Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Pirms gaisma gūst uzvaru

Druva
00:00
20.12.2006
8

, folklorists

Decembrī ir ziemas saulgrieži. Saule vairākas dienas atrodas viszemākajā punktā. Un tad lēni, tikai pa minūtei diena kļūst garāka. Šogad Latvijā īsākā diena būs 21.decembrī. Šajā dienā Saule lec plkst. 9, riet 15.43. Savukārt astronomiskā ziema iestāsies 22. decembrī plkst. 2.22.

Ziemas saulgriežos – Ziemassvētkos svin Saules atgriešanos. Senatnē tā svinēta vairākas dienas. Ziemā darba mazāk, ir laiks atpūtai atšķirībā no Jāņiem, kurus svin vienu dienu, jo vasarā darbs dzen darbu.

Katrai tautai ir savas tradīcijas, gadsimtu gaitā tās mainījušās, katrs laikmets izdarījis korekcijas. Mūsdienās daudzi rituāli kļuvuši par komerciāliem pasākumiem, banalizēti, bet spēj aizņemt cilvēku domas un galvenais – piedāvā līdzdzīvošanu. “Klusa nakts, svēta nakts” skan tirgus laukumā, cilvēki gaida Ziemassvētku vecīti un Kristus piedzimšanu, un garākas dienas, pērk dāvanas. Lai varētu dzīvot līdzi, īpaši neiedziļinoties, vislabāk piesaista kāds atrakcijas moments. Cilvēki izvēlas to, kas patīk, kas tuvāks. Vai tas slikti? Noteikti ne, jo lai kā un kad mēs svinētu Ziemassvētkus, tie visiem ir saistīti ar labestību, tajos nav ļaunuma. Un par to jāpriecājas.

Šis decembris paliks atmiņā ar tumsu, miglu, lietu un saules trūkumu. Ir jābūt ārkārtīgi vitālam, lai neredzētu, ka dabā jau no paša rīta ir vakars – dažas stundas krēsla un tad nakts. Cilvēkiem šajā laikā ir par maz Saules, gaismas. Tā bija senatnē, tā ir šodien. Un tas ir gluži labi saprotams, gribas kaut ko darīt, lai šis tumsas laiks beigtos. Ir cilvēki, kuri decembrī mūk uz siltām un saulainām zemēm. Droši vien būt tur ir jauki, bet mēs taču dzīvojam šeit un visi no šī laika neaizmuksim. Varbūt labāk mēģināt izzināt, kā senči senatnē to darījuši, kā Saules atgriešanos gaidījuši.

Daudzu tautu mitoloģijā ir pazīstama gaismas dievību nomiršana un atdzimšana. Tumšajā laikā, kad Sauli tikpat kā neredzam un tā zemāk noslīdēt vairs nevar, pieļausim, ka Saules personifikācija, kāda gaismas dievība, varbūt teiksmainā Saules meita, ir mirusi.

Daudzi zina lirisko tautas dziesmu, kuru folkloristi parasti dzied ziemas saulgriežos: “Sidrabiņa lietiņš lija Ziemassvētku vakarā. Visi sīki žagariņi Sidrabiņu vizināja.”

Ir tumsas laiks, un dabā manāms vien sudrabainas gaismas atspulgs. Bet ne no debesīm.

Pirms gadiem 15 arī Cēsīs atdzima tradīcija – Ziemassvētku vakarā cauri pilsētai vilkt bluķi un Pils dārzā to sadedzināt. Svinēt bluķa vakaru. Tieši vakaru, ne rītu, ne dienu – to skaidri norāda tautasdziesmas rinda – “Mēnestiņis ceļu rāda Saules meitas vedējiem.” To darīsim arī rīt, visīsākās dienas vakarā. “Kāpēc tieši bluķis? Dziļāk papētot tradīcijas, arī rodama atbilde. Pirms gadu tūkstošiem izcilus ļaudis bedīja bluķa šķirstos. Vienkāršākajiem tika dēļu zārki vai bērza tāšu klājumi. Tā liecina arheoloģija. Bet kur vislabāk glabāt mirušās Saules personifikāciju? Dziesmā ir rindas: “Visu nakti sveces dega…” Sveces dedzināja, mirušo vāķējot. Un šo laiku vāķētāji nepavada, skumji asaras lejot, bet ēdot, dzerot, dziedot un dancojot ap bluķa šķirstu.

Bluķis tika vilkts no sētas uz sētu. Senatnē ticēja, ka aizgājēju veļi nes svētību laukam, sētai, ģimenei. Jo lielāku loku met bluķa vilcēji, jo lielāka svētība tiek dota visapkārt.

Seno bedību tradīciju aprakstos teikts, ka mirušais vai nu sadedzināts, vai pie kapavietas kurināts ugunssārts, lai dvēsele līdz ar dūmiem tiek debesīs. Bluķi liek sārtā un noteikti to visu sadedzina un ar rituāla dziesmām palīdz Saulei tikt debesīs. “Saule deva savu meitu no veļiem šaizemē.” Saule var sākt jaunu ceļu, jaunu dzīvi. Gluži kā aizgājējs sāk dzīvot citā saulē.

Savukārt tepat Raunā un Palsmanē folkloristi pierakstījuši tradīciju, ka bluķis nemaz nav vilkts. Tas apstāvēts istabā vai rijā un pēc sadedzināts rijas krāsnī. No Mārtiņiem līdz Meteņiem latvieši senatnē gāja ķekatās. Ģērbās maskās. To dara tad, ja vēlas būt kaut kas cits, ne pats, grib piedalīties, līdzdarboties. To dara tad, kad notiek pasaules pārkārtošanās. Vasaras un Ziemas saulgriežos pasaules kārtība tiek izjaukta. Caur rituālu cilvēki cenšas šo kārtību atjaunot. Vispirms jau tā ir sevis sakārtošana – pārdomu brīdis par aizvadīto laiku, cerība uz nākotni, tad arī tuvākās apkārtnes sakopšana, veco sārņu iztīrīšana. Tas ir brīdis, kad vistiešāk stāvam uz pagātnes un nākotnes sliekšņa. Tas ir tumšais laiks, kas jāizdzīvo, lai ar jaunu enerģiju sagaidītu gaismu, Saules atgriešanos. Tad var nomest maskas un atkal būt pats. Dzīvot tālāk.

Gadalaiki mainās, Saule iet savu ceļu un, gribam mēs to vai ne, ejam tai līdzi – kalnā, lejā, no tumsas uz gaismu. Dzīvosim šajā pasaules kārtības maiņā ar prieku! Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
12

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
13

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
20

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
26

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
36

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi