Nedēļa Latvijā
Referendums būs vasarā. Tautas nobalsošanā par referenduma sarīkošanu saistībā ar grozījumiem drošības likumdošanā savākti 212 188 paraksti. Tāpēc šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija izziņos datumu, kurā referendums notiks.
Lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu, tajā jāpiedalās vismaz pusei balsstiesīgo vēlētāju, kas piedalījās pagājušajās Saeimas vēlēšanās, tas nozīmē – 453 730 cilvēkiem. Referenduma rīkošana varētu izmaksāt divus līdz divarpus miljonus latu.
Parakstu vākšana notika no 3. aprīļa līdz 2. maijam, un tā sākās pēc tam, kad Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apturēja Saeimas pieņemtos grozījumus Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā. Reaģējot uz ziņām, ka savākts gana liels parakstu skaits, V.Vīķe-Freiberga izplatītajā paziņojumā pateicās tiem, kas parakstījās par referenduma ierosināšanu, „tādējādi izrādot atbalstu Valsts prezidentes iepriekš paustajām bažām”. Tāpat Valsts prezidente izteica cerību, ka pilsoņu nostāja, kas pausta parakstu vākšanas laikā, Ministru kabinetam un Saeimai ļaus izdarīt secinājumus par Satversmē paredzēto varu līdzsvara nodrošināšanu arī jautājumos, kas saistīti ar valsts drošību.
Premjers Aigars Kalvītis, komentējot parakstu vākšanu, norādījis, ka iedzīvotāju aktivitāte apliecina sabiedrības vēlmi līdzdarboties svarīgu lēmumu pieņemšanā. Valdošā koalīcija bija aicinājusi pilsoņus parakstīties neiet, uzsverot, ka referendums būtībā ir bezjēdzīgs: pēc parakstu vākšanas ierosināšanas grozījumi tika „atgrozīti” atpakaļ.
A.Kalvītis atzīst, ka tautas aktivitāti parakstu vākšanā var skaidrot ar dažādiem motīviem, tāpēc nav pamata domāt, ka šādi ir nepārprotami izteikta neuzticība valdībai. Vairāku masu saziņas līdzekļu intervēto cilvēku paustā motivācija gan par to nerāda. Arī „Druva” rakstīja, ka biežākās atbildes par iemesliem, kāpēc cilvēks nācis parakstīties – atbalsts prezidentei, cerība uz pārmaiņām, negatīva attieksme pret valdību un Saeimu.
Tomēr, tā kā tautai būs jāatbild uz jautājumu par drošības likumdošanas grozījumiem, nevis par attieksmi pret valdību vai Saeimu, referenduma rezultātiem, domājams, lielas ietekmes uz valdības stabilitāti nebūs. Arī koalīcijas partijas noliedz, ka referenduma iznākums varētu ko liecināt par tautas attieksmi pret valdību. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, Tautas partijas pārstāvis Aigars Štokenbergs ir bijis vienīgais, kas publiski atzīst, ka valdība ir pieļāvusi kļūdas.
Svītrots Satversmes 81. pants. Saeima no Satversmes svītrojusi 81. pantu, kas ļāva valdībai Saeimas sesiju starplaikos pieņemt likumus (tieši šādā veidā tika pieņemti arī grozījumi drošības iestāžu likumos). Turpmāk bez Saeimas balsojuma likumus nevarēs pieņemt nekādos apstākļos.
Parlamenta debatēs gan pavīdēja doma, ka pavisam no šī panta atteikties nevajag, tāpēc ir jānosaka gadījumi, kuros valdība tomēr var pieņemt lēmumus ar likuma spēku, ziņo LETA. Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis bija iesniedzis priekšlikumu, ka tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku Ministru kabinetam būtu tad, „ja Saeimai nav iespējams sanākt kara, izņēmuma stāvokļa vai valsts mēroga katastrofas dēļ”. Tomēr opozīcijas partijas šādus izņēmumus neatbalstīja.
Diskusijas par Satversmes 81. panta vajadzīgumu sākās pēc tam, kad V.Vīķe-Freiberga bloķēja šī panta kārtībā valdības pieņemtos un Saeimas vēlāk apstiprinātos grozījumus drošības iestāžu likumos. Nedēļa pasaulē
Francijai jauns prezidents. Pagājušajā svētdienā notikušo Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā par jauno Francijas prezidentu kļuvis labēji noskaņotais Nikolā Sarkozī.
Vēlēšanu kampaņa noslēdzās pagājušajā piektdienā. Tad sociālistu pārstāve Segolēna Rojāla brīdināja, ka viņas konkurenta N.Sarkozī ievēlēšana izraisītu vardarbības vilni valstī. Viņa mudināja atminēties 2005. gada nogali, kad nabadzīgajās Parīzes priekšpilsētās izcēlās nekārtības, ko raisīja imigrantu neapmierinātība ar sociālajiem apstākļiem. Tolaik N.Sarkozī bija iekšlietu ministrs, un viņš nemierus apspieda ar varu. N.Sarkozī tika kritizēts pa to, ka pret imigrantiem izturas nicīgi, nevis meklē risinājumus situācijas uzlabošanai.
„Nikolā Sarkozī būtu bīstama izvēle,” pagājušajā nedēļā intervijā radio stacijai „RTL” brīdināja S. Rojāla. „Mana atbildība ir brīdināt tautu, ka atbalsts viņa kandidatūrai var atraisīt vardarbību un brutalitāti valstī.” Pēc rezultātu paziņošanas bija dažas maznozīmīgas neapmierināto sadursmes, taču nākamajā rītā pēc ievēlēšanas N.Sarkozī solīja, ka būs prezidents visiem francūžiem un aicināja uz vienotību. Svētdienas balsojumā par viņu balsis atdeva 53 procenti vēlētāju, turklāt vēlēšanās piedalījās 85 procenti vēlētāju, vēsta „BBC”.
Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņa bija viena no saspringtākajām pēdējā laikā. Prezidenta amata kandidātiem bija jāpiedāvā savs redzējums par ekonomiskajā depresijā slīgstošo valsti, kurā 17 līdz 22 procenti jauniešu ir bez darba, kā arī pastāv sabiedrības integrācijas problēmas – nabadzīgajās priekšpilsētās bezdarba līmenis sasniedz 40 procentus.
Situācijas uzlabošanai S.Rojāla aicināja valstī palielināt minimālo algu un pensijas, celt sociālās mājas, kā arī radīt pusmiljonu subsidētu darbavietu. N.Sarkozī piedāvāja dažādus labumus darba devējiem un darbiniekiem, kas vēlas strādāt vairāk, kā arī darba tirgus liberalizāciju. Tiesa, žurnāls „Newsweek”, komentējot N.Sarkozī izredzes, norādīja, ka N.Sarkozī ir labākais plāns, kura efektivitāte ir pārbaudīta daudzās citās valstīs, taču nav skaidrs, vai franču vēlētāji šo plānu grib.
Galu galā, pēdējos 12 gadus Francijas valdības ir mēģinājušas veikt pasākumus ekonomikas liberalizēšanai, taču publika protestos un ielu demonstrācijās sacījusi skaļu: „Nē”. Iemesls ir skaidrs. Piedāvātās reformas ir sāpīgas, tāpēc var gadīties, ka jaunais prezidents nonāk pretrunīgā situācijā: viņš ir ievēlēts, taču ne pieņemts.
Iepriekšējais prezidents Žaks Širaks pie varas bija pēdējos 12 gadus.
Komentāri