Cēsu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas biroja priekšnieks
Elīnas Majores un Madaras Seržānes pazušana Vaives pagastā nebija pirmais gadījums rajonā, tomēr šoreiz apstākļi bija ne tādi, kā parasti. Lielākoties bērni paši aizbēg no rehabilitācijas centriem, bērnu nama. Ir arī situācijas, kad bērni aiziet no mājām, ja noticis strīds starp vecākiem. Bērnu pazušanas situācijās letāli gadījumi rajonā nav bijuši, tomēr ir bijuši gadījumi, kad bērni tiek atrasti noslīkuši.
Šoreiz meitenes bija pazudušas bez vēsts. Viņas spēlējās un piepeši 15 – 20 minūšu laikā vairs nebija. Tas radīja nesapratni. Tika uzsākts kriminālprocess un, protams, notika bērnu meklēšana.
Jāatzīst, ka policijā cilvēkresursu nav pietiekami. Mums štatā trūkst 20 darbinieku, turklāt ir policisti, kuri aizgājuši atvaļinājumā. Tomēr meklēšanā iesaistījās arī brīvprātīgie. Piemēram, viens puisis no skolnieku rotas ceturtdienas vakarā ar motociklu vēl izbraukāja mežus mājas tuvumā. Palīdzēja arī mežziņi. Ceturtdien policisti strādāja visu dienu, līdz bija pārmeklēta teritorija. Visi bija noguruši. Turklāt bija arī policijas darbinieki, kuri darbību koordinēja no Cēsīm, apkopoja un pārbaudīja informāciju.
Vakar atkal ar jauniem spēkiem pārbaudījām versijas par to, kas ir noticis ar meitenēm. Pārmeklējām vietas, kur viņas varētu būt aizgājušas pašas. Vēlreiz pārbaudījām arī sagruvušu pagrabu, kuru suņi jau bija pārmeklējuši, bet neko neatrada. Nepieciešamības gadījumā mēs atkal būtu lūguši palīdzību armijai, zemessargiem. Sadarbība ar šīm struktūrām mums ir ļoti laba.
Presē izskanēja versija par kādu aizdomīgu automašīnu, taču BMW vadītājs pats piezvanīja policijai un paskaidroja, ka viņš tajā dienā bija veicis meža izstrādes darbus, tādēļ mašīna redzēta apkārtnē.
Aizdomīgi šķita, ka meitenes pazuda tieši tajā laikā, kad Elīnas vecāmāte devās slaukt govis. Domājām, ka, ja viņas kāds ir aizvedis, tad šis cilvēks, iespējams, būtu zinājis, ka šajā laikā bērni būs vieni. Pastāvēja arī citas versijas, jo rajonā ir cilvēki, kuri agrāk sodīti par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu.
Par meiteņu pazušanu ziņots tika par vēlu. Viņas pazuda ap pulksten 19 vakarā, vispirms meklēja ģimene un vietējie, tikai tad tika paziņots policijai, policisti turp aizbrauca vienos naktī. Bija tumšs, neko nevarēja redzēt. Bet septiņos vakarā vēl bija gaišs, tad no Valmieras būtu paspēts arī atvest suņus, kuri vēl būtu varējuši atklāt, vai pēdas aiziet mežā, vai ne, vai ir bijusi kāda mašīna, kurā meitenes aizvestas. Tad mēs zinātu konkrēti. Pats sāpīgākais ir tas, ka nezina, kur meklēt.
Ja notiek kaut kas tāds, kā trešdien Vaivē, cilvēkiem nekavējoties vajadzētu ziņot policijai. Nevajadzētu baidīties, domājot, ka tā varētu būt viltus trauksme un bērns atradīsies, jo svarīga ir katra stunda.
Ar katru dienu notiks attālināšanās no šiem notikumiem. Ažiotāža samazināsies, prese vairs nerakstīs un nestāstīs par meitenēm, cilvēki pēc pāris dienām aizmirsīs, jo rodas jaunas problēmas un aktualitātes. Bet vecākiem jāatceras – noteikti jāskaidro bērniem, ka nedrīkst kāpt svešās mašīnās, kā arī tad, ja kaut kas ir zināms par kādiem piedāvājumiem, tas jāizstāsta vecākiem. Savukārt vecākiem par to jāziņo policijai. Nevajag gaidīt mēnešiem, līdz kāds bērns pazūd, tikai tad policijas iecirknī atskan zvani par dažādiem piedāvājumiem, ko dzirdējuši bērni. Policija jāinformē uzreiz, lai varam rīkoties. Vajag pārrunāt arī to, ar ko mazie spēlējas, vajag uzturēt kontaktus ar bērnu un zināt, kur viņš atrodas. Uzreiz, kā saņemam ziņu par pazudušajiem, sniedzam informāciju arī presei un visām policijas pārvaldēm.
Meitenes piektdien pēc plkst. 13 tika atrastas Sērmūkšos un nogādātas mājās. Viņas paskaidroja, ka bija devušās apciemot radiniekus Skujenē, taču apmaldījušās un iznākušas no meža Sērmūkšos. Palīdzēja tas, ka informācija par meiteņu pazušanu bija presē, radio un televīzijā, līdz ar to cilvēki tam pievērsa pastiprinātu uzmanību.
Vecākiem ikdienā vajadzētu atrast laiku, lai aprunātos ar bērniem, lai pajautātu, kas viņiem ir aktuāls un vai nav kādas rūpes. Būtiski, lai nepazūd kontakts starp vecākiem un bērniem.
Pierakstījusi Māra Majore
Komentāri