Pagājušajā nedēļā turpinājās zemnieku strīds ar ministru Mārtiņu Rozi par savlaicīgu neinformēšanu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumu sistēmas reformu. Atbalsta maksājumu pārmaiņu plāns ES tika izstrādāts jau pirms laba laika, taču Latvijas zemnieki par to uzzina tikai divus mēnešus pirms tā stāšanās spēkā.
ES atbalsta maksājumu reforma paredz, ka tikai 25 procenti no papildu valsts tiešā maksājuma būs saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, savukārt 75 procenti šo līdzekļu piešķīrumu nebūs atkarīgi no tā, vai zemnieks ko ražo, vai ne. Tas nozīmē – tiem zemniekiem, kas nodarbojas ar ražošanu, iespējas saņemt atbalstu nav neko lielākas par tiem, kas vienkārši uztur savas zemes kārtībā.
Tā kā Latvija ir pilntiesīga ES dalībvalsts, tā piedalās lēmumu pieņemšanā, savukārt, ja tās ietekme politikas procesos konkrētajā gadījumā nav pietiekama, tad vismaz valsts kā savienības locekle zina, kas varas gaiteņos notiek.
Vairāk nekā četrus gadus M. Roze ir bijis atbildīgs par zemkopības nozari, taču savu vainu situācijas nepietiekamā apzināšanā viņš neatzīst. Izrādījies, ka gar ES politiku Latvijā nekādas teikšanas nav, un pārestības mēs vienkārši pieņemam kā likumsakarīgas. Latvijas zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, komentējot radušos situāciju, sacīja, ka vienīgais ceļš, kā izvairīties no Latvijas zemniekiem nelabvēlīgas politikas – “nevajadzēja balsot par iestāju ES”, jo LZS jau savulaik esot paudusi šo skeptisko nostāju. “Tagad esam iekšā un notikumi ir tādi, kādus jau varēja prognozēt,” sacīja A.Brigmanis.
M. Roze (tāpat kā labklājības ministre Dagnija Staķe) ir izpildvaras pārstāvis un amatā atrodas kopš 2002. gada novembra, kad darbu pēc 8. Saeimas vēlēšanām sāka jaunā valdība. Ja LZS patiešām kādreiz ir bijuši eiroskeptiķi, tad to ir rūpīgi slēpuši un, lai noturētos pie varas, šajos gados itin labi spējuši saprasties ar eirooptimistiski noskaņotajām pārējām varas partijām. Daži skeptiski izteikumi, reaģējot uz zemnieku noskaņojumiem, ir izdevības izmantošana, nevis pārliecības paušana.
Skaidrojot lauksaimniecības politikas līkločus, M.Roze stāsta, ka ir grūtības sadarboties ar ES. “Diemžēl jāatzīst, ka pēdējā laikā ir ļoti mainījies Briseles darba stils,” ministru citē aģentūra LETA. “Dalībvalstīm jau kā gatavi lēmumi tiek piedāvāti tādi noteikumi, kas lielai daļai valstu, īpaši jaunajām dalībvalstīm, ne tuvu nav pieņemami.” Turklāt diskusijām ar saimniekiem, uz kuriem attiecas izmaiņas un ar kuriem jārod kompromiss, tiekot atvēlēts maz laika. Citkārt viņš norādījis, ka ministra nomaiņa mazinātu iespēju sarunās ar Eiropas Komisiju sasniegt pozitīvu iznākumu, pēc tam tika paziņots, ka ministram pēc ārkārtas sarunas ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bolu ir izdevies panākt “īpašus nosacījumus”.
Vienā ziņā maksājumu tracis Latvijai ir nācis par labu – Zemkopības ministrijas pārstāvji nu sanāk kopā, lai vienotos, ko darīt, kad aizejošajā vilcienā īsti vairs nevar ielēkt. Turklāt zemnieku organizācijas ir mazliet parādījušas zobus. Iespējams, tā visām iesaistītajām pusēm būs mācība par politikas veidošanas un ietekmēšanas līdzekļiem.
Komentāri