neatkarīgās policistu arodbiedrības Cēsu komitejas priekšsēdētājs
Mūsu arodbiedrībai 10. februārī palika gads. Šomēnes kaimiņpilsētu pārstāvji devās izbraukumos uz citām policijas pārvaldēm un secināja, ka darbinieki daudzus jautājumus nepārzina. Nezina arī, ko dara arodbiedrības. Šajos izbraukumos policijas darbinieki uzdevuši daudz jautājumu. Viedokļi par arodbiedrības nepieciešamību ir dažādi. Reāli mēs, policijas darbinieki, dažkārt esam neziņā par normatīvajiem dokumentiem, likumiem, kas attiecas tieši uz mums. Neziņa bieži ir arī par sociālo garantiju izmantošanu. Policisti ir vienisprātis, ka daži ir zinoši, citi ne, oficiāli informāciju ne vienmēr katrs māk iegūt. Arodbiedrība ir kā starpnieks, kas cenšas visus jauninājumus likumdošanā darīt zināmus darbiniekam jau to izstrādes brīdī.
Skaidrs, ka likums “Par policiju” un vēl daži likumi pilnībā netiek izpildīti. Ja būtu tāda prakse, ka par to, kas netiek ievērots, varētu tiesāties ar valsti, policisti šādu tiesas prāvu uzvarētu. Visu laiku tiek runāts par darba vidi, rezultātu nav, jo nav, kas rūpējas par darba vidi. Tas ikdienā ir svarīgi. Arī es painteresējos par policistu darba vidi un sastapos ar vadības nelielu pretestību. Uzskatu, lai prasītu labus darba rezultātus, jāvalda sapratnei ar darbinieku. Arodbiedrība šim aspektam piešķir ļoti lielu lomu. Arī augtākajai policijas vadībai jāsaprot cilvēks. Lai izvirzītu uzdevumu, vispirms jārada apstākļi tā veiksmīgai izpildei. Cik ilgu laiku rajona policijas pārvaldes darbinieki brauca ar vecu “Žiguli”. Kauns, kad ierodies ar tādu notikuma vietā. Labi, ka vismaz tagad beidzot nomainījies policijas autoparks.
Policisti kopumā vairs nav kā nekontrolējams aitu bars. Ir tāds teiciens, ka labs suns no ganībām visas aitas atvedīs mājās, nepazaudējot nevienu.
Uzskatu, ka pašreiz valda uzskats: “Negribi strādāt, ej meklēt labākus darba lauciņus!” Saprotu, mums bija grūti, kad vēl nebija algas pielikuma. Taču ne vienu vien darbinieku varēja atrunāt no promiešanas, ar viņu vienkārši parunājoties. Te parādās cilvēciskā attieksme. Runājam par materiālo – algas pielikumu, bet aizmirstam, ka policijas darbinieks ir tāds pats cilvēks kā apkārtējie, dažkārt ar savām vājībām, kuras darbā, protams, nekad nedrīkst izrādīt. Ja kādam darbiniekam būtu pateikts skaidri par gaidāmo algas pielikumu, arī saglabātos kāda štata vienība ne tikai uz papīra. Cerībām jānāk no vadības puses.
Zinām Administratīvo pārkāpumu un Kriminālprocesa likumu, bet nereti nezinām virkni citu svarīgu jautājumu. Solījumi par algas pielikumu bija jau iepriekšējos gados, nedaudz arī pie algas pielika. Solīja, ka būs vairāk. Kopš 1. janvāra materiālajā ziņā ir liels panākums. Vidēji algas palielinājums ir simts latu uz rokas, bet ne visu kategoriju darbiniekiem šis pieaugums ir vienāds. Tas ir vidējais pieaugums, citiem klāt nākuši 70 lati. Atalgojumu nosaka, ņemot vērā ieņemamo amatu, nostrādātos gadus, slodzi. Uzskatu, ka izmeklētājam jābūt cilvēkam ar augstām profesionālajām spējām. Tāpēc, salīdzinot ar prokuratūras darbiniekiem, kuri saņem ievērojami vairāk, manuprāt, nav godīgi. Izmeklētājam ir liela atbildība, bet atšķirība ar prokuratūru atalgojumā ir būtiska.
Valdība gan sola perspektīvā palielināt policijas darbinieku algas. Kurš atnācis pirmoreiz strādāt policijā, viņam jāzina garantijas. Tagad jaunais darbinieks saņem līdz 300 latiem uz rokas.
Piemēram, Vecpiebalgas iecirknī, kur paredzētas deviņas štata vienības, policisti strādā trijatā. Protams, ka ir virsstundas, jo citādāk pastrādāt nevar. Taču valsts reāli nespēj samaksāt par virsstundām. Ministru kabinets noteicis, ka par virsstundām jāmaksā, bet arodbiedrībai ir jārunā, kāpēc par virsstundām netiek samaksāts. Tas ir jautājums par sociālajām garantijām. Mēģinu veidot kolektīva garu, aprunāties ar cilvēkiem, lai mēs justos vienotāki. Arodbiedrība visā pasaulē ir kā skabarga.
Izveidoti visādi biroji. Vai bija vajadzība parastajā policijas pārvaldē veidot šādas struktūras, kur aizplūst darba algas līdzekļi? Ir tik daudz priekšnieku. Domājam, kā samazināt administratīvo aparātu, bet reāli nekā.
Daudzi policisti – tēvi izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu. Materiāli tas ir izdevīgāk.
Labklājības ministrija iecerējusi policistiem palielināt pensionēšanās vecumu līdz 57 gadiem. Daudzi policisti domā, ja pieņems šo lēmumu, tad ies projām no darba. Uzklausījusi Diāna Kaupe
Komentāri