Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Ir laiks izlemt

Druva
00:00
27.01.2007
5

Tiekoties ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģionālās attīstības komisijas pārstāvjiem, Ministru prezidents Aigars Kalvītis savā uzrunā īpaši akcentēja šobrīd aktuālo Latvijas – Krievijas robežlīgumu.

– Pirms vēlēšanām partijas, arī opozīcijā esošais „Jaunais laiks”, teica, ka šīs Saeimas laikā robežlīgums jāparaksta. Tāpēc vairāk nekā divus mēnešus ļoti nopietni strādājām, lai piedāvātu risinājumu, kas nonāktu pie uzvarošām beigām. Galveno uzsvaru likām uz valsts nepārtrauktības nodrošināšanu, lai nevarētu teikt, ka, parakstot šo līgumu, Latvija atteikusies no pārmantojamības tiesībām, un Krievija varētu uzskatīt, ka Latvija ir jaundibināta valsts no 1991.gada. Jo tādā gadījumā varētu apšaubīt pilsoņu kopumu valstī un teikt, ka pilsoņiem jābūt visiem, kuri kopš 1991.gada dzīvo šajā valstī. Varētu apšaubīt arī latviešu valodas statusu, darba stāžus, pensijas un daudzas citas lietas. Tāpēc nepārtrauktības faktors ir pats būtiskākais, ko nostiprinām ar 1991.gada 21.augusta Konstitucionālo likumu. Mēs piedāvājam Krievijai parakstīt līgumu, vadoties no tā, ka tai būs grūti neatzīt šo Konstitucionālo likumu, ar kuru tika atjaunota 1922.gada Satversme Latvijas Republikas teritorijā, jo Krievija uz tā bāzes ar Jeļcina dekrētu atzina Latviju. Tagad Krievija nevar teikt, ka esam kaut ko samudžinājuši, ka izvirzām kaut kādas pretenzijas. Mēs viņiem piedāvājam vēlreiz apliecināt, ka viņi neapšauba šo 1991.gada likumu un gatavi virzīties ar šo robežlīgumu uz priekšu. Esmu runājis ar daudzām juridiskajām autoritātēm, kuras apliecina, ka mūsu piedāvājums nepārprotami nostiprina valstisko pēctecību. Tiem, kuri saka, ka vajag nostiprināt to vēl stingrāk, jāsaprot, ka to var darīt, bet tad nebūs robežlīguma.

Nepareizi pārmest, ka mēs atsakāmies no Abrenes, kas pirms otrā pasaules kara bija Latvijas teritorija. Juridiski Latvija no tās atteikties nevar, jo Latvijai Abrene nepieder. Latvija starptautiski ir atzīta pašreizējās robežās. Esam pievienojušies EDSO robežu nemainības principam pēc otrā pasaules kara, arī Helsinku paktam, un, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, apliecinājuši, ka mums nav nekādu teritoriālu iebildumu pret Krieviju. Tikai tā tikām uzņemti šajās organizācijās, un šobrīd mums nav juridisku tiesību pastāvēt uz faktu, ka tā ir Latvijas teritorija.

Manuprāt, jautājums par Abreni ir emocionālas dabas. Nenoliedzu, ka tā ir ļoti būtiska mūsu valsts vēstures sastāvdaļa, bet šinī brīdī mums nav neviena sabiedrotā, kas mūs aizstāvētu robežstrīdā ar Krieviju. Šobrīd jāpieņem politisks lēmums, ejam uz priekšu, vai uz 20 – 30 gadiem aizmirstam. Ja līgums tagad ir iniciēts otro reizi un to atkal izgāž, trešo reizi to nebūs iespējams izdarīt ilgstoši. Ne Krievija to gribēs darīt, ne mums izdosies mobilizēt sabiedrotās valstis, kas mūs tagad atbalsta un aktīvi darbojas, tostarp Vācija un ASV, lai šis līgums tiktu noslēgts.

Šajā brīdī ir vienkārša izšķiršanās, vai ejam uz priekšu attiecībās ar Krieviju un mēģinām sakārtot paši savu valsts robežu. Vajag nodibināt normālas ekonomiskās attiecības, parakstīt līgumus arī citās jomās, respektīvi, sākt dzīvot normālu kaimiņu dzīvi. Lai ilgtermiņā nodrošinātu Latvijas attīstību, mums jāizmanto visas ekonomiskās iespējas, un austrumos tās ir milzīgas. Labs piemērs ir Somija, kas ceturto daļu no nacionālā kopprodukta ģenerē biznesā ar Krieviju. Somi izmanto šīs iespējas, ko arī mums vajadzētu darīt.

Vai līguma noslēgšana ar Krieviju atbilst Satversmei, to oponenti vienmēr izvirza kā centrālo argumentu. Jāsaprot, ka to noskaidrot var tikai pēc likuma stāšanās spēkā. Tikai tad Satversmes tiesa varēs izvērtēt. Es, lasot Satversmi, šo jautājumu saprotu pavisam citādāk. Esmu iepazinies arī ar Satversmes rakstītāju diskusijām un analizējis vēsturisko pēctecību. Tolaik visvairāk baidījās no Latgales separātisma, ka tā varētu atdalīties no Latvijas, tāpēc 3.pantā iestrādāja šos četrus vēsturiskos novadus un 77.pantā – tautas nobalsošanu. Ja kāds no novadiem grib atdalīties, rīkojams referendums. Bet šajos gados robeža mainījusies daudzās vietās, un nekad nav rīkots referendums. Igaunijai atdota Roņu sala, Lietuvai atdota daļa teritorijas, pretī saņemot citu. Tāpēc nav pa-matoti teikt, ka Abrene ir būtiska Latgales daļa un par to jārīko referendums. Latgale no Latvijas nav izstājusies un negatavojas to darīt.

Ja 20 Saeimas deputāti apstrīdēs robežlīgumu Satversmes tiesā, tā lems, analizēs un dos savu atzinumu. Ja tiks atzīts, ka līgums neatbilst Satversmei, būs jārīko referendums par 3.panta grozīšanu, kas ir liels politisks risks un politisks strupceļš. Bet tas nevar kalpot par iemeslu, lai mēs neko nedarītu. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi