuksim. Varbūt labāk mēģināt izzināt, kā senči senatnē to darījuši, kā Saules atgriešanos gaidījuši.

Daudzu tautu mitoloģijā ir pazīstama gaismas dievību nomiršana un atdzimšana. Tumšajā laikā, kad Sauli tikpat kā neredzam un tā zemāk noslīdēt vairs nevar, pieļausim, ka Saules personifikācija, kāda gaismas dievība, varbūt teiksmainā Saules meita, ir mirusi.

Daudzi zina lirisko tautas dziesmu, kuru folkloristi parasti dzied ziemas saulgriežos: “Sidrabiņa lietiņš lija Ziemassvētku vakarā. Visi sīki žagariņi Sidrabiņu vizināja.”

Ir tumsas laiks, un dabā manāms vien sudrabainas gaismas atspulgs. Bet ne no debesīm.

Pirms gadiem 15 arī Cēsīs atdzima tradīcija – Ziemassvētku vakarā cauri pilsētai vilkt bluķi un Pils dārzā to sadedzināt. Svinēt bluķa vakaru. Tieši vakaru, ne rītu, ne dienu – to skaidri norāda tautasdziesmas rinda – “Mēnestiņis ceļu rāda Saules meitas vedējiem.” To darīsim arī rīt, visīsākās dienas vakarā. “Kāpēc tieši bluķis? Dziļāk papētot tradīcijas, arī rodama atbilde. Pirms gadu tūkstošiem izcilus ļaudis bedīja bluķa šķirstos. Vienkāršākajiem tika dēļu zārki vai bērza tāšu klājumi. Tā liecina arheoloģija. Bet kur vislabāk glabāt mirušās Saules personifikāciju? Dziesmā ir rindas: “Visu nakti sveces dega…” Sveces dedzināja, mirušo vāķējot. Un šo laiku vāķētāji nepavada, skumji asaras lejot, bet ēdot, dzerot, dziedot un dancojot ap bluķa šķirstu.

Bluķis tika vilkts no sētas uz sētu. Senatnē ticēja, ka aizgājēju veļi nes svētību laukam, sētai, ģimenei. Jo lielāku loku met bluķa vilcēji, jo lielāka svētība tiek dota visapkārt.

Seno bedību tradīciju aprakstos teikts, ka mirušais vai nu sadedzināts, vai pie kapavietas kurināts ugunssārts, lai dvēsele līdz ar dūmiem tiek debesīs. Bluķi liek sārtā un noteikti to visu sadedzina un ar rituāla dziesmām palīdz Saulei tikt debesīs. “Saule deva savu meitu no veļiem šaizemē.” Saule var sākt jaunu ceļu, jaunu dzīvi. Gluži kā aizgājējs sāk dzīvot citā saulē.

Savukārt tepat Raunā un Palsmanē folkloristi pierakstījuši tradīciju, ka bluķis nemaz nav vilkts. Tas apstāvēts istabā vai rijā un pēc sadedzināts rijas krāsnī. No Mārtiņiem līdz Meteņiem latvieši senatnē gāja ķekatās. Ģērbās maskās. To dara tad, ja vēlas būt kaut kas cits, ne pats, grib piedalīties, līdzdarboties. To dara tad, kad notiek pasaules pārkārtošanās. Vasaras un Ziemas saulgriežos pasaules kārtība tiek izjaukta. Caur rituālu cilvēki cenšas šo kārtību atjaunot. Vispirms jau tā ir sevis sakārtošana – pārdomu brīdis par aizvadīto laiku, cerība uz nākotni, tad arī tuvākās apkārtnes sakopšana, veco sārņu iztīrīšana. Tas ir brīdis, kad vistiešāk stāvam uz pagātnes un nākotnes sliekšņa. Tas ir tumšais laiks, kas jāizdzīvo, lai ar jaunu enerģiju sagaidītu gaismu, Saules atgriešanos. Tad var nomest maskas un atkal būt pats. Dzīvot tālāk.

Gadalaiki mainās, Saule iet savu ceļu un, gribam mēs to vai ne, ejam tai līdzi – kalnā, lejā, no tumsas uz gaismu. Dzīvosim šajā pasaules kārtības maiņā ar prieku! Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
35

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
35

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
36

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
40

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
33

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
4
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
16
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
37
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]