Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Ir laiks izlemt

Druva
00:00
27.01.2007
7

Tiekoties ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Vidzemes reģionālās attīstības komisijas pārstāvjiem, Ministru prezidents Aigars Kalvītis savā uzrunā īpaši akcentēja šobrīd aktuālo Latvijas – Krievijas robežlīgumu.

– Pirms vēlēšanām partijas, arī opozīcijā esošais „Jaunais laiks”, teica, ka šīs Saeimas laikā robežlīgums jāparaksta. Tāpēc vairāk nekā divus mēnešus ļoti nopietni strādājām, lai piedāvātu risinājumu, kas nonāktu pie uzvarošām beigām. Galveno uzsvaru likām uz valsts nepārtrauktības nodrošināšanu, lai nevarētu teikt, ka, parakstot šo līgumu, Latvija atteikusies no pārmantojamības tiesībām, un Krievija varētu uzskatīt, ka Latvija ir jaundibināta valsts no 1991.gada. Jo tādā gadījumā varētu apšaubīt pilsoņu kopumu valstī un teikt, ka pilsoņiem jābūt visiem, kuri kopš 1991.gada dzīvo šajā valstī. Varētu apšaubīt arī latviešu valodas statusu, darba stāžus, pensijas un daudzas citas lietas. Tāpēc nepārtrauktības faktors ir pats būtiskākais, ko nostiprinām ar 1991.gada 21.augusta Konstitucionālo likumu. Mēs piedāvājam Krievijai parakstīt līgumu, vadoties no tā, ka tai būs grūti neatzīt šo Konstitucionālo likumu, ar kuru tika atjaunota 1922.gada Satversme Latvijas Republikas teritorijā, jo Krievija uz tā bāzes ar Jeļcina dekrētu atzina Latviju. Tagad Krievija nevar teikt, ka esam kaut ko samudžinājuši, ka izvirzām kaut kādas pretenzijas. Mēs viņiem piedāvājam vēlreiz apliecināt, ka viņi neapšauba šo 1991.gada likumu un gatavi virzīties ar šo robežlīgumu uz priekšu. Esmu runājis ar daudzām juridiskajām autoritātēm, kuras apliecina, ka mūsu piedāvājums nepārprotami nostiprina valstisko pēctecību. Tiem, kuri saka, ka vajag nostiprināt to vēl stingrāk, jāsaprot, ka to var darīt, bet tad nebūs robežlīguma.

Nepareizi pārmest, ka mēs atsakāmies no Abrenes, kas pirms otrā pasaules kara bija Latvijas teritorija. Juridiski Latvija no tās atteikties nevar, jo Latvijai Abrene nepieder. Latvija starptautiski ir atzīta pašreizējās robežās. Esam pievienojušies EDSO robežu nemainības principam pēc otrā pasaules kara, arī Helsinku paktam, un, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO, apliecinājuši, ka mums nav nekādu teritoriālu iebildumu pret Krieviju. Tikai tā tikām uzņemti šajās organizācijās, un šobrīd mums nav juridisku tiesību pastāvēt uz faktu, ka tā ir Latvijas teritorija.

Manuprāt, jautājums par Abreni ir emocionālas dabas. Nenoliedzu, ka tā ir ļoti būtiska mūsu valsts vēstures sastāvdaļa, bet šinī brīdī mums nav neviena sabiedrotā, kas mūs aizstāvētu robežstrīdā ar Krieviju. Šobrīd jāpieņem politisks lēmums, ejam uz priekšu, vai uz 20 – 30 gadiem aizmirstam. Ja līgums tagad ir iniciēts otro reizi un to atkal izgāž, trešo reizi to nebūs iespējams izdarīt ilgstoši. Ne Krievija to gribēs darīt, ne mums izdosies mobilizēt sabiedrotās valstis, kas mūs tagad atbalsta un aktīvi darbojas, tostarp Vācija un ASV, lai šis līgums tiktu noslēgts.

Šajā brīdī ir vienkārša izšķiršanās, vai ejam uz priekšu attiecībās ar Krieviju un mēģinām sakārtot paši savu valsts robežu. Vajag nodibināt normālas ekonomiskās attiecības, parakstīt līgumus arī citās jomās, respektīvi, sākt dzīvot normālu kaimiņu dzīvi. Lai ilgtermiņā nodrošinātu Latvijas attīstību, mums jāizmanto visas ekonomiskās iespējas, un austrumos tās ir milzīgas. Labs piemērs ir Somija, kas ceturto daļu no nacionālā kopprodukta ģenerē biznesā ar Krieviju. Somi izmanto šīs iespējas, ko arī mums vajadzētu darīt.

Vai līguma noslēgšana ar Krieviju atbilst Satversmei, to oponenti vienmēr izvirza kā centrālo argumentu. Jāsaprot, ka to noskaidrot var tikai pēc likuma stāšanās spēkā. Tikai tad Satversmes tiesa varēs izvērtēt. Es, lasot Satversmi, šo jautājumu saprotu pavisam citādāk. Esmu iepazinies arī ar Satversmes rakstītāju diskusijām un analizējis vēsturisko pēctecību. Tolaik visvairāk baidījās no Latgales separātisma, ka tā varētu atdalīties no Latvijas, tāpēc 3.pantā iestrādāja šos četrus vēsturiskos novadus un 77.pantā – tautas nobalsošanu. Ja kāds no novadiem grib atdalīties, rīkojams referendums. Bet šajos gados robeža mainījusies daudzās vietās, un nekad nav rīkots referendums. Igaunijai atdota Roņu sala, Lietuvai atdota daļa teritorijas, pretī saņemot citu. Tāpēc nav pa-matoti teikt, ka Abrene ir būtiska Latgales daļa un par to jārīko referendums. Latgale no Latvijas nav izstājusies un negatavojas to darīt.

Ja 20 Saeimas deputāti apstrīdēs robežlīgumu Satversmes tiesā, tā lems, analizēs un dos savu atzinumu. Ja tiks atzīts, ka līgums neatbilst Satversmei, būs jārīko referendums par 3.panta grozīšanu, kas ir liels politisks risks un politisks strupceļš. Bet tas nevar kalpot par iemeslu, lai mēs neko nedarītu. Pierakstījis Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
7

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
15

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
20

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
26

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
34
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
12
7
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
28
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi