Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pateicību plūsma

Druva
23:00
02.07.2007
20

Līdz ar ārsta Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā un viņa pagātnes vētīšanu atsākusies polemika par ārstu saņemtajām “pateicībām”. Pašlaik gan biežāk dzird morālas dabas spriedumus, proti, tas ir labi vai slikti, tā reducējot tēmu līdz nākamā prezidenta reputācijas izvērtējumam. Taču V.Zatlers ir tikai iegansts šīs tēmas aktualizēšanai.

Bet jāsāk ar pašiem pamatiem, jānoskaidro, kas notiks ar medicīnas sistēmu, ja pateicības ārstiem vairs nemaksās. Cēsu slimnīcas ārsts Ģirts Bērziņš pagājušajā nedēļā publikācijā “Latvijas Avīzē” norāda, ka pacientu pateicības ir būtisks sistēmas elements, kas nodrošina mediķu kvalifikācijas uzlabošanu, zināšanu apguvi un jaunāko metožu ieviešanu. „Latvijas apstākļos 21. gadsimta sākumā joprojām pateicības mediķiem ir nevis izskaužamas, bet gan visiem spēkiem veicināmas kā pareizas un progresu veicinošas,” raksta Ģ.Bērziņš. Viņš uzskata, ka medicīna kardināli atšķiras no visām citām profesionālās darbības jomām. Tās rezultāts ir atkarīgs no pacienta un ārsta sadarbības, un šajā gadījumā pateicībām ir simboliska nozīme arī ārstēšanās procesā . Ģ.Bērziņš gan uzsver, ka naudai, ko pacients pateicībā samaksā ārstam, nav izšķirošas nozīmes.

Tas ir viens viedoklis. Otru varētu pastāstīt to valstu pārstāvji, kur šādas prakses nav un kur par neiedomājamu uzskata iespēju ņemt naudu no pacienta, ja reiz valsts par viņu jau ir samaksājusi. Protams, šajās valstīs ir cits ienākumu līmenis un cita sociālās aprūpes sistēma, taču tas pierāda, ka pateicību došana nav universāla un nedzēšama cilvēka dabas iezīme.

Varu piekrist, ka medicīna patiešām atšķiras no visām citām jomām kaut vai ar to, ka veselības trūkumu ir grūtāk ignorēt nekā citas vajadzības. Neba velti laba vēlējumos tik populāri ir kā pirmo vēlēt veselību, ja būs tā, tad ar pārējām iespējamām likstām var cīkstēties. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka par labi padarītu darbu pacients ārstam grib pateikties.

Ja gribam zināt, kas notiek sistēmā, der atcerēties, ka šī pateikšanās nav raksturīga tikai medicīnā, bet daudzās jomās. Iespējams, ka šo citu “pateicību” apjomi ir mazāki, taču ir gana daudz tādu cilvēku, kas, pildot savus darba pienākumus, ir sastapušies ar sirsnīgas pateicības izrādīšanas mēģinājumiem – puķes, šokolādes, citi cienasti… Un, ja tā, tad ­ naudas maksāšana ārstam ir tikai šīs prakses turpinājums – atkarībā no katra izpratnes par pakalpojuma vērtību un maksātspējas. Korupcijas un nodokļu nemaksātāju meklētāji, šādā situācijā vēršoties pret pateicību pieņēmējiem, var sasniegt tikai viduvēju līmeni, kā satiksmes drošības departaments Jāņos karojot pret dzērājšoferiem un pārējiem bezatbildīgajiem satiksmes dalībniekiem.

Var piemērot bargus sodus ņēmējiem un devējiem. Tad vismaz daļai būs iemesls atteikties no labi domātas pateicības, taču, lai šādā veidā dzēstu kopš laiku laikiem veidoto praksi, būs jāpaiet vēl laiku laikiem.

Šādā gadījumā būtu jāizveido līdzekļu papildu kanāls, pa kuru novirzīt mediķu un pacientu sadarbības laikā radušos emociju materiālās izpausmes. Tas ir iespējams, izveidojot brīv­prātīgu maksāšanas sistēmu, ar iespēju norādīt, kuram medicīnas darbiniekam par ko un cik. Tad mazāk novārtā paliktu arī tie mediķi, kuri aktīvi piedalās slimnieka atveseļošanās procesā, taču, nebūdami galvenie, lauru dalīšanas laikā tiek aizmirsti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi