SIA “Larko-V” direktors
Latvijā iestāšanās Eiropas Savienībā ir devusi daudz pozitīvā. Ne tikai to, ka varam brīvi braukt bez vīzām, bet arī pie mums brauc no citām zemēm, skatās, kā dzīvojam, attīstās tūrisms, viesnīcu bizness. Lai kaut ko nopirktu Eiropas Savienības valstīs, vairs nav jākārto dokumentu kalni. Vien noprasa, vai esat ES.
Negatīvā, manuprāt, ir mazāk. Zemniekiem ar vienu roku dod, ar otru spiež nost dažādas prasības. Varbūt vēl citās nozarēs arī. Esmu bijis dažādās pasaules malās, tik augstas prasības, kā Latvijā pārtikas apritē, citur nav. Tik daudz papīru jāraksta. Lielam uzņēmumam, kurā strādā vairāki simti cilvēku, tikpat daudz, cik mazam. Nerunāju par elementāru kārtību un noteikumiem, kas, pašsaprotami jāievēro. Vai tā tomēr nav pārlieka ierēdņu darba atvieglošana, lai ērtāk kontrolēt?
Kopš esam Eiropā, degvielas stacijās ātrāk jūtam cenu svārstības pasaulē. Kādreiz vēsmas līdz mums atnāca pēc mēneša, varbūt nemaz. Tagad vairumtirgotāji reaģē pat uz sīkākajām izmaiņām, arī tirgotājiem nekas cits neatliek. Iestājāmies ES, vairs nedrīkstēja tirgot A-76 markas benzīnu, tie, kuri savos autiņos to lēja, sāka pirkt A-95, dārgāku, jo jābrauc ir. Nu jau vairs maz veco auto palicis, autoparks pilnībā nomainījies.
Nesen “Lauku Avīzē” lasīju, lai benzīntanks pastāvētu, dienā jāpārdod vismaz divi tūkstoši litru degvielas. Uzcenojumu varam uzlikt pāris santīmus, bet izdevumi pēdējos gados auguši visam, un ne jau par santīmiem. Kaut vai elektroenerģijai. Un pieaugs vēl.
“Cīrulīšu” priekšrocība – atrašanās vieta. Bet ne tikai. Esmu pārliecināts, ka šodien benzīntanks viens pastāvēt nevar. Cilvēki vēlas servisu. Ja iebrauc degvielas uzpildes stacijā, tad grib ieiet veikalā, paēst vai iedzert kafiju, servisā piepumpēt riepu.
Uzņēmējdarbība ir nostabilizējusies. Cik tad sen visos centros bija bodīte pie bodītes, galvenais bizness – lēti pirkt, dārgi pārdot. Arī degvielu varēja nopirkt uz katra stūra. Lai strādātu, vajag zināšanas. Vari uzcelt kafejnīcu no zelta, bet cilvēki nenāks, ja nebūs kvalitatīva servisa. Gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem nepārtraukti jāmācās, jāseko līdzi jaunākajam nozarē un likumdošanas aktos. Dzīves ritms ir ļoti straujš, ja ko nokavēsi, būsi zaudētājs.
Latvijā bezdarba nav, ir bezdarbnieki. Zudusi atbildības sajūta, darba tikums. Darbinieks var vienkārši neatnākt uz darbu. Ik pa laikam kāds speciālists jāmeklē. Bet, ja cilvēks ir motivēts strādāt, viņš var iemācīties un labi veikt savu darbu. Uzņēmējam ir jāiegulda darbiniekos, tad būs atdeve, nedrīkst baidīties, ka viņš aizies, aizbrauks uz Īriju. Protams, kāds aizbrauks, bet kāds arī atgriezīsies un gribēs strādāt sakārtotā vidē, normālos darba apstākļos, saņemot sociālās garantijas. “Cīrulīšu” kafejnīcas viena darbiniece vēl nesen strādāja Anglijā par bārmeni, atgriezās. Regulāri darbiniekiem rīkoju kursus, kurus vada profesionāļi. Jāiet līdzi laikam.
Pamazām Latvijā dzīve kļūst labāka, dzīves līmenis paaugstinās. Protams, gribam, lai viss notiek ātrāk. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri