Nedēļa Lavijā
Latvija pošas referendumam. Līdz 7. jūlijam, kad notiks referendums par grozījumiem valsts drošības iestāžu likumos, televīzijā demonstrēs Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sagatavotos informatīvos klipus, kuros skaidroti ar balsošanu saistīti jautājumi. Referendumā pilsoņiem būs iespēja izteikt viedokli par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā.
Laikraksta „Diena” aptaujātie mūsu rajona iedzīvotāji norādījuši, ka uz referendumu dosies, jo šī ir iespēja vēlēšanu starplaikā tiešā veidā piedalīties politiskajos procesos un atgādināt politiskajai elitei par savu eksistenci. Arī Cēsu pilsētas galva Gints Šķenders norādījis, ka gadījumā „Ja referendumam būs pozitīvs iznākums, tas būs signāls valdībai, ka vajag izdarīt secinājumus”. Kultūras nama direktore Ija Groza sacījusi, ka uz referendumu neies, un izteikusi nožēlu, ka daudzi ļaudis šī jautājuma būtību neizprot, referendumu uztver kā balsojumu par vai pret valdību.
Par referenduma ierosināšanu līdz ar Rīgas, Ogres un Valmieras rajonu Cēsu rajonā parakstījās vairāk cilvēku nekā citviet – 7727.
Tikmēr notiek parakstu vākšana cita referenduma ierosināšanai – par izmaiņām Satversmē, lai valsts prezidentu Latvijā vēlētu tauta. Šīs kampaņas iniciatori – Sociāldemokrātiskā strādnieku partija – parakstu vākšanu rīko ne tikai Rīgā, bet arī vairākās Latvijas pilsētās – Liepājā, Saldū, Bauskā, Iecavā un Valmierā.
Krievija vilcinās ar robežlīguma ratifikāciju. Krievijas Valsts dome jeb parlamenta apakšpalāta robežlīgumu ar Latviju ratificēs ne agrāk kā rudenī, jo patlaban kaimiņzemes parlaments ir pievērsies valsts budžeta jautājumiem – tā paziņojis Krievijas parlamenta augšpalātas starptautisko lietu priekšsēdētāja vietnieks Vasilijs Ļihačovs. Viņš pauž cerību, ka „punkts šai lietai tiks pielikts gana ātri”, tomēr uzskata, ka pirms Valsts domes rudens sesijas tas nenotiks kaut vai tāpēc, ka deputāti jūlijā dodas vasaras brīvdienās, un līdz tām paredzētajās sēdēs jautājums par robežlīgumu nav iekļauts. V.Ļihačovs brīdina, ka gan Krievijas Valsts domē, gan arī parlamenta augšpalātā debates par robežlīgumu būs asas. Pēdējā Krievijas Valsts domes sēde pirms vasaras brīvlaika būs 6. jūlijā, ziņo LETA. Kā vēsta „Diena”, Latvijas Ārlietu ministrija saņēmusi ziņas, ka Krievijas dome līgumu varētu ratificēt šonedēļ, un joprojām netiek izslēgta iespēja, ka līdz rudenim jāgaida nebūs.
27. martā Maskavā parakstītais Latvijas un Krievijas robežlīgums Latvijas parlamentā jau ir ratificēts. Tikai rudenī Latvija lems par līguma iespējamo neatbilstību Satversmei. Krievijas pārstāvji iepriekš solīja, ka to ratificēs līdz Krievijas parlamenta – Federālās sapulces – pavasara sesijas beigām. Pēc šīs procedūras dokuments jāparaksta Krievijas prezidentam, un tad abu valstu pārstāvjiem jāapmainās ar ratifikācijas grāmatām. Nedēļa pasaulē
Nemierīga situācija Kaukāzā. Pagājušajā nedēļā notikušās sadursmes starp Gruzijas valdības un starptautiski neatzītās Dienvidosetijas Republikas spēkiem raisa bažas par militāra konflikta attīstību. Pēdējo mēnešu laikā tās bija nopietnākās apšaudes starp dienvidosetīniem, kas ar Krievijas atbalstu vēlas neatkarību no Gruzijas, un Gruziju, kas Dienvidosetiju uzskata par savu teritoriju. Apšaudēs un artilērijas uzbrukumos cietušas vairākas ēkas Dienvidosetijas galvaspilsētā Chinvali, netālais Kverentas ciemats, apšaudītas arī Krievijas miera uzturēšanas spēku vienības. Gruzijas puse noliedz līdzdalību sadursmēs.
Ja izcelsies karš, tas varētu noritēt ne tikai starp Dienvidosetiju un Gruziju, bet tajā iesaistītos arī Abhāzija un visas Ziemeļkaukāza republikas, kas nebūs vienaldzīgas, sacīja Dienvidosetijas prezidents Eduards Kokoitijs. Abhāzija jau pagājušajā svētdienā Dienvidosetijai pievadāja militāro palīdzību, ziņo „Interfax”.
Lai rastu konflikta risinājumu, Gruzija ir izveidojusi Dienvidosetijas reģiona pagaidu administrāciju. To vada kādreizējais Dienvidosetijas separātistu kustības dalībnieks un reģiona bijušais aizsardzības ministrs Dmitrijs Sanakojevs. Pērn notikušajās vēlēšanās Dienvidosetijas osetīni un gruzīni atbalstīja viņa kandidatūru reģiona vadītāja amatā, vēsta aģentūra “Reuters”.
Nesaskaņas starp Gruzijas valdību un separātistiem ir viens no vairākiem tā dēvētajiem „iesaldētajiem konfliktiem” bijušās Padomju Savienības teritorijā. Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili jau vairākkārt ir solījis atgūt kontroli pār Gruzijas reģioniem Abhāziju un Dienvidosetiju, kas de facto ir neatkarīgi kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma, kad pēc ilgstošiem kariem atšķēlās no Gruzijas. Krievija šo reģionu neatkarību atbalsta, ASV atbalsta Tbilisi centienus atgūt šos reģionus.
Par Lielbritānijas premjeru kļuvis Gordons Brauns.
Pagājušajā nedēļā par jauno britu premjeru kļuva ilggadējā valsts vadītāja Tonija Blēra pēctecis, līdzšinējais finanšu ministrs Gordons Brauns. Pēc tam, kad T.Blērs oficiāli bija iesniedzis Lielbritānijas karalienei Elizabetei II atkāpšanās rakstu, Bakingemas pilī ieradās G.Brauns, kuru kā valdošās partijas līderi nominēja valdības vadītāja amatam.
Lai gan viņa nokļūšana augstajā amatā ir vairojusi leiboristu partijas popularitāti, netrūkst arī skeptiķu, kas apšauba, vai G. Brauns Dauningstrītas desmitajā namā – valdības vadītāja rezidencē – saimniekos ilgu laiku.
Pašlaik jaunā premjera sīvākais konkurents ir lielākās opozīcijas partijas – konservatīvo jeb toriju – vadītājs Deivids Kamerons. Viņš populartātē pašlaik apsteidz leiboristu līderi, un nākamajās parlamenta vēlēšanās toriji varētu uzvarēt, raksta aģentūra AFP. T.Blērs britu valdības vadītāja amatā atradās vairāk nekā desmit gadus.
Jau pirms stāšanās premjera amatā G.Brauns pavēstīja, ka viņa galvenās prioritātes būs veselības aizsardzība, izglītības sistēma un mājokļu jautājums. Tomēr paredzams, ka jaunais premjers nevarēs izvairīties no T.Blēra negatīvā mantojuma – kara Irākā. Tieši viņš, būdams finanšu ministrs, atbildēja par britu naudas piešķiršanu šim karam. „G.Brauna galvenā prioritāte ir atzīt, ka stratēģija Irākā ir bijusi katastrofa, un izstrādāt plānu mūsu karavīru izvešanai no turienes,” saka leiboristu deputāts Džeremijs Korbins. Tomēr G.Brauns ir teicis, ka tūlītēji un kardināli lēmumi šajā jautājumā netiks pieņemti un britu armija Irākā uzturēsies vismaz līdz nākamajam gadam.
Komentāri