LIZDA Cēsu rajona arodkomiteju priekšsēdētājs
Ļoti daudzi skolotāji intensīvi meklē citu darbu, jo nonākuši pie secinājuma, ka vēlas aiziet no skolas. Šāds lēmums lielā mērā saistīts ar skolotāja statusu sabiedrībā. Tas pazeminās. Par lielu deficītu Latvijā un arī rajona skolās jau kļuvuši fizikas skolotāji. Drīz akūti sāks trūkt sporta un mūzikas skolotāju. Mani satrauc tas, ka pedagogu darba ieguldījums joprojām netiek novērtēts, un urda jautājums, kā lai maina situāciju. Zaudē motivāciju strādāt un mācīties
Esmu iepazinies ar 20 Eiropas valstīs veiktajiem pētījumiem par skolotāju sajūtām un pašapziņu, par to, kas pedagogus satrauc. Skolotāji visneapmierinātākie ir par audzēkņu attieksmi pret sevi, ar to, ka bērni un pusaudži nerēķinās ar sevi kā ar personību. Pats galvenais – neizmanto viņiem dotās tiesības uz izglītību. Tāpat kā nepietiekami izmanto bērnu tiesības uz drošību un veselību. Veidojas konflikts. Skolotājs vēlas īstenot pusaudža tiesības uz izglītību, bet jaunieši tam pretojas. Tādā gadījumā panākumus var gūt tikai talantīgi skolotāji. Motivāciju mācīties nevar radīt tikai ar sodiem, tā jāveido sadarbībā starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem.
Vecāki šajā sadarbībā iesaistās par maz. Lai kā vecākiem tas nepatiktu, bet pētījumi liecina, ka uz bērna rīcību un attīstību 60 procentus iespaida atstāj ģimene un vecāki. Skola bērnu rīcību spēj ietekmēt vien 20 procentu apmērā. Neveiksmes audzināšanā nekādā ziņā nevar vispārināt. Šodienas skolēni ir atvērti, aktīvi, sirsnīgi. Taču problēmas, kas ir atsevišķiem bērniem, skar arī pārējos. Tas notiek arī klasē, ja viens vai pāris bērni ar savu uzvedību regulāri dezorganizē stundas. Viņi pārkāpj savas un citu vienaudžu tiesības uz izglītību, tiek pārkāptas skolotāja tiesības darīt savu darbu – mācīt. Man jābrīnās, ja skolēnu vecāki, zinot par traucētājiem, nesaceļas pret skolas iekšējās kārtības ignorētājiem, kā arī viņu vecākiem nepieprasa bērnu vest pie kārtības. Pie mums bērna uzvedības un vecāku atbildības saikne vēl ir pārāk trausla. Tie, kas atbrauc no Īrijas, ir stāstījuši par pilnīgi citām sabiedrības prasībām. Ja Īrijā audzēknis ir pārkāpis skolas noteikumus, kādu fiziski aizskāris, tad vecākiem, nevis skolai, par to jāuzņemas vislielākā atbildība. Vecākiem divas nedēļas jānāk uz skolu, lai būtu blakus savam bērnam, sekotu līdzi viņa uzvedībai. Konflikts, kas pazemo
Lasot presē notikumu attīstību pēc incidenta Rīgas 69. vidusskolā, kad zēns publiski pazemoja skolotāju, uz viņu spļaujot, vēlreiz nonācu pie secinājuma, ka ir gadījumi, kuri iziet ārpus skolas iekšējās kārtības noteikumiem. Šādi gadījumi – ja pusaudzis vai pieaugušais kādu fiziski pazemojis – jārisina policijai. Kāpēc šādu rīcību apspriest presē, skolotājus turpinot pazemot? Izlasot daudzos rakstus par notikumu Rīgas skolā, secināju, ka neviena amatpersona ārpus skolas jaunekļa pazemojošo rīcību stundā nav nosodījusi – gluži otrādi – zemtekstā pusaudža rīcība ir attaisnota. Zinot to, ka viena pagale nedeg, tomēr nav godīgi, ka šajā konfliktā par patieso vainīgo tiek atzīts skolotājs. Rajona skolās tik kliedzošs konflikti, kā Rīgā, man nav zināmi, bet tas, ka pusaudži pazemo skolotājus, gan ir fakts. Izdara bīstamus vispārinājumus
Skolotāji ar katru gadu noveco un jauni viņu vietā skolās neienāk. Ja Eiropā skolotāji atsakās no šī darba garīgās slodzes un savstarpējo attiecību dēļ, tad Latvijā ir vēl viens faktors – skolotāja darba nenovērtēšana. Tādā garīgā darbā kā skolotājiem ļoti svarīgi ir saņemt morālu novērtējumu. Būtu labi, ja mūsu valsts pirmās personas saskatītu Latvijas skolotāju devumu un atrastu iespēju publiski par to pateikties. Labs piemērs ir Cēsu rajona pilsētu un pagastu pašvaldību vadītāji. Viņi redz un novērtē skolotāju darba augļus, prot atrast brīdi, kad pateikt paldies. Tikmēr valstī vērojamas pilnīgi citas tendences. Pēc tam, kad 266 Latvijas skolotāji bija aizsūtījuši Ministru prezidentam A.Kalvītim vēstuli ar lūgumu neizsludināt izmaiņas krimināllikumā (šīs izmaiņas saistītas ar kriminālsodāmības piemērošanu tiem, kas nevēlas skaidrot homoseksuālismu, tai skaitā skolā) žurnālisti lielā dienas laikrakstā vēstuli izmantoja, lai izdarītu vispārinājumu – visus skolotājus nosaucot par neprofesionāļiem un neinteliģentiem. Es sajūtu, ka tādējādi tiek dots signāls sabiedrībai, ka ar skolotājiem nav jārēķinās. Manuprāt, tas ir bīstami. Skolotājs ir sabiedrības pārstāvis. Ar skolotāju bērni saņem zināšanas, bet, raksturojot skolotājus kā darbam nepiemērotus, nozīmē noliegt viņu devumu. Par visu darbu nesamaksā
Esmu noskaidrojis Eiropas valstīs pastāvošos kritērijus, pēc kuriem skolotāji saņem darba samaksu. Kolēģiem Eiropā maksā par trīs uzdevumiem. Pirmais – par stundām, nodarbību vadīšanu, otrais – skolēnu darbu labošanu, trešais – par sagatavošanos nākamajai darba dienai. Arī Latvijā tiek maksāts par vadītajām stundām un darbu labošanu, bet par darba daļu, ko skolotājs velta gatavojoties, Latvijā nemaksā nemaz. Arvien biežāk izskan priekšlikumi – sīki aprakstīt skolotāju veicamo darbu. Te man jāsaka – nevienā Eiropas valstī tas nav izdevies un arī norādīt laika izteiksmē, kad jāsākas un jābeidzas skolotāja darba dienai. Pedagoga darbs turpinās arī ārpus skolas sienām. It sevišķi tas sakāms par klašu audzinātājiem, kuru darba pienākumi var ieilgt līdz vēlam vakaram, kontaktēšanās ar audzēkņiem un viņu ģimenēm var notikt arī brīvdienās.
Diemžēl no šīgada 1. janvāra valstī skolotāja profesija ir kļuvusi viszemāk atmaksātā, jo no 1. janvāra visu kategoriju strādājošajiem tika paaugstinātas minimālās algas, izņemot skolotājus. Daudzi pedagogi darbā ņem divas kontaktstundu likmes, lai pieklājīgāk nopelnītu. Rodas jautājums – pa kuru laiku viņi labo darbus un gatavojas nākamajai dienai? Protams, mājās, brīvā laikā. Skolotājiem kļuvis par normu darbu nemitīgi ņemt uz mājām, lai cītīgi strādātu vakaros. Kas var mainīt situāciju?
Lūk, nosaucu vairākus iemeslus, kāpēc daudzi skolotāji meklē darbu citur. Viņu vidū netrūkst gados jaunu cilvēku, kuri ir ļoti vajadzīgi skolai. Lai situāciju mainītu, radikāli jāmaina valsts attieksme pret skolotāju darbu. Visu izšķirs māka cienīt citam citu, māka sadarboties. Bīstami ir gan vispārinājumi, kas noniecina skolotāju darbu, tāda atalgojuma piešķiršana, kas kļūst konkurēt nespējīgs ar saņemto citās publiskajās profesijās.
Lai speciālistus noturētu skolā, tam pievērstu jaunus cilvēkus, savu ieguldījumu varētu palielināt pašvaldības. To kompetencē ir lemt par sadzīvē svarīgu problēmu risinājumu, piemēram, skolotājiem kompensēt ceļa izdevumus, pārskatīt komunālos maksājumus, veikt skolotāju veselības apdrošināšanu. Rajona pašvaldības līmenī sarunas par to jau ir uzsāktas. Arī Cēsu pilsētas izglītības attīstības koncepcijā šie jautājumi tiks iekļauti, jo Cēsīs, tāpat kā citur, trūkst skolotāju. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri