Taču viedokli izteiksim par vairs spēkā neesošiem grozījumiem. Tādēļ aktuāls ir jautājums, vai nepieciešams piedalīties nobalsošanā. Šādu jautājumu ”Druva” uzdeva arī Cēsu politiķiem.
Vasmanis, TB/LNNK, Cēsu pilsētas domes deputāts:
”7. jūlijam šogad ir dubulta nozīme tautas likteņgaitās. Šajā dienā beidzas Vairas Vīķes-Freibergas otrās prezidentūras termiņš un notiks referendums par 9. Saeimas lielā steigā pieņemtajiem grozījumiem Latvijas drošības iestāžu likumos, kurus tā, pēc V.Vīķes-Freibergas krasi negatīvās reakcijas, zibeņātri atcēla, tiesa gan – tikai tad, kad prezidente atklāti aicināja uz referendumu.
Sarunas ar cilvēkiem liek noprast, ka par spīti vasaras priekiem daudzi nolēmuši piedalīties nobalsošanā. Augsto varas vīru runas par referenduma „bezjēdzību”, „lieku laika un naudas tērēšanu” šoreiz atstāsim malā. Paši vien vainīgi, ja notikumu attīstība novedusi pie nobalsošanas! Nav šaubu, ka absolūtais vairākums referenduma dalībnieku izteiksies par jaunpieņemto un Saeimas jau atcelto drošības iestāžu likumu atcelšanu. Daudz būtiskāks ir cits apstāklis. Skaidrs, ka reti kuru interesē minētie likumi un grozījumi. Daudzi referendumā saskata iespēju paust attieksmi pret valdību un neapmierinātību ar valstī notiekošo. Latvijā pastāvošā varas sistēma ļauj ierindas pilsonim piedalīties valsts pārvaldē tikai reizi četros gados Saeimas vēlēšanu laikā, pēc kurām deputāti un ministri uzskata par pilnīgi pieņemamu vēlētāju viedokļa ignorēšanu līdz nākamajām vēlēšanām. Šoreiz cilvēkiem radusies iespēja paust attieksmi laikā starp Saeimas vēlēšanām.
Kaut vadošie politiķi nicīgi paziņo, ka referendums nekādā ziņā nav uzskatāms par tautas uzticības balsojumu pašreizējai valdībai, un juridiskā ziņā viņiem taisnība, tomēr balsojuma rezultāti neapšaubāmi būs jāuztver kā sabiedriskā noskaņojuma barometrs.”
Jānis Antons – LZS, Jaunpiebalgas pagasta padomes deputāts:
”Es nedošos uz referendumu, tomēr tas jāizlemj katram pašam. Uzskatu, ka pats referendums un konkrētie jautājumi ir kļuvuši absurdi, bet, ja kādam ir vēlme šādā veidā protestēt pret valdību jeb valdošo politiku, tad tas ir iespējamais izteiksmes veids. Tomēr jautājums nobalsošanā būs formulēts par ko citu, par konkrētajiem grozījumiem, un izsvērt, kuri balsoja par tiem un kuri protestēja pret valdību, būtu ļoti grūti.
Ja nobalsos ”par”, tad valdībai iekšēji vajadzētu kritiski izvērtēt to, ka iedzīvotāji ir neapmierināti. Protams, valdībai ir jāvērtē referenduma iznākums un jāmēģina saprast, ko tauta gribēja pateikt ar savu rīcību.
Domāju, ka šajā gadījumā referendums ir nelietderīgi iztērēta nauda, un šiem jautājumiem ir diezgan nejēdzīgi pielietot referendumu.”
Raitis Sijāts, JL, Cēsu pilsētas domes deputāts
”Izskatās, ka valdošā koalīcija ir izdarījusi visu iespējamo, lai tautas nobalsošana nenotiktu. Sācies atvaļinājumu laiks, 7. jūlijā notiks Jūras svētki un Imantdienas. Šajā datumā būs arī daudz laimīgu jaunu pāru un kāzu viesu, kuriem būs pavisam citas domas. Valdošie politiķi atkal un atkal atkārto, ka referendumam nav nekādas jēgas. Kļūdas valdība esot sapratusi, un nevajagot tērēt laiku, jo nodokļu maksātāju nauda jau tiekot šķērdēta. Nekas tāpat nemainīšoties. Bet mūsu valstī vara pieder tautai. To pierādīja parakstu vākšana aprīlī, kad nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamo 149 tūkstošu vietā atnāca 214 tūkstoši cilvēku.
Lai gan prezidentei nepieņemamos drošības likumu grozījumus Saeima jau ir atgrozījusi, tomēr referendumā ir jābalso „par”, jo tikai tautas nobalsotu likumu nevienai Saeimai nav tiesību grozīt vēlreiz.
7. jūlijs ir arī Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru pēdējā diena, un nav zināms, cik neatkarīgs būs jaunais prezidents Valdis Zatlers. Vai viņam pietiks spēka pateikt „nē” tiem, kuriem likuma grozījumi vajadzīgi, lai kavētu daudzo krimināllietu izmeklēšanu.
Katra balss, kuru nodosim „par” drošības likumu negrozīšanu, apliecinās, cik neapmierināti esam ar Aigara Kalvīša īstenoto politiku. Balsojot mēs sakām valdībai un Saeimas deputātiem, ka viņiem ir jāpierāda tautai spēja pildīt pienākumus godprātīgi un mums vairs nav pieņemama šī iedomīgi augstprātīgā attieksme pret vēlētājiem, valdošās varas patvaļa un tās iecietība pret korupciju. Balsojot „par”, es teikšu „jā” arī jaunām ārkārtas Saeimas vēlēšanām.”
Reinis Bērziņš, TP Cēsu nodaļas biroja vadītājs:
”Uz referendumu neiešu, arī citiem neiesaku. Pirmkārt, strīda objekta vairs nav. 29. martā Saeima pieņēma likumu, ar ko atcēla grozījumus. Otrkārt, valdošā koalīcija kļūdu atzina publiski. Tas ir apsveicami, jo, lai gan neveiksmes kopš neatkarības atjaunošanas bijušas daudz, kļūdu atzīšanu bieži neesam dzirdējuši.
Treškārt, gan prezidente, gan drošības iestāžu pārstāvji atzinuši, ka šajos likumos izmaiņas būs jāveic. Lielākoties grozījumi bija pieņemami, izņemot dažus strīdīgos jautājumus, piemēram, nebija skaidri definēts to personu loks, kam būs pieeja valsts noslēpumiem.
Diskusijas par grozījumiem drošības likumos notiek, un tajās piedalās pārstāvji gan no MK, gan Saeimas, gan drošības iestādēm un Valsts prezidenta. Provizoriskais variants varētu būt tāds, ka, īstenojot parlamentāro kontroli drošības iestādēs, būtiska loma tiks paredzēta ģenerālprokuroram. Viņš arī varēs deleģēt īpaši pilnvarotu prokuroru izveidot pārbaudes veikšanai komisiju, tajā iekļaujot citu drošības iestāžu pārstāvjus. Manuprāt, tā ir saprātīga un parlamentārā valstī nepieciešama situācija, ja parlamentam būtu kontrole pār konkrētajām iestādēm.
Ja referendumā nobalsos ”par”, tad Saeima nevarēs veikt grozījumus tieši šādā redakcijā, kādā tie tika iesniegti, taču pat tad, ja referendums nenotiktu vai nobalsots tiks ”pret”, situācija būtu identiska, jo politiķi pēc notikušā nemēģinātu iesniegt šos pašus grozījumus.
Referendums nav nekas ārkārtējs. Tā ir normāla parādība demokrātiskās valstīs. Tomēr šajā gadījumā redzu opozīcijas cīņu par varu. Ja cilvēki grib, viņi var doties uz referendumu un izteikt vērtējumu, bet tad tam tomēr vajadzētu būt tieši par specifiskajiem grozījumiem. Arī es ļoti cienu prezidenti, bet atsevišķas personas ir pārpratušas viņas uzstādījumu par konkrētiem likumiem. Pārāk bieži dzirdu nevis racionālu pamatojumu, kādēļ piedalīties referendumā, bet gan emocionālu – eju parakstīties par prezidenti. Ja prezidente būtu izteikusi neuzticību Saeimai, tad saskaņā ar Satversmi iedarbināts būtu pilnīgi cits mehānisms. Tad jebkurš saprastu, ka uz referendumu jāiet izteikt atbalstu prezidentei vai Saeimai. Tomēr prezidente, kura noteikti ir kompetenta šajos jautājumos, minēto situāciju tā nevēlējās risināt, jo uzskatīja, ka kļūdas ir labojamas.”
Jānis Beikmanis – LPP/LC, Cēsu pilsētas domes deputāts:
”Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka uz referendumu ir jāiet, kaut vai tādēļ, lai politiķiem liktu padomāt par savu rīcību un attieksmi. Tā kā referendums ir konkrēti par drošības likumiem, nevis valdību kopumā, tad juridiski tas valdību absolūti neietekmēs. Tā turpinās strādāt, bet varbūt tas liks domāt par pieklājīgāku un atbildīgāku rīcību.
Turklāt drīz darbu sāks jaunais Valsts prezidents, un ir taisnība, ja nebūtu referenduma, tad grozījumi varētu tikt no jauna iesniegti. Tādēļ, lai vismaz šī Saeima nevarētu atkārtot līdzīgu gājienu, ir jāpiedalās nobalsošanā.” Viedokļus apkopoja Māra Majore
Komentāri