Cēsu centrālās bibliotēkas direktore
Viens no būtiskākajiem jautājumiem Cēsu centrālās bibliotēkas darbā ir telpas. Šīs mums ir daudz par šaurām, kaut atrašanās vieta ir ļoti izdevīga. Pilsētas domei bijuši vairāki varianti, taču īstas skaidrības joprojām nav. Dome paliek pie tā, ka pilsētā kaut ko būvēs un bibliotēka būs tur. Varbūt tā būs koncertzāles ēka? Ja tirgus laukumā būvēs lielu vairākstāvu ēku tirdzniecības centram, kādā tās stāvā varētu būt bibliotēka. Tas nemaz nav tik nepieņemami. Ja būs labs projekts un labi uzbūvēs, tad arī tā varētu būt.
Šajās telpās šauri ir grāmatām, šauri arī apmeklētājiem, īpaši lasītavā. Nepieņemami ir tas, ka bērnu bibliotēka atrodas citā vietā. Arī tur ir šauri, aizņem kultūras centra telpas, kas pašiem vajadzīgas. Mums jābūt vienā ēkā ar plašām telpām. Varētu būt arī šajā mājā pēc pamatīgas rekonstrukcijas. Bet nav zināms, kas iznāktu dārgāk – tā vai jaunas ēkas celtniecība.
Grāmatu krājums ir pietiekami bagāts. Iegādājamies iespējami jaunās. Daiļliteratūra ir labi nokomplektēta, veidojam nozaru literatūras krājumu. Taču mums ir daudz studentu, Cēsīs ir augstskolas, ir neklātnieki. Augstskolu bibliotēkās mācību grāmatu nepietiek. Un mums nav vairāk kā divi, trīs eksemplāri no katras. Nevaram nodrošināt visu, ko vajag. Ne mums naudas, ne telpu, kur glabāt. Latviešu valodā reti izdod grāmatas, kādas padomju laikā bija – par televīziju, automašīnām… Tehniskās literatūras plauktos ir lieli robi.
Grāmatām un periodikai gadā izdodam divpadsmit tūkstošus latu. Pērn nopirkti pāri par trim tūkstošiem grāmatu. Ir vēl dāvinājumi, atvietotās nozaudēto vietā. Kultūrkapitāla fondā bija divas mērķprogrammas tieši bibliotēkām.
Galvenie mūsu lasītāji ir jaunieši, pensionāri un strādājošā inteliģence. Nāk cītīgi daiļliteratūras lasītāji. Mums ir maksas abonements, par to galvenokārt interesējas inteliģence. Retāk iet uz grāmatnīcām, par 30 santīmiem ātri pie mums var dabūt interesējošo lasāmvielu. Iecerēts, ka nākamgad bibliotēkas abonementu likvidēsim.
Agrāk izdoto klasisko literatūru visvairāk lasa skolēni kā obligāto. Trimdas literatūru, kuru saņēmām no ārvalstu latviešu organizācijām, ļoti lasīja 90. gados, nu šī aizraušanās beigusies. Trimdas latvieši piedāvā joprojām, taču mums šīs literatūras pietiek.
Tātad lasa to, kas ir jauns, mazāk agrāk izdoto. Ja kāds darbs izdots agrāk un tagad, tad vajag to jauno, kaut saturs vienāds. Daudz lasa populārās grāmatas, kuras ieguvušas sabiedrības atzinību. Romānus lasa labprātāk nekā stāstus, liela lasītāju daļa no biezām grāmatām nebaidās. Ar dzejas lasīšanu pārāk neaizraujas, taču nelielai daļai tā vajadzīga. Katru grāmatu, kas ir mūsu fondā, var saņemt jebkurš rajona iedzīvotājs, mēs izmantojam pagastu bibliotēku krājumus. Grāmatas krievu valodā lasa arvien mazāk. Jaunieši krievu valodu nezina, bet angļu valodā spēj lasīt.
Lasītāju skaits bibliotēkā nepieaug, tā ir visā Latvijā. Domājām, ka, grāmatām esot dārgām, nāks uz bibliotēkām. Taču tā nav. Ir internets, īpaši skolēniem izdevīgi nepieciešamo materiālu paņemt internetā.
Kopā ar bērnu bibliotēku mums ir apmēram 5,6 tūkstoši lasītāju. Dienā vidēji abas bibliotēkas apmeklē apmēram 250 – ņem grāmatas, strādā lasītavā. Tātad bibliotēkas joprojām ir vajadzīgas.
Būtiska problēma ir parādnieki. Grāmatas ir dārgas, dažas, īpaši studenti, nozaudē, gan klātnieki, gan neklātnieki. Žēl, ka zaudējam mācību literatūru.
Lasītāji pret grāmatām izturas pieņemami, taču daudzas joprojām tiek izdotas neizturīgas, krīt ārā no vākiem. Bibliotēkas izjūt, ka visā valstī nav neviena, kas nodarbotos ar grāmatu pielabošanu.
Rajona padome mums dod naudu, vairāk nekā desmit tūkstošus latu grāmatām, metodiskajam darbam, pieredzes braucieniem. Tos organizējam visiem rajona bibliotekāriem, kā arī mācības, seminārus.
Uz lasītavu nāk arī bezpajumtnieki. Nāk rīta pusē, lasa. Uzvedas pieņemami. Ja kāds dzēris, raidām projām. Ne vienmēr viņi to saprot. Nāk pensionāri, pievakarēs jaunieši. No janvāra mums interneta izmantošana ir bez maksas. Ir interneta lasītava, kurā seši datori. Pārsvarā te strādā jaunieši. Viena stunda katram garantēta. Būs vietu rezervēšana, iepriekšēja pierakstīšanās.
Turpinām novadpētniecības darbu. Veidojam datu bāzi, bet krājam arī mapēs. Tās izmanto arvien mazāk. Apmeklētāji priecīgi, ka ir bagāts materiāls, bet iepazīšanās ar to prasot daudz laika. Un tomēr vāksim, krāsim un apkoposim.
Pērn notika bibliotēku akreditācija. Tāda ir tikai Latvijā, nevienā citā pasaules valstī. Ministrija izveidoja komisiju. Mēs nopietni gatavojāmies. Pirms gada mūs akreditēja. Cēsu centrālās bibliotēkas darbs novērtēts atzinīgi.
Kopā ar bērnu bibliotēku mums ir 30 darbinieku, bibliotekārie speciālisti – 22. Gandrīz visiem ir atbilstoša izglītība, kam tādas nav, mācās. Cēsu dome mūsu studentus atbalsta arī materiāli. Kadru mainība neliela. Arī jaunā maiņa ir stabila. Esam apmierināti arī ar atalgojumu, tas palielinās. Par atzinību Cēsu domei jāsaka, ka mūsu bibliotēkas darbiniekiem ir vienas no lielākajām bibliotekāru algām Latvijā.
Labi noorganizēta tālākizglītība. Prasmīgi šo darbu vada Nacionālā bibliotēka un Latvijas universitāte. Visi mūsu bibliotekāri mācās bez maksas. Visi esam apmācīti datoru, interneta lietošanā, datu bāzes veidošanā. Prasmīgi darbojas Latvijas bibliotekāru biedrība un tās Vidzemes nodaļa, ko vada mūsu Gunta Romanovska.
Literāro pasākumu ir daudz. Katru mēnesi bijis vismaz viens. Nauda tiem dabūta no Kultūrkapitāla fonda. Pirms gadiem desmit uz pasākumu nāca labi ja cilvēku 20, tagad ievērojami vairāk, pat 80 un 100. Mums nav telpu, kur šos sarīkojumus rīkot, pašu telpās vieta tikai 30 interesentiem. Bieži izmantojam Cēsu domes ēku. Grūti izdomāt, kurus autorus aicināt. Ne vienmēr var dabūt visvairāk lasītos. Bibliotēkām literārie pasākumi obligāti nav jāorganizē. Dažas to dara, citas ne.
Kultūrkapitāla fonds atbalsta bērnu un jauniešu pasākumus. Bet kāpēc tikai? Vai citu paaudžu cilvēki nav pelnījuši tādu pašu uzmanību? Skolās taču ir interešu pulciņi, sporta nodarbības, citas iespējas. Citu paaudžu cilvēkiem tādu nav.
Par lielām finanšu problēmām mūsu bibliotēkā nevaram gausties.
Lasītāju aptaujā, kas patīk, kas ne, atbildes ir dažādas – telpas par šaurām, varētu būt modernāk, darba laiks garāks. Kamēr dome nespiež, to nemainīsim. Pierakstījis Verners Rudzītis
Komentāri