Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mācām dzīvot vai uzdzīvot?

Druva
00:00
27.12.2006
26

Šogad Cēsīs tiek īstenots mācību un uzziņas cikls vecākiem un klašu audzinātājiem par tēmu ”Vai viegli būt pusaudzim”. Tas organizēts, izmantojot rajona padomes piešķirto finansējumu. Pieaugušie analizē sakarības, cenšas izprast, kā sasaistās bērna audzināšana ģimenē un skolā, kā sabiedriskie procesi, ko nevar ietekmēt audzināšana, ietekmē pusaudžu uzvedību un uzskatus. Decembrī uzstāties Cēsīs bija aicināts Juris Levics, ģeogrāfijas skolotājs no Saldus. Klases audzināšanā Jurim Levicam ir 20 gadu pieredze. Savas uzkrātās atziņas viņš apkopojis lekcijā ”Audzinām – dzīvei vai uzdzīvei jeb Gribam, kā labāk, sanāk, kā vienmēr…” Skolotāja piedāvātais skatījums, bērnu dzimstību un bērnu audzināšanu sasaistot ar Latvijas sabiedrības attīstību un nākotni, klausītājos raisīja pārdomas.

”Straujais dzimstības kritums ir sekas mūsdienu dzīves izpratnei – uzdzīvot, nevis dzīvot. Jājautā – vai mēs vispār mākam dzīvot? Skolotājiem arī nav, ar ko lepoties,” uzskata J.Levics. ”Mēs esam radījuši paaudzi, kura nevēlas bērnus, un nevis tāpēc, ka ģimene nevarētu tos atļauties, bet tāpēc, ka negrib. Ja kāds cenšas iegalvot, ka Latvijā nedzimst bērni tāpēc, ka cilvēkiem nav naudas, es saku: nav taisnība. Katrs no mums, skolotājiem, zina piemērus, kā daļa no bijušajiem audzēkņiem dzīvē pratuši iekārtoties. Viņiem ir nauda, grezna mašīna, bet nav sievas, nav bērnu. Toties mūsu valstī ir bērnu nami un pansionāti.

”Visi tā dzīvo,” man saka pusaudži, iedvesmojušies no apkārt redzamajiem piemēriem – nedomāt par ģimenes veidošanu, vairāk par uzdzīvošanu. Vai tāpēc, ka visi, tas nozīmē, ka dara pareizi? Varbūt vairākumam nav taisnība? Es to saprotu, bet nezinu, kā pareizāk paskaidrot bērnam. Jā, dzimstības samazināšanās vērojama arī visā Eiropā. Tur ir zināmas sakarības. Tikai Latvijā sabiedrība noveco un izmirst straujāk.”

J.Levics izdara secinājumu, ka mūsu sabiedrība izmirst, jo ir slima. Viņš aicina to apzināties un uzstādīt diagnozi, kāpēc organisms ir slims, meklēt cēloņus un saskatīt sakarības.

”Pats esmu nonācis pie pārliecības, ka visās zemēs, kur atsakās no ticības, no morāles vērtībām, vērojama tautas izmiršana. Mēs zinām, ka ticības lietas ir ļoti svarīgas musulmaņu sabiedrībā. Vairāki notikumi pasaulē gan iedragājuši uzticību musulmaņiem, taču musulmaņi nav slikti. Viņiem ir savi stabili vērtību kritēriji. Sabiedrības lielākā daļa pēc tiem vadās. Musulmaņu valstīs tautas izmiršana nav vērojama. Latvija ir brīnišķīga zeme, kur dzīvot. Pasaulē ir pietiekami daudz pārapdzīvotu vietu, un turienes cilvēki agri vai vēlu dosies jaunas dzīves vietas meklējumos. Jau tagad jāsaprot, ka viņu mērķis nebūs integrēties mūsu sabiedrībā.”

J.Levics piedāvā aizdomāties, kas ienācējiem Latvijas sabiedrībā, piemēram, musulmaņiem, cenšoties padarīt viņu domāšanu līdzīgu mūsējai, būtu jāpieņem tāds, kas citiem liktos nepieņemams no masu kultūras, patērētāju sabiedrības uzvedības. Šīs parādības augot redz un spiesti pieņemt mūsu bērni, ar tām saskaras pusaudži un ir nesapratnē, kāpēc vecāki plaši zināmu lietu un parādību vērtību sāk apšaubīt. Vecāki bieži vien nespēj bērnus pasargāt.

”Ļoti iedarbīgs spēks ir televīzija, bet kādas ir televīzijas programmas?” jautā skolotājs un analizē, ko tās piedāvā. ”Filmas ar vardarbību, multfilmas, kurās netrūkst rupjību, seriāli ar trulu saturu. Iznāk žurnāli, kas domāti tīņiem, bet to veidotāji tiražē mantu kultu, atļaujas rakstīt par seksuālās dzīves niansēm. Meklē sensācijas, popularizē apšaubāmus slavas iegūšanas ceļus. Latvijas žurnālos tagad parādījušās reklāmas, kurās iesaka seksuāla rakstura spēles mobilo telefonu, datoru lietotājiem. Primitīvas, arī aizskarošas. Pieņemu, ka lielākā daļa, kas ievēro šīs reklāmas un tādas spēles cenšas izmēģināt, ir tieši pusaudži un jaunieši.

Vecāki, nespējot rast argumentus, kā pārliecināt pusaudzi, audzināšanā liek lielas cerības uz skolu. Taču arī skolotāju iespējas arvien vairāk tiek ierobežotas. Te liela loma ir skolās ieviestajai demokrātijai. Viss skolotāja teiktais nu ir ap-spriežams, arī apgāžams. Visatļautības rezultātā jaunajā paaudzē bieži vien vērojama noraidoša attieksme, nicinājums pret to, ko cenšamies ieaudzināt, bet kas nesakrīt ar reālo dzīvi. Sabiedrība arvien vairāk tiek virzīta prom no ģimeniskām vērtībām. Tiek apspriestas homoseksuālas laulības, uzspiestas geju parādes.” J.Levics uzstājīgi jautā – vai šāda morāle būtu pieņemama cilvēkiem, kuri vēlētos integrēties Latvijas sabiedrībā, vai tāda morāle der bērnu audzināšanā?

”Latvija kļuvusi par patērētāju sabiedrību, kurā ikvienu aicina Ziemassvētku brīnumu meklēt lielveikalā. Neatraduši to, cilvēki jūtas vīlušies. Brīžiem šķiet, ka sabiedrībā viss ir kājām gaisā. Dzīves būtība tiek meklēta nevis attiecībās, bet pēc iespējas dārgākā džipā,” secina J.Levics. ” Protams, arī tā var dzīvot. Ir arī notikumi, kas it kā apliecina nemitīgu Latvijas augšupeju – esam Eiropas Savienībā, NATO, valsts makroekonomikas rādītāji pieaug. Latvijas komanda spēlē lielo hokeju. Mums joprojām ir lieliskie Dziesmu svētki. Latvijas skolēni var lepoties ar sasniegumiem mācībās. Vai, to visu zinot, būtu jāiestājas apmierinātībai, arī mums, audzinātājiem skolās? Statistika mūsu valstī liecina par ko citu – par smēķētājiem, kuriem arvien vairāk pievienojas meitenes, par pāragrā nāvē – traumu, avāriju dēļ – bojā gājušiem puišiem. Visi, kurus arī esam audzinājuši, bet būtiskāko par dzīvi acīmredzot nepratuši pateikt. Pieaug pašnāvību skaits, cietumnieku skaits. Šķirto laulību ziņā Latvija ir Eiropas līderos, bet bērnu skaita ziņā, rēķinot uz vienu sievieti, kādu laiku bijām pēdējā vietā pasaulē.

Dzīvot, protams, var, bet kāda perspektīva tautai ir ar šādu dzīvi? Sliecos domāt, ka zemei ar šādu uzdzīvi nav nākotnes.

Taču, ja man jautā, ko tad darīt, kā dzīvot, kā audzināt bērnus, tad es saku – kopsim tās puķes, kas ir uzziedējušas, veltīsim spēku un laiku bērniem, mācot dzīvot.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi