Cēsīs viesojās Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs un bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Joprojām nav īstas skaidrības par administratīvi teritoriālo reformu, katrs ministrs piedāvā atšķirīgu modeli. M.Kučinskis piedāvāja veidot 167 pašvaldības, tagadējais ministrs Aigars Štokenbergs piedāvā daudz mazāku novadu skaitu, tos veidot tagadējo rajonu ietvaros. Viņš apgalvo – lai novadi attīstītos, tiem vajadzīga pietiekami liela teritorija, iedzīvotāju skaits un resursi. Kā M.Kučinskis vērtē tagadējā ministra piedāvājumu?
– Manis piedāvāto modeli Ministru kabinets (MK) apstiprināja 2006. gada jūnijā. Protams, šis skaitlis nebija kā akmenī iecirsts, un orientieris, kas likās objektīvs, bija starp 100 un 120 pašvaldībām. Taču šādas reformas nekad nav bijušas populāras, tāpēc sākotnēji piedāvātais skaitlis tika noteikts lielāks, nekā vajadzētu.
Pieļauju, ka arī tagadējā ministra piedāvātajā modelī būs dažādas atkāpes, bet respektēju viņa taktiku. Viņam vieglāk iet uz priekšu, jo šī cipara nosaukšana atvieglojusi sarunas ar pašvaldībām. Tās sapratušas, ka atkāpes nebūs, var tikt sperti radikāli soļi. Ir noteikts, ka MK līdz 2008.gada 1.janvārim izdos noteikumus par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, norādot, kuri pagasti un kuras pilsētas veido katru novadu. Tātad šī gada laikā jābūt pilnīgai skaidrībai, un pašvaldības sākušas aktīvāk domāt. Ir izskanējis skaitlis, ka varētu būt 50 pašvaldības, bet pieļauju, ka arī 80 – 90 būs labs rezultāts. Jāņem vērā reālā situācija. Cēsu rajonā nevar būt viena pašvaldība, un Valmieras rajonā ir līdzīga situācija. Šīs teritorijas ir pārāk lielas, pilsēta darīs pāri laukiem un otrādi. Tāpēc Valmierā acīmredzot būs četras pašvaldības, un pieļauju, ka arī Cēsīs būs līdzīga situācija. Visā valstī nepilns simts pašvaldību arī sanāks. Ja būtu 50, tad iznāktu līdzīgi Lietuvā īstenotajai reformai. Bet lietuvieši atzīst, ka pieļāvuši kļūdu, un nezina, kā to labot. Tur vienā pašvaldībā ir divas pilsētas, viena traucē otras attīstību. Latvijā vajadzētu no tā izvairīties un nesalikt kopā Limbažus un Salacgrīvu. Ieguvēja nebūs neviena.
Dzirdēts, ka lielajās pašvaldībās nebūs pārstāvēti pagasti, ka tiks piemirstas to vajadzības. Izskanējis pat piedāvājums pāriet uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Tas ir nedaudz pārspīlēti, un neticu, ka valsts veiks šādas izmaiņas, jo tad arī Saeima būs jāvēl citādāk. Bet šī sistēma nav pierādījusi, ka ir efektīvāka par proporcionālo vēlēšanu sistēmu.
Pieņemsim, ka novads būtu viss Cēsu rajons. Partijām vai vēlēšanu apvienībām, kas piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, būs svarīgi uzvarēt arī pagastos, tāpēc tās savos sarakstos aicinās arī populārus cilvēkus no Vecpiebalgas, Raunas, Straupes un citurienes. Vēlētāju balsis būs svarīgas ikvienam sarakstam, tāpēc pārstāvniecība no pagastiem veidosies itin kupla, un pagastvecis, kurš guvis vietējo atzinību, spēs iekļūt sarakstā un raudzīties, lai netiek aizmirsts arī viņa pagasts. Pat tad, ja neievēlēs, viņš šajā partijā būs un varēs caur to ietekmēt lēmumus.
Varu teikt, ka tautas bažām, ka pagasti tiks aizmirsti, nav pamata. Arī tagadējo novadu – Ogres, Kandavas – pieredze pierādīja, ka notiek gluži pretējais, proti, pilsētas dabū mazāk, jo deputāti grib pavilkt uz augšu arī pagastus. Apdraudējums var rasties tikai jau pieminētajā modelī, ja vienā pašvaldībā ir divas pilsētas.
Reforma tuvojas noslēgumam, un to neīstenot tagad ir praktiski neiespējami. Neatkarīgi no diskusijām, kādas notiek šobrīd, šajā gadā projekts, cik un kādas būs pašvaldības, jāapstiprina galīgajā variantā. Pēc tam vietējās pašvaldības varēs pieņemt lēmumus par novada veidošanu tikai projektā vai noteikumos par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu noteiktajās novadu robežās, un 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanas tiks izsludinātas jaunajās teritorijās.
Komentāri