Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Pilī var iepazīt Cimdu Jettiņas dzīvi

Sarmīte Feldmane
23:00
11.05.2019
34
Jetes Istaba 1

Dzērbenes pilī tagad ikviens var apskatīt Jettes istabu. Tā stāsta par Latvijā pazīstamo Cimdu Jettiņu jeb Jetti Užāni. Viņa jau 12 gadus ir aizsaulē, bet atstātais mantojums uzrunā, iedvesmo, dzīvesstāsts liek padomāt par to, ko spēj cilvēks, kuram ir liela griba un garaspēks.

“Pasaules skaistums ir jāienes dzīvē, ikdienā, teica Jette. Tas, ko viņa atspoguļoja cimdos, ko stāstīja tikšanās reizēs ar cilvēkiem, mums jāvēsta citiem,” sacīja Dzērbenes kultūras nama vadītāja Daina Šmite.

Istaba tapusi, sadarbojoties vēstures interesentu klubam “Ser­ben”, kurā darbojas ap 20 dzērbeniešu un taureniešu, Užānu dzimtai, dizaineram Aigaram Lenke­vičam, māksliniecei Ērikai Māl­derei.

“Serben” vadītāja Mārīte Šķēle un Olita Samsone ierosināja iekārtot Jettes istabu. “ Pirmais eksponāts muzejā bija priekulietes, skolotājas Birutas Strupules dāvinātā Jettes adītā jaciņa. Ar to viss sākās,” pastāstīja M. Šķēle. Brāļa meita Līga Užāne par istabas ieceri izstāstīja savējiem, sazinājās ar Jettes draudzeni Amerikā Zaigu Upīti. Viņa atsūtīja lielu paku ar cimdu apli, kas veltīts “Mikrofona aptaujas” dziesmām. Mums atlika tikai darīt. Māris Kondratjevs nodeva Jettiņas šujmašīnu, ar to tapuši darba tērpi savējiem un kaimiņiem. Viņa adīja ne tikai cimdus, arī cepures, zeķes, džemperus. Interesants ir Ivetas Vācietes dāvinājums istabai, mēs to nosaucām – “Ivetiņas dienasgrāmata Jettiņas izpildījumā ar ķīmisko zīmuli”. Jettiņa savulaik pierakstījusi mazās radinieces ikdienu. To var lasīt ikviens. Fotogrāfs Gu­nārs Janaitis uzdāvinājis pazīstamās rokdarbnieces fotogrāfijas,” atklāja M. Šķēle.

Idejai par istabu sākumā skeptiķu netrūka, D. Šmite atzina, ka arī viņa domājusi, vai pils būtu īstā vieta, jo Jettiņa tajā nav bijusi, nav dzīvojusi. “Mani pārliecināja, ka, stāstot par Dzērbeni, nedrīkstam nestāstīt par Jetti,” bilda D. Šmite un uzsvēra, ka iecere izdevusies, jo daudzi vienojās kopīgam mērķim.

Ērika Māldere atklāja, ka brīžos, kad viņu kas ļoti aizkustina, gribas klusēt un istabas atklāšana ir tāds brīdis. Viņa Jetti nav satikusi, bet atceras, kā vidusskolā skolotāja rādījusi mazus cimdiņus, Jettes adītus, kā kādā kastē atradusi žurnālu, kurā rakstīts par dzērbenieti. “Viņa no fotogrāfijas raudzījās manī un šķelmīgi smaidīja. No draugiem aizvien vairāk par viņu uzzināju, viņas gara lielumu un spēku,” pārdomās dalījās Ērika Māldere un uzsvēra, ka, runājot par istabas tapšanu, stāsts nav par to, cik daudz un ko kurš darījis, bet gan to, cik sapratis.

Aigars Lenkevičs atzina, ka labprāt sēdējis pie galda, lasījis Jettes domas, skatījies pa pils logu. “Istaba ir individuāla satikšanās vieta, kur uzzināt par viņas dzīvi. Viņa uzvarēja savu likteni, pierādīja, ka tas ir iespējams. Mēs varam mācīties,” sacīja dizainers. Jettes istabā griestus rotā 1500 pērlīšu pāri. Uz sienām Jettes domas. Te viņas cimdi, šujmašīna, fotogrāfijas un katrs var lasīt dzīves atziņas.

Cimdu Jettiņas radošā mantojuma glabātāja un mūža gaitu zinātāja Elīna Apsīte bija gandarīta un pauda pārliecību, Jettiņai istaba ļoti patiktu. “Saprotu, ka līdz ar istabas atklāšanu Jette ir pieņemta Dzērbenē. Pamanīta tāda, kādu viņu pazinu un daudz vairāk iepazinu dienasgrāmatās – gara aristokrāte. Ārkārtīgi liels cilvēks, kuru ikdienā, tuvu stāvot, nevar pamanīt. Pie viņas vairāk brauca tālumnieki nekā nāca kaimiņi,” sacīja E. Apsīte. Viņa atzina, ka mākslinieku istabas risinājums neatstāj vienaldzīgu. “Šī istaba nav sīka, tā ir aristokrātiska, tajā ir domas lielums. Tas ir svarīgākais, ko gribēja pateikt arī Jette. Nav svarīgi viņas vecie ratiņi, kurus varētu iebīdīt istabā, vai vecā izgulētā gulta. Tiem nav nozīmes. Nozīme ir tam, ka viņa neiespējamos apstākļos, dzīvojot viena, ir varējusi saglabāt lielu gara tiecību uz gaismu. Istabā to jūtu, redzu. Tāpēc priecājos, ka te nav sīku, ikdienišķu lietu, ka telpa ir meditācijai, telpa, kur gribas pabūt, uzkavēties,” pārdomās dalījās E. Apsīte un atklāja, ka arī Jettes dienasgrāmatas izdevusi, lai parādītu, cik mēs varam būt lieli neatkarīgi no tā, kur atrodamies un kādus pārbaudījumus sagādājis liktenis, arī tad, ja tas licis dzīvi pavadīt ratiņkrēslā.

Elīna atgādināja, kad pie Jettes sabrauca ciemiņi, viņa vienmēr aicināja dziedāt. Un pirmā dziesma allaž bijusi “Bēdu manu, lielu bēdu.” Pēc istabas atklāšanas raisījās atmiņas, tika lasītas jaunās paaudzes pārdomas par Jettiņas dzīves atziņām. Un arī dziedāts.

“Ir praktiķi un romantiķi. Jette šīs īpašības apvienoja. Dabas skaistumu ieadīja cimdos. Jette jautāja, vai kāds pratīs izlasīt viņas vēstījumus cimdos. Ir cilvēki, kuri prot un nodod tos nākamajām paaudzēm,” sacīja Vecpie­balgas novada domes Kultūras komitejas priekšsēdētāja Agnese Caunīte – Bērziņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
69

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
44

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
116

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
9
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi