Nedēļa Latvijā
Uzbrūk vaboles un ērces. Tik daudz kartupeļu lapgrauža jeb Kolorado vaboļu, kā šogad, Latvija nav piedzīvojusi kopš pagājušā gadsimta 60. gadu beigām, norāda Valsts augu aizsardzības dienests Piemēram, Zemgalē piemājas dārzos Kolorado vaboles satopamas līdz 100 procentiem visu ceru. Latgalē situācija ir mazliet labāka, tur šī sērga skārusi aptuveni trešo daļu stādu. Situācija pasliktināsies, kad izšķilsies kāpuru tūkstoši.
VAAD konsultants Jānis Āboliņš aģentūrai LETA stāstīja, ka kritisks vaboļu daudzums ir tad, ja tās nograuzušas desmit līdz 15 procentus lapu virsmas katrā piektajā kartupeļu cerā. Pašlaik daudzviet šis rādītājs krietni pārsniegts. Tāpēc prognozējams, ka to ietekme uz šī gada ražu būs jūtama.
Šogad divas līdz trīs reizes palielinājies arī ērču skaits, un arī inficēto ērču ir vairāk, informē Sabiedrības veselības aģentūra. Ērču sezona sākusies martā – agrāk nekā citus gadus, un to skaits ir vidēji 90 ērces uz kilometru.
Latvijā ērču masveida aktivitātes sezona šogad sākusies agrāk nekā citus gadus – marta beigās. Sabiedrības veselības aģentūras speciālistu vērojumi, kas veikti Rīgas un Jelgavas rajona mežā, liecina, ka atsevišķās vietās ērču blīvums jau pārsniedzis 90 ērces uz kilometru, turklāt ir divas, trīs reizes lielāks nekā pagājušajā gadā sezonas sākumā reģistrētais. Desmit līdz 20 procenti cilvēkiem un dzīvniekiem piesūkušos ērču ir inficētas. Tomēr, tā kā Latvijā vakcinēto cilvēku skaits ir liels, tad Sabiedrības veselības aģentūra neprognozē masveida saslimšanu ar ērču encefalītu.
Vaira Vīķe-Freiberga no politikas neatsakās. Pagājušajā nedēļā sasauktā preses konferencē, kuras laikā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atskatījās uz savas prezidentūras astoņiem gadiem, viņa nenoliedza, ka varētu turpināt darboties Latvijas politikā un iesaistīties kādā partijā.
„Demokrātiskā sabiedrībā tādas privilēģijas [iesaistīties politiskā partijā] ir jebkuram balsstiesīgam pilsonim,” sacīja prezidente. Viņa nevēloties atteikties no šādām privilēģijām ar kādu paziņojumu, ka nekādos politiskos spēkos neiesaistīsies.
Tomēr par prioritāriem pēc prezidentūras termiņa beigām vismaz pagaidām V.Vīķe-Freiberga nosauca vēlmi baudīt dzīvi, lasīt, domāt un tikties ar interesantiem cilvēkiem. V.Vīķes-Freibergas prezidenta pilnvaras beigsies naktī uz 8. jūliju. Jaunais prezidents Valdis Zatlers prezidenta zvērestu nodos 9. jūlijā. Nedēļa pasaulē
Noslēdzas Lielā astotnieka līderu sanāksme. Industriāli attīstīto pasaules valstu jeb G8 vadītāju tikšanās pagājušajā sestdienā noslēdzās ar solījumiem ziedot desmitiem miljardu dolāru Āfrikai, vienošanos par ekoloģijas jautājumiem, aicinājumiem Ziemeļkoreju atteikties no kodolprogrammas un Āfrikas valstī Sudānā novērst asinsizliešanu. Tikšanās notika trīs dienas Vācijas kūrortpilsētā Heiligendamā. Ja paši sanāksmes dalībnieki par tās rezultātiem pauž optimismu, tad politikas vērotāji ir krietni skeptiskāki.
Piemēram, pasākuma noslēgumā Vācijas kanclere Angela Merkele pauda gandarījumu par sasniegtajiem rezultātiem. „Šī bija veiksmīga G8 tikšanās,” sacīja A.Merkele, uzsverot panāktās vienošanās. Tomēr analītiķi, vētījot pasākuma devumu – tās ir vienošanās par klimata izmaiņu novēršanu, pretdarbību Irānas un Ziemeļkorejas kodolprogrammām, palīdzību Āfrikai cīņā ar AIDS un citām likstām – norāda, ka iepriekš dotie solījumi tā arī nav izpildīti.
Galu galā, panāktās vienošanās ir tikai konceptuālas, bez konkrētu dokumentu un apņemšanos fiksējuma. „Ir nepieciešama zīme, kādi saistoši mērķi un soļi cīņā pret klimata izmaiņām. G8 valstu pieņemtais paziņojums nesniedzas gana tālu,” intervijā „BBC” sacīja vides draugu organizācijas „Greenpeace” klimata speciālists Jorgs Federns.
Vērotājus neapmierina arī G8 valstu līderu vienošanās par 60 miljardu dolāru piešķiršanu Āfrikai, lai tur apkarotu AIDS, malāriju un tuberkulozi. Arī šajā jomā nav konkrētības, līdzekļi tikšot piešķirti „tuvāko gadu laikā” un nav zināms, cik kurai valstij. „Šie solījumi ir pēdējā brīža mēģinājumi saglabāt savu prestižu,” saka palīdzības organizācija „ActionAids”, kas cīnās pret AIDS izplatību Āfrikā. Tiesa, bija dzirdami arī viedokļi, ka līdzšinējie palīdzības mēģinājumi Āfrikai situāciju būtiski nav uzlabojuši un ka naudas ziedošana Āfrikai līdzinās zelta bēršanai caurā maisā.
Vienošanās netika panākta arī jautājumā par Serbijas provinces Kosovas likteni – daļa Eiropas valstu līdz ar pašu Kosovu uzskata, ka šai provincei jāpiešķir neatkarība, savukārt pret to iebilst Serbija, kuras sastāvā de iure Kosova ir, kā arī Krievija.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins, mēģinot novērst ASV plānus būvēt pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā, piedāvāja veidot kopīgu pretraķešu vairogu Azerbaidžānā. Šādā veidā V. Putins ir demonstrējis nosacītu vēlmi pēc kompromisa, ja reiz Krievija nepiekrīt bāzu būvēšanai Eiropā. Tomēr jau tagad ir prognozējams, ka ASV šādu priekšlikumu noraidīs, jo tas ir par tuvu Irānai, vienai no potenciāli neprognozējamajām valstīm.
Francijas prezidenta partija vēlēšanās svin uzvaru. Francija pagājušā mēneša sākumā ievēlēja jaunu prezidentu – Nikolā Sarkozī –, savukārt svētdien notikušo parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvaru svinēja viņa pārstāvētā partija „Tautas kustības savienība”. Tādējādi N.Sarkozī, kurš prezidenta vēlēšanās sakāva sociālistu prezidenta kandidāti Segolēnu Rojālu, otro reizi svin uzvaru, un viņam ir pamats notiekošo tulkot kā vēlētāju atbalstu par labu viņa solītajām ekonomikas reformām. Tiek prognozēts, ka otrajā vēlēšanu kārtā, kas notiks nākamsvētdien, N.Sarkozī partija un tās sabiedrotie var iegūt līdz pat 500 no 577 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām.
Būtiskas reformas N.Sarkozī mēneša laikā vēl nav paveicis, taču pagājušajā nedēļā Francijas valdība iepazīstināja ar ekonomisko reformu komplektu. Valdība sola ar nodokļiem neaplikt virsstundu darbu, mazināt individuālo nodokļu slogu un neiekasēt nodokļus par mantojumu.
Vēl viens no plāniem, kuru pēdējās dienās atklājis jaunais prezidents – par cīņu pret nelegālo imigrāciju. Kā ziņo aģentūra „Reuters”, šogad uz dzimteni plānots nosūtīt 25 tūkstošus imigrantu, savukārt vēl 125 tūkstoši varētu tikt arestēti par uzturēšanos valstī bez atļaujām. Valdība arī paplašinās brīvprātīgās repatriācijas programmu, kas paredz, tiem, kas valsti pametīs brīvprātīgi, tiks izmaksāts pabalsts.
Komentāri