Trešdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Aelita, Gastons

Ir laiks izlemt

Druva
00:00
27.01.2007
11

Tiekoties ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģionālās attīstības komisijas pārstāvjiem, Ministru prezidents Aigars Kalvītis savā uzrunā īpaši akcentēja šobrīd aktuālo Latvijas – Krievijas robežlīgumu.

– Pirms vēlēšanām partijas, arī opozīcijā esošais „Jaunais laiks”, teica, ka šīs Saeimas laikā robežlīgums jāparaksta. Tāpēc vairāk nekā divus mēnešus ļoti nopietni strādājām, lai piedāvātu risinājumu, kas nonāktu pie uzvarošām beigām. Galveno uzsvaru likām uz valsts nepārtrauktības nodrošināšanu, lai nevarētu teikt, ka, parakstot šo līgumu, Latvija atteikusies no pārmantojamības tiesībām, un Krievija varētu uzskatīt, ka Latvija ir jaundibināta valsts no 1991.gada. Jo tādā gadījumā varētu apšaubīt pilsoņu kopumu valstī un teikt, ka pilsoņiem jābūt visiem, kuri kopš 1991.gada dzīvo šajā valstī. Varētu apšaubīt arī latviešu valodas statusu, darba stāžus, pensijas un daudzas citas lietas. Tāpēc nepārtrauktības faktors ir pats būtiskākais, ko nostiprinām ar 1991.gada 21.augusta Konstitucionālo likumu. Mēs piedāvājam Krievijai parakstīt līgumu, vadoties no tā, ka tai būs grūti neatzīt šo Konstitucionālo likumu, ar kuru tika atjaunota 1922.gada Satversme Latvijas Republikas teritorijā, jo Krievija uz tā bāzes ar Jeļcina dekrētu atzina Latviju. Tagad Krievija nevar teikt, ka esam kaut ko samudžinājuši, ka izvirzām kaut kādas pretenzijas. Mēs viņiem piedāvājam vēlreiz apliecināt, ka viņi neapšauba šo 1991.gada likumu un gatavi virzīties ar šo robežlīgumu uz priekšu. Esmu runājis ar daudzām juridiskajām autoritātēm, kuras apliecina, ka mūsu piedāvājums nepārprotami nostiprina valstisko pēctecību. Tiem, kuri saka, ka vajag nostiprināt to vēl stingrāk, jāsaprot, ka to var darīt, bet tad nebūs robežlīguma.

Nepareizi pārmest, ka mēs atsakāmies no Abrenes, kas pirms otrā pasaules kara bija Latvijas teritorija. Juridiski Latvija no tās atteikties nevar, jo Latvijai Abrene nepieder. Latvija starptautiski ir atzīta pašreizējās robežās. Esam pievienojušies EDSO robežu nemainības principam pēc otrā pasaules kara, arī Helsinku paktam, un, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, apliecinājuši, ka mums nav nekādu teritoriālu iebildumu pret Krieviju. Tikai tā tikām uzņemti šajās organizācijās, un šobrīd mums nav juridisku tiesību pastāvēt uz faktu, ka tā ir Latvijas teritorija.

Manuprāt, jautājums par Abreni ir emocionālas dabas. Nenoliedzu, ka tā ir ļoti būtiska mūsu valsts vēstures sastāvdaļa, bet šinī brīdī mums nav neviena sabiedrotā, kas mūs aizstāvētu robežstrīdā ar Krieviju. Šobrīd jāpieņem politisks lēmums, ejam uz priekšu, vai uz 20 – 30 gadiem aizmirstam. Ja līgums tagad ir iniciēts otro reizi un to atkal izgāž, trešo reizi to nebūs iespējams izdarīt ilgstoši. Ne Krievija to gribēs darīt, ne mums izdosies mobilizēt sabiedrotās valstis, kas mūs tagad atbalsta un aktīvi darbojas, tostarp Vācija un ASV, lai šis līgums tiktu noslēgts.

Šajā brīdī ir vienkārša izšķiršanās, vai ejam uz priekšu attiecībās ar Krieviju un mēģinām sakārtot paši savu valsts robežu. Vajag nodibināt normālas ekonomiskās attiecības, parakstīt līgumus arī citās jomās, respektīvi, sākt dzīvot normālu kaimiņu dzīvi. Lai ilgtermiņā nodrošinātu Latvijas attīstību, mums jāizmanto visas ekonomiskās iespējas, un austrumos tās ir milzīgas. Labs piemērs ir Somija, kas ceturto daļu no nacionālā kopprodukta ģenerē biznesā ar Krieviju. Somi izmanto šīs iespējas, ko arī mums vajadzētu darīt.

Vai līguma noslēgšana ar Krieviju atbilst Satversmei, to oponenti vienmēr izvirza kā centrālo argumentu. Jāsaprot, ka to noskaidrot var tikai pēc likuma stāšanās spēkā. Tikai tad Satversmes tiesa varēs izvērtēt. Es, lasot Satversmi, šo jautājumu saprotu pavisam citādāk. Esmu iepazinies arī ar Satversmes rakstītāju diskusijām un analizējis vēsturisko pēctecību. Tolaik visvairāk baidījās no Latgales separātisma, ka tā varētu atdalīties no Latvijas, tāpēc 3.pantā iestrādāja šos četrus vēsturiskos novadus un 77.pantā – tautas nobalsošanu. Ja kāds no novadiem grib atdalīties, rīkojams referendums. Bet šajos gados robeža mainījusies daudzās vietās, un nekad nav rīkots referendums. Igaunijai atdota Roņu sala, Lietuvai atdota daļa teritorijas, pretī saņemot citu. Tāpēc nav pa-matoti teikt, ka Abrene ir būtiska Latgales daļa un par to jārīko referendums. Latgale no Latvijas nav izstājusies un negatavojas to darīt.

Ja 20 Saeimas deputāti apstrīdēs robežlīgumu Satversmes tiesā, tā lems, analizēs un dos savu atzinumu. Ja tiks atzīts, ka līgums neatbilst Satversmei, būs jārīko referendums par 3.panta grozīšanu, kas ir liels politisks risks un politisks strupceļš. Bet tas nevar kalpot par iemeslu, lai mēs neko nedarītu. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
37

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
37

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
38

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
42

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
35

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
66

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
8
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
16
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
15
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
38
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
41
2
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]