Pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes vadītāja
Vasara pārtikas un veterinārajam dienestam ir spraigs laiks. Viena mūsu darbības sfēra ir kontrolēt uzņēmumus, kas nodarbojas ar pārtikas preču tirdzniecību. Valsts pārtikas un veterinārais dienests izdevis pavēli būt klāt visos masu pasākumos. Neizlaižam nevienu Cēsu rajonā notiekošu, kurā piedalās kāda tirdzniecības vai ēdināšanas organizācija. Jau pirms firmu ierašanās pasākumā esam klāt un cītīgi pārbaudām, kādā vidē un kvalitātē pakalpojums tiks sniegts. Kontrolējam arī veikalus un kafejnīcas.
Runājot par ēdināšanas uzņēmumiem vasarā, dienestam ir stingri noteikts instrukciju plāns, cik bieži tie pārbaudāmi. Mūsu uzraudzība prasa redzēt uzņēmumu kopumā, sākot ar higiēnu un beidzot ar piedāvātajiem produktiem. Te ietilpst gan produkta transportēšana, uzglabāšana, derīguma termiņi, gan ēdināšanas iestādes telpu tīrība. Uzsvēršu, ka ļoti būtiska ir telpu tīrīšana, jo vasaras laikā nepieciešams lietot dezinfekcijas līdzekļus, sevišķi tad, ja darbs ir ar produktiem, kas ātri bojājas. Kur vadītājs klāt, higiēna lielāka
Cēsu rajonā ir kādi seši lielveikali. Runājot par pārtikas drošību tajos, esmu pārliecinājusies, ka vislabāk pārtiku pirkt SIA ”Elvi grupa” un Lars Limited veikalos ”Esse”. To būs ievērojis ne viens vien pircējs, jo šajos veikalos ir īpaši stingra vadības nostāja un paškontrole produktu uzglabāšanas režīma un preču realizācijas termiņa ievērošanā. To varu godīgi teikt gan kā ierēdne, gan pilsone. Runājot par citiem veikaliem, nevēlos nevienu nedz nopelt, nedz izcelt. Jāteic, ka nodrošinātas temperatūras režīms produktu uzturēšanai ir visos lielveikalos, ātri bojājošos produktu – piena, zivju, gaļas izstrādājumu uzglabāšanā pārkāpumi nav konstatēti. Tomēr vietumis ir higiēnas problēmas. Tās atklātas ne tikai lielveikalos, bet arī mazākos veikaliņos un kafejnīcās. Higiēna ir saistīta ar darbinieku atbildības sajūtu. Jo stingrāk un pamatīgāk uzņēmēji uzrauga savus darbiniekus, jo kārtība ir lielāka. Esmu novērojusi, ka vislielākā tā ir tur, kur līdzās darbiniekiem strādā arī paši uzņēmēji. Šai atmosfērā veidojas sapratne, varbūt arī nedaudz darbinieku bijība, ka vadība padarīto redz. Sardzē par savu veselību
Vasaras karstajā laikā katram produkta patērētājam pašam jāuzņemas atbildības daļa, skatoties, ko pērkam. Jāpadomā, vai nopirkto produktu nepieciešamajā temperatūrā varēsim nogādāt līdz savam ledusskapim. Bieži vien tie sabojājas somā līdz mājām, jo paši esam nepareizi rīkojušies. Patērētājam jāapzinās, kādā temperatūrā ātri bojājošie produkti jātur un arī jākontrolē to derīguma termiņš. Var jau izvēlēties derīguma termiņa pēdējās dienas preci, bet tad jārēķinās, ka produkts jāizlieto šodien vai vēlākais rīt. Tas ledusskapī nav glabājams nedēļu vai ilgāk.
Apglumējušas desas
Vasarā pērkot desas, nevajadzētu sajaukt divus faktorus. Ja desa ir gluma, jāpadomā, kādēļ. Vai tā bojājusies, vai uz desas virspuses parādījušies balti plankumi, kas ir tauku izsvīdumi. Tie raksturīgi arī svaigai desai. Jāsaglabā pirkuma čeks, lai konstatējot, ka nopirktais produkts nav svaigs, varētu atgūt iztērēto naudu. Kā rīkoties ar glumu desu un citiem nekvalitatīviem pārtikas produktiem? Glumu desu nevajadzētu izbarot arī sunim un kaķim, jo pat novārīta tā var saturēt kaitīgus mikroelementus.
Ir dzirdēts par glumu desu mazgāšanu, bet šai „pasākumā” aiz rokas grūti noķert. Šāda rīcība pieļaujama nav. Uzskatu, ka desu mazgāšana liecina, ka apšaubāms ir uzņēmēja goda prāts. Darbinieki, kuri strādā veikalā, ir apmācīti higiēnas prasībām, un tās viņiem jāievēro. Jābūt sapratnei par pārdodamo produktu drošību. Pie dabas ar tīru nazi
Vasaras periodā daudzi brauc zaļumos, līdzi ņemot lielveikalos iepirktu pārtiku – desiņas, šašlikus un dažādas grila gaļas, tomātus un gurķus. Bet atpūtā pie dabas paņemam līdzi tikai vienu gaļas dēlīti un nazi. Uz tā griež gan gaļu, gan dārzeņus un maizi. Ja uz dēlīša vispirms griezta gaļa, to pirms maizes un dārzeņu griešanas vajadzētu nomazgāt vai arī vispirms sagriezt maizi un dārzeņus, bet gaļu beigās. Ja tā nav, paši sev radām milzīgu risku, ka mikrobi, kas ir gaļā, varētu nonākt maizē vai tomātos. Tas pats jāsaka par nazi. Ja ar to vispirms ir griezta gaļa, nazis jānomazgā, pirms griež citus produktus, kurus termiski neapstrādās. Tas būtu jāievēro, jo vairs nevarēs vainot veikalu par ne-kvalitatīvu produktu pārdošanu. Braucot zaļumos, produktus vajadzētu pārvadāt aukstuma somā, jo karstā laikā mikropiesārņojumu risks ātri bojājošos produktos pastāvēs vienmēr. Ja aukstuma somas nav, PET pudelē var sasaldēt ūdeni un ielikt parastā somā. Tas ir labs paņēmiens, kas palīdzēs pārtiku ilgi saglabāt svaigu.
Infekcijas avots – grozi veikalos
Vēl neatrisināta problēma ir pārtikas plastmasas groziņu higiēna lielveikalos. Domāju, ka tā nav atrisināta valstī kopumā, jo reti kur veikalos ir iespēja groziņus mazgāt. Tomēr uzņēmuma paškontrolei vajadzētu paredzēt to dezinficēšanu. Uzskatu, ka groziņu higiēnas problēma valstī ir globāla, kas jārisina visos veikalos, jo, manuprāt, tieši tai uzņēmumu vadītāji pievērš vismazāk vērības. Kopējie trauki
Vasarā modernas kļuvušas brīvdabas kafejnīcas. Higiēnas noteikumi tām neatšķiras no kafejnīcām telpās. Ikvienā no tām jāizmanto profesionāls trauku mazgāšanas līdzeklis, kas ir drošs cilvēku veselībai. Lielākā daļa kafejnīcu lieto sertificētus trauku mazgājamos līdzekļus, kas radīti uz skābekļa bāzes un paši noārdās. Ir vēl vietas, kur traukus mazgā ar Fairy, kas Eiropā atzīts par veselībai kaitīgu trauku mazgājamo līdzekli. Vēl mazgāšanu ar Fairy aizliegt nevaram, jo nav likuma, tādēļ jāpaļaujas tikai uz uzņēmēju godaprātu. Joma, kas saistīta ar ķīmijas lietošanu trauku mazgāšanā, ir sanitārās inspekcijas kompetence.
Par sliktu kvalitāti nevajag klusēt
Pēdējā laikā veicot pārbaudes, negatīvu pārsteigumu nav bijis. Mazie pārtikas uzņēmumi Cēsīs, kas konkurenci nav izturējuši, beiguši pastāvēt. Ja atklājam ēdināšanai neatbilstošus uzņēmumus, tad rīcība ir barga –uzņēmuma ēdināšanas pakalpojumu darbība tiek pārtraukta. Ikviens var informēt Pārtikas un veterināro dienestu, ja gadījies nopirkt nekvalitatīvu produktu vai ēdināšanas uzņēmumos apgrūtinājusi kāda nekārtība, piezvanot pa uzticības tālruni, automātiskajam atbildētājam izstāstot savu problēmu.
Mēs pieņemam un izskatām visas sūdzības, bet pieprasījuma gadījumā sniedzam atbildi. Vaininieku izsaucam uz pārvaldi, rakstām administratīvo pārkāpumu protokolu, viņam jāraksta paskaidrojums, sodām atbilstoši administratīvo pārkāpumu kodeksam. Pierakstījusi Valda Rozenberga
Komentāri