Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Tāds kā mēs

Druva
23:00
04.06.2007
5

“Ja tu esi mans prezidents, stāsti, kā iet, / Vai šis ūdens ir dzerams vai ne? / Kā pa svaigi pļautu zāli var iet, nesadurot kājas uz naglām? / Kā tu izvairies no AIDS un vai esi kādreiz bijis ASV? / Ja tu esi mans prezidents, ķer mani ciet, tu esi tāds pats, kā es.” Tā pagājušā gadsimta beigās dziedāja grupa „Prāta vētra”, kas veltīja šo dziesmu toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim ar kundzi. To varētu dziedāt arī tagad, kad mums ir jauns prezidents, kuru daļa gribēja, bet dabūja arī tie, kas negribēja.

Bija tādi, kas, komentējot V.Zatlera virzīšanu prezidentūrai, norādīja, ka valstij ir vajadzīgs ārsts. Laikā, kad tik populāri ir teikt, ka valdība neko nedara un viss ir slikti, ārsta ienākšana politiskajās aprindās vismaz metaforas līmenī izskatās pēc glābiņa. Taču tas nav labākais metaforas skaidrojums – krietni spilgtāk situāciju ilustrē tas, ka Latvijas tauta, kas maksā ārstiem pateicības, dabūja tādu augstāko amatpersonu, kura šīs pateicības ir pieņēmusi. V.Zatlers ir tāds pats kā mēs – mēs dodam, viņš saņem. Tomēr šāda apjausma nav pilnīga, jo līdz ar tiem, kuri uzskata, ka valstij ir nepieciešams ārsts, ir arī tādi, kuri tā saukto pateicību pieņemšanu pasludina par korupciju. Pateicības pieņēmušais tādējādi pārtop par korumpētas politiskās elites paštīksmināšanās karogu. Elite labākajā gadījumā gribētu redzēt, ka šie papildu ienākumi tiek deklarēti, taču kopumā uzskata, ka problēmu nav.

Vēl dažos no mums ir zaudējuma rūgtums, ka Saeima ievēlēja V.Zatleru, nevis bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu. Par V.Zatleru jau gana daudz stāstīts saistībā ar nelikumīgo atlīdzību, bet A.Endziņa atbalstītājiem nevajadzētu uzskatīt, ka viņa padomju laika izteikumi par sociālistisku revolūciju 1940. gadā kā valsts modeļa maiņas iemeslu ir mazāks ētiskais slogs.

No ētiskā sloga ielīkušas abu prezidenta kandidātu muguras, un ir muļķīgi teikt, ka viena kandidāta nodarījumus atsver viņa darbība kopš Atmodas sākuma, bet otrs ir vienkārši marionete. Šajā ziņā viņi arī ir tādi paši kā mēs, cilvēki, kas cīnās ar vidi, realizē savus pašreizējos mērķus un cer vienreiz dzīvē izvilkt lielo lozi.

Tie ļaudis, kas prezidenta vēlēšanu dienā pie Saeimas bija ieradušies ar sarkanbaltiem T-krekliem, uz kuriem uzraksts „Aivars Endziņš”, to drīzāk darīja protestēšanas un nepiekrišanas dēļ. Nepiekritējam ir romantisks tēls. Nepiekritēji ir tie, kas valkā krekliņus arī ar revolucionāra Ernesto Če Gevaras attēlu, īsti nezinot, kas viņš ir, par ko un ar kādām metodēm cīnījās; nepiekritēji ir tie, kas izmanto katru izdevību, lai kritizētu valdību, un viņiem nekāda valdība nav laba; un nepiekritēji ir tie, kas principa pēc iestājas par citu prezidenta amata kandidātu, nevis to, kuram ir lielākās iespējas tikt ievēlētam.

„…tu esi tāds pats kā es” būtu piemērota dziesma Valda Zatlera prezidentūras termiņā, un man gribētos to atkal dzirdēt radiopārraidēs. Tas būtu aicinājums pieņemt tādu prezidentu, kāds nu mums piešķirts apstākļos, kad pati tauta valsts augstāko amatpersonu ievēlēt nevar. Gribētos, ka mēs, labi apzinoties prezidenta pagātnes plankumus, ar to būtu tikuši galā un pievērstos jaunā prezidenta darbības izvērtējumam. Viņš taču ir tāds pats kā mēs – jaunajā situācijā ienācis, mēģina saprast, kas ir labs un kas slikts. Mēs rīkotos tieši tāpat.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi