Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Kur mācīties manam bērnam?

Druva
00:00
02.03.2007
4

valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas loceklis, speciālais pedagogs, logopēds, pedagoģijas maģistrs

Šo rakstu mani pamudināja uzrakstīt Cēsu rajona dažu vecāku izteikumi un viens mans bijušais skolnieks.

“Labdien, skolotāj! Es esmu Kārlis. Jūs jau mani neatceraties! Man burtnīcas vienmēr bija piezīmētas ne ar uzdotajiem uzdevumiem, bet ar ķēpājumiem. Bija jau arī „mākslas darbi”, piemēram, jūsu portreti. Nemācēju uzrakstīt nevienu vārdu bez kļūdām. Par to es tiku rāts un man bija jānoklausās ne tikai „lekcijas”, bet pašam jāpiedalās sarunās, jāizdara savi spriedumi. Sākumā man tas iepatikās, bet, kad sāku saņemt domāšanas papilddarbus, sāku no jums izvairīties. Vieglāk dzīvot, ja nav papildus jāstrādā. Bet darbu Spārē es iemācījos. Tagad man pašam ir sava neliela kokapstrādes firma. Dzīvot varam. Viena meita apgūst vācu valodu Vācijā…” Šādu, gandrīz monologu, es uz-klausīju vienā nejaušā satikšanās reizē Cēsu rajonā. Tagad dzirdētais man jāpārdomā. Vai šim tagadējam pusmūža vīram, kurš izdara loģiskus spriedumus, kādreiz vajadzēja mācīties Spāres speciālajā skolā? Laikam jau ne. Bet toreiz nebija attīstījusies diferenciālā diagnostika tādā līmenī, kādā tā ir šodien. Cilvēks ir izaudzis, strādā un, galvenais, atradis savu vietu mūsu sabiedrībā. Viņš nenosoda Spāres speciālo skolu, bet savas ģimenes attieksmi pret bērnu likteni un skolu vispār.

Spāres speciālajā internātskolā strādāju pirms 20 gadiem gandrīz 25 gadus visos pedagoģiskajos posteņos, kādi bija skolā. Ja šiem gadiem pievieno vēl vēlāko darba gadu pieredzi, tad var izdarīt skolas darba analīzi un dažādus secinājumus. Ar Cēsu rajona skolu dzīvi man ir joprojām sakari. Reizi pa reizei man jāuzklausa arī vecāku pretrunīgi spriedumi par mācību un audzināšanas darbu Spāres speciālajā internātskolā un citās rajona skolās. Tie pa lielākajai daļai ir subjektīvi, visbiežāk no sērijas „viena tante teica”. To varbūt varētu mazināt kāds atklāto durvju dienas pasākums, kura norisē aktīvi darbotos arī pašvaldību sociālie darbinieki.

Patīkami, ka par speciālās skolas darbu daudz raksta rajona laikraksts „Druva”.

Ieskatīsimies apkārtējos cilvēkos! Cik tie ir dažādi! Mēs katrs savu kaimiņu vērtējam no sava skatu tornīša. Tāpat citi spriež par mani. Neobjektīvākie bieži vien ir vecāki spriedumos par savu bērnu. Tas rodas, ja mūsu zināšanas par bērnu attīstības traucējumiem ir minimālas vai nepilnīgas. Nevajag kautrēties šīs problēmas apspriest ar skolotājiem, bērnu ārstiem un psihiatriem. Bērnu nesekmībai skolā var būt dažādi cēloņi. Palīdzību var gūt gan pie psihologiem, gan speciālajiem skolotājiem, kuri tagad ir daudzu skolu štatos.

Ja skolēna garīgās attīstības traucējumi ir viegli, ja tuvākajā skolā klases sastāvs ir neliels, tad skolēnam ieteicams mācīties skolā pie dzīves vietas. Ja skolēna diagnozei ārsts pievieno precizējošu papildkodu, tad laikam šim skolēnam ieteicamāk ir mācīties speciālajā skolā, kurā tiks nodrošināta labāka medicīniskā un speciālā pedagoģiskā palīdzība, individuālā pieeja.

Ja skolēna garīgās attīstības traucējumi ir izteiktāki, tad lielāku palīdzību sniegs speciālās skolas mācību un audzināšanas sistēma. Tajā skolēnam izveidos individuāli piemērotu mācību programmu. Paralēli tam skolēni tiks ievirzīti arī praktiskajā darbā, profesijas elementāru iemaņu un darba prasmju apguvei. Šie skolēni nav spējīgi savu uzmanību ilgstoši koncentrēt garīgam darbam, viņi strauji aizmirst vai neizprot skolotāja frontāli izvirzītos uzdevumus un sāk traucēt darbu pārējiem skolēniem.

Jau vairākus gadus speciālajās skolās mācās bērni, kuru garīgās attīstības traucējumi ir spilgti izteikti un kuriem ir piešķirts invaliditātes pabalsts. Agrāk šos skolēnu skolā neuzņēma, uzskatīja par neapmācāmiem. Tagad šādus bērnus māca, veido elementāras darba un pašapkalpes iemaņas. Dažus vecākus neapmierina tas, ka bērns skolā mācās 3 – 5 gadus, bet lasīt nemāk, aritmētiskās darbības neveic pat 10 apjomā. Bet, vecāki, salīdziniet bērna tagadējo attīstības līmeni ar prasmēm pirms pieciem gadiem. Jūs pamanīsiet atšķirības un pozitīvus panākumus. Tas ir sistemātiska darba rezultāts. Ir arī reti gadījumi, kad bērna attīstība norit ar mīnus zīmi, bet par to jākonsultējas ar speciālajiem pedagogiem un mediķiem.

Zinātnes, medicīnas, pedagoģijas un psiholoģijas attīstība rit ļoti strauji. Ir tūkstošiem faktoru, kas var radīt attīstības novirzes. Tomēr pagaidām mēs neprotam savlaicīgi atklāt, ārstēt un pārvarēt vai mazināt visus attīstības traucējumus. Nedrīkstam nolaist rokas, bet dzīvot cerībās uz labāku prognozi un izpildot speciālo pedagogu ieteikumus. Vecāki! Ne jau visi cilvēki var kļūt par garīgā darba speciālistiem. Daži ir spējīgi izpildīt darbus, kas saistīti ar praktisku darbošanos vai tikai ar sevis apkopšanu. Tieši no jūsu izpratnes par bērna attīstību, par piemērotas mācību programmas noteikšanu un atbilstošas skolas atrašanu būs labākais atbalsts bērna turpmākajai dzīvei. Jūs taču savam bērnam vēlat laimīgu dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi