Otrdiena, 15. aprīlis
Vārda dienas: Aelita, Gastons

Jauno veco laiku gads

Druva
00:00
29.12.2006
12

Šim gadam jau pēdējās dienas. Kāds tas bijis, ko atstājis, kas mainījies – par to vēl tiks runāts, vērtēts daudz. Protams, katram ir un būs savi kritēriji, skatupunkti.

Aizejošais gads ir iezīmīgs ar to, ka parādīja politikas nespēju paaugstināt savu prestižu, kā arī varas un vēlētāju atsvešināšanos.

Par īpatnējo spēlīšu gadu aizvadāmo padarīs dažādi izsekošanas, noklausīšanās un puspatiesību atklājumi. Spilgtākais no tiem – balsu pirkšanas skandāls Jūrmalā. Publiskajā runā ienāca jauni vārdi – „uzmest” un „Jūrmalgeita”. Pirms gada ap šādu laiku nevienam nebūtu ne jausmas, ko šie burtu salikumi nozīmē – tiesa, varbūt tā arī būtu labāk. Ceru, ka tam, kurš žurnālistikas tekstos ievazāja apzīmējumu „Jūrmalgeita” – apšaubāmu meklējumu pēc analoģijām ar Votergeitas skandālu ASV 70. gados – Ziemassvētku vecītis atnesa žagarus, savukārt tam, kurš pirmais tika pie balsu pircēju telefonsarunu ierakstu tulkošanas, derētu apdomāt, ko latviešu valodā nozīmē vārds „uzmest” (proti, ar mešanas palīdzību pārvietot objektu uz kāda cita objekta).

Virtuves sarunās klausoties, šķita, ka vienkāršajam cilvēkam šajā lietā viss skaidrs, par spīti attapīgu cilvēku spējai izvairīties no tiesas procesiem. Tomēr attiecīgas rīcības nebija – Ainārs Šlesers, kas satiksmes ministra amatu zaudēja pēc Jūrmalas telefonsarunu skandāla, jaunajā valdībā šo amatu ir atguvis – pirmām kārtām tāpēc, ka netika izbalsots vēlēšanās, otrām – tāpēc, ka premjers Aigars Kalvītis, pēc Jūrmalas skandāla pasludinājis viņu par tautas uzticību zaudējušu, bija radis iespēju šo faktu aizmirst. Savukārt ironiski par „Tautas partijas ierindas biedru” dēvētais Andris Šķēle decembrī notikušā partijas kongresā skaidri pateica, kas ir kas šajā partijā. Viņa dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle tika ievēlēta partijas valdē, un ne jau viņa ir vienīgā A.Šķēles domubiedre, kas atrodas partijas vadībā.

Viens no ievērojamākajiem politiskajiem manevriem, ar ko paliks atmiņā šis gads, ir 9. Saeimas vēlēšanas un ar tām saistītās nelikumības, partijām ar „trešo personu” organizāciju palīdzību pārsniedzot priekšvēlēšanu tēriņus un paliekot nesodītām. Tēze par nesodīšanu ir saprotama divējādi – gan no juridiskā, gan morālā viedokļa. Juridiski par to vēstīja Augstākās tiesas senāta administratīvo lietu departamenta spriedums lietā, kurā tika noraidīta četru Saeimā neietikušo partiju prasība pasludināt vēlēšanu rezultātus par spēkā neesošiem. Tiesa gan secināja, ka ij Tautas partija, ij Latvijas Pirmā partija ir būtiski pārsniegušas vēlēšanu likumā noteiktos priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu griestus, tomēr ar secinājumu, ka pārkāpums ir bijis, nepietiek, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par atceļamiem.

Vēlēšanās izpalika arī pilsoņu morālais vērtējums kā reakcija uz šiem politiski atjautīgajiem gājieniem. Ļaudis gāja uz vēlēšanu iecirkņiem un nobalsoja par to, par ko vajadzēja. „Aptaujā par korupciju liela daļa cilvēku apgalvo, ka ir devuši kukuļus, un nav nekāda pamata cerēt, ka tie, kas paši piedalījušies korupcijas procesā, negatīvi vērtē likuma apiešanu un lielas naudas ieguldīšanu vēlēšanās,” pēc vēlēšanām publicētā intervijā žurnālā „Nedēļa” sacīja Latvijas Universitātes docents Ojārs Skudra. Te gan jāpiebilst arī, ka izvēle vēlētājiem bija tikai starp tiem sarakstiem, kādi tika piedāvāti, un vēlētāji tikpat labi varēja sev uzdot nevis jautājumu: „Balsot par krāpniekiem vai godīgajiem?” bet gan – „Kas kopējam labumam paveiks vairāk: krāpnieki vai arī tie, kas nekrāpjas?”

Šī ir smaga dilemma, taču tās smagums diemžēl negūlās uz valdošo partiju pleciem. Savukārt masu saziņas līdzekļiem nācās secināt, ka tiem nav nekādu izredžu cīņā pret politiskās reklāmas pārākumu. Lielākie masu saziņas līdzekļi pirms vēlēšanām veltīja ne vienu vien skarbu vārdu šīm labās domāšanas organizācijām. Diskusiju sākumposmā gan radās iespaids, ka žurnālisti paši bieži vien īsti nesaprot, par ko ir runa (reklāmas kā tādas taču nav aizliegtas), taču saprata, ka šādā veidā atklājas cīņa par ietekmes sfēru un par tiesībām būt tam, kas vēlētājiem stāsta par politiku. Masu saziņas līdzekļi par mesto izaicinājumu bija sašutuši un aktīvi pretojās plāniem pārpludināt publisko sfēru ar slavinošiem vēstījumiem. Taču, kā parādīja vēlēšanu rezultāti, žurnālistika ir zaudējusi, un ļaudis labprātāk klausījās labo politiķu veiksmes stāstos, nevis ciniskajās piezīmēs, „kā nu tā var”. Šī ir viena no mācībām, ko svarīgi iegaumēt arī turpmākajam laikam – vienalga, vai labo domu sludinātāji tiešām turēs vārdu un arī nākamgad aicinās saskatīt labo, vai sapratīs, ka naudu var ieguldīt arī citur.

Tagad, kad mums atkal ir jauna vecā valdība, vēlētāji var vien atviegloti noelsties un secināt: viss savā vietā, visi savā vietā, neviens nav patriekts, valdības sastāvs mainījies minimāli, un viss iet savu gaitu. Zināmā mērā to var uzskatīt par būtisku vēlētāju rīcības modeļa maiņu. Pēc 8. Saeimas vēlēšanām, kad pie varas nāca „Jaunais laiks”, līdz ar jaunajiem laikiem sākās pārmaiņu laiki ar kadru tīrīšanām un dažādiem birokrātiska rakstura uzlabojumiem, ar cīņu pret korupciju un citām skaļām akcijām. Kad „Jaunais laiks” varu zaudēja, uzzinājām, ka bez viņiem tīri labi būtu arī iztikuši. Veco partiju politikas vēlētāji atbalstīja, ļaujot tām atjaunot vecās savienības un „Jauno laiku” pasludināt par zaudētāju. Var strīdēties, vai partija, kas ieguva trešo labāko rezultātu, matemātiski ir uzskatāma par zaudētāju, taču varas ziņā tas nav apšaubāmi – par savām politiskajām kļūdām sodīta, tā vēl ilgi sēdēs opozīcijā, un pastāv iespēja, ka šādā stāvoklī „Jaunais laiks” 10. Saeimas vēlēšanas nesagaidīs.

Toties, pārlaižot skatienu pāri politiskajām tendencēm, varam teikt, ka jaunie laiki nebūt nav aiz muguras. Tie vienmēr ir priekšā, un lielā mērā no vēlētāja ir atkarīgs, kurš politiskais spēks būs pelnījis šos jaunos laikus vest. Lai gan vēlēšanās piedalījās 19 partijas, jāsecina, ka nopietnas izvēles iespējas ir ļoti ierobežotas, atliek vien izdomāt, kurus netikumus varam pieciest vieglāk. Nevainojamā glābēja nav un nebūs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
35

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
35

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
36

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
40

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
33

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
6
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
16
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
37
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
40
1
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]