Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Padarītā daudz

Druva
00:00
12.01.2007
20

NVA Cēsu filiāles vadītāja

Pagājušajā gadā NVA Cēsu filiālē ir paveikti daudzi darbi. Noteikti būtu jāpiemin informācijas pieejamības nodrošināšanai un uzlabošanai rajona padomes mājas lapā izveidotā sadaļa “Nodarbinātība”, kas tapusi sadarbībā ar rajona padomi. Tajā pieejama vispusīga informācija par filiāli, tās darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpaši darba devējiem izveidota sadaļa “Piesaki vakanci”, kurā darba devējs, neizejot no biroja, sev ērtā laikā var ievietot darba piedāvājumu interneta mājas lapā.

Filiāles darbinieki sadarbībā ar rajona padomes sociālo un veselības aprūpes jautājumu daļas vadītāju Ģertrūdi Šulmeisteri organizē regulāras tikšanās pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un filiāles speciālistiem. Izstrādāti nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni visām 24 rajona pašvaldībām. Jāatzīst, ka pašvaldības aktīvi iesaistās NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Pie tam ne tikai organizē algotos pagaidu darbus, kas vairāk orientēti uz mazkvalificētiem strādniekiem un personām, kas ilgstoši bijušas ārpus darba tirgus, bet arī mērķgrupu subsidētās nodarbinātības pasākumus, ar kuru palīdzību ir iespējams “izaudzināt” pašvaldībai vai uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, kā arī teorētiski profesiju apguvušajiem iemācīt profesijas praktisko pusi.

Lai uzzinātu rajona skolu jauniešu, nākamo darba tirgus dalībnieku, karjeras izvēli, sadarbībā ar rajona padomi un izglītības pārvaldi rajona skolās veicām aptauju 9. līdz 12. klašu audzēkņiem. Tika aptaujāti 700 jaunieši. Apkopojot anketu rezultātus, secinājām, ka liela ietekme jauniešu karjeras izvēlē ir masu medijiem. Tajos atspoguļotās “pelnošās” profesijas ir atrodamas izvēles augšgalā, bet profesijas, kurās ir zems atalgojums, aptaujas rezultātu apkopojumā neparādās vispār vai parādās niecīgā skaitā. Par algām streikojošie skolotāji, policisti un ārsti aptaujas anketās gandrīz neparādījās. Ar rajona padomi un rajona izglītības pārvaldi vienojāmies, ka turpmāk šādu aptauju veiksim katru gadu, lai sekotu līdzi skolēnu vēlmēm un iecerēm, kas saistītas ar turpmāko izglītību un iesaistīšanos darba tirgū.

Šogad, kā katru gadu, veicām arī darba devēju aptauju. Rajonā aptaujājām vairāk nekā 120 darba devējus, kuri veicina aģentūras pazīstamību darba devēju vidū. Kā pierādījums tam, ka darba devēji zina par NVA un tās sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī, ka viņi uzticas mūsu piedāvāto pakalpojumu kvalitātei, ir filiālē reģistrēto vakanču pieaugums. Gada laikā reģistrētas 1184 vakances, kuras pieteikuši 174 darba devēji.

Protams, vērtējot pagājušo gadu, nevar nepieminēt to, ka skolēnu projektā šogad piedalījās rekordliels darba devēju skaits. Darba devēju piedāvāto darba vietu skaits bija gandrīz vienāds ar strādāt gribošo skolēnu skaitu. Jāsaka gan – ne vienmēr piedāvātais darbs saskanēja ar skolēnu ieceri. Aizvien bieži nācās dzirdēt: “Tikai nepiedāvājiet man ravēt!” Taču skolēni, kuri vēlējās strādāt, darbu atrada. Rudenī pieci rajonā strādājošie skolēni piedalījās konkursā “Darba devējs, pie kura gribētu atgriezties”. Divu labāko darbu autores Monta Vīņaude, kura strādāja Cēsu slimnīcā, un Liene Brigadere – strādāja z/s “Apneri”, balvās saņēma Mp3 atskaņotāju.

Daudzi aizsāktie projekti turpināsies arī šogad. Atliek vien cerēt, ka mūsu darbs nesīs augļus un rajonā bezdarbnieku kļūs arvien mazāk. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
17

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
21
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi