rajona mūzikas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja
Rajona dziedošajiem un dejojošajiem bērniem šodien mācību gads vainagojas ar piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos. Pils parka estrādē tie vienos 1500 dalībniekus.
Cēsīs tā jau tradīcija, ka tajās vasarās, kad nenotiek vispārējie Dziesmu svētki, mēs tos sarīkojam paši, lai bērni piedzīvotu kopā sanākšanas prieku. Tajos piedalās daudzi bērni, kuri lielajos svētkos vēl nav bijuši. Cēsīs mācām, kā piedzīvot kopības izjūtu. Šodienas bērni ir ļoti savrupi – viņus aizrauj iela un datori, kur nevalda sapratne un nav nepieciešama sevis atdeve.
Iniciatīva rīkot rajona skolēnu Dziesmu un deju svētkus pieder mūzikas un deju skolotāju metodiskajām apvienībām. Mēs uzskatījām, ka koru un deju kolektīvu dalībniekiem, kuri mācību gadā daudz laika veltījuši repertuāra apguvei, jādod iespēja uzstāties, jo iespējas dziedāt un dejot publikai nav tik daudz. Pārsvarā ir tikai skolu koncerti.
Katru gadu mainām Dziesmu svētku tēmas. Pagājušā gada notikums bija Cēsu 800 gade, svētki bija dzimšanas dienas sveiciens pilsētai. Vēl pirms gada svētkus rīkojām īsti nacionālā garā, izmantojot tautas kultūras garamantas.
Pirmo reizi ir tapis teatralizēts uzvedums – stāsts būs pēc Marka Tvena grāmatas ”Princis un ubaga zēns” motīviem, izmantojot Imanta Kalniņa mūziku ar Viktora Kalniņa vārdiem. Skatītāji sen zināmajā stāstā pazīs ļoti mūsdienīgas situācijas, kas tagad novērojamas Latvijas sabiedrībā. Režiju veido jaunpiebaldziete Lāsma Skutāne.
Uzvedumu esam saistījuši ar zilo – cerības krāsu, arī nosaukums ir ”Zilais putniņš”.
Notis pagājušajā vasarā uz Cēsīm atsūtīja pats Imants Kalniņš, jo viņš savulaik tās bija gatavojis Latvijas Nacionālā teātra izrādei. Skolēni un pedagogi daudz strādājuši, apgūstot uzveduma muzikālo materiālu. Estrādē bērnu izpildījumā skanēs vecākiem un vecvecākiem labi zināmas dziesmas, piemēram ”Zilais putniņš”, ”Astoņkājis”, un mēs ce-ram, ka skatītāji dziedās līdzi. Tā būs atgriešanās jaunībā, atceroties aizraušanos ar Imanta Kalniņa mūziku. Svētki skatītājiem ir par brīvu. Tos finansē rajona padome un Cēsu dome, kā arī Hansabanka.
Ļoti daudz pie mūzikas materiāla un pavadījumu sagatavošanas strādājis Cēsu mūziķis un mūzikas pe-dagogs Juris Krūze. Jaunas deju horeogrāfijas veidojuši Lāsma Skutāne, Lilita Jansone un Māris Brasliņš. Šīm dejām būs pirmuzvedums. Skatītāji iejutīsies Anglijas galma un vienkāršo ļaužu vidē un droši vien domās arī par mūsdienām.
Svētkos piedalīsies visi rajona 2. – 4. klašu, 5. -9. klašu un zēnu kori. Imanta Kalniņa mūzika ir aizrāvusi arī bērnus, kori ar lielu degsmi apguva repertuāru. Reizēm dziesmas var dzirdēt dziedam pat stundu starpbrīžos. Nošu teksts nav sarežģīts, viegli apgūstams. Šogad svētkos nepiedalīsies jauktie kori, jo viņiem maijā Daugavpilī jau notika pirmais jaukto koru festivāls.
Koru un deju kolektīvi kopmēģinājumos valdīja ļoti jauka un radoša atmosfēra. Pedagogi bijām gandarīti, ka kora dziedāšanu bērni uztvēra ar prieku. Tieši tas, ko mēs gaidījām. Nav šaubu, ka daudzi mūsu audzēkņi, paaugušies lielāki, ar tādu pašu aizrautību vēlēsies piedalīties lielajos Dziesmu svētkos.
Kora dziedāšanā ir ne tikai jaukie brīži, ir arī sūrs darbs. Diemžēl Cēsu rajonā skolēnu koru skaits ir gājis mazumā. Paradoksāli, bet jaunākajās klasēs pievēršanos kora mākslai kavējusi mums labi zināmā Latvijas negatīvā demogrāfiskā situācija. Mazajās lauku skolās grūti nokomplektēt kori.
Pēc gada uz kārtējo salidojumu Cēsīs atkal pulcēsies Latvijas zēnu kori. Mēs būsim ieguvēji, jo jaunā paaudze – ap 3000 dziedošu Latvijas zēnu – muzicēs Cēsīs. Visu 2008. gadu būs ļoti daudz mākslinieciskās pašdarbības notikumu, kurus veltīsim Latvijas 80 gadei. Zēnu kori salidojumā sveiks savu valsti dzimšanas dienā. Tādi svētki noteikti izvērtīsies par patriotisku notikumu. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri