Sociāldemokrāti atraduši īsto brīdi, iekustinot jautājumu par Valsts prezidenta vēlēšanu procedūras maiņu. Patiešām, visizdevīgākais! Pēc visas tās biezputras ar kandidātu virzīšanu un maiņu, ar pirmo kandidātu pazemošanu un butaforisko balsošanu parlamentā valdošā koalīcija parādīja, ka šajā jomā kaut kas jāmaina. Vai sociāldemokrātu rosinātais vēlēšanu veids būtu atrisinājums visām problēmām?
Mūsu valstī nav pieredzes prezidentālas republikas praksē, jo Latvijas konstitūcija to nav paredzējusi. Un ar ko tad pašreizējā sistēma būtu peļama? Viss it kā būtu kārtībā: vēlēšanās tauta simts cilvēkiem uztic virzīt savu likteni, un šīs simts uzticības personas savukārt ievēl par valsts prezidentu vispiemērotāko šīs pašas tautas dēlu vai meitu – cilvēku, kurš spējīgs pārstāvēt savu valsti, aizstāvēt tās intereses pasaulē. Kādēļ tad tauta ņurd, kas tai nepatīk?
Mazliet priekšvēstures. Pēdējās parlamenta vēlēšanas pašreizējai koalīcijai nodrošināja deputātu balsu vairākumu un radīja pārliecību, ka tagad ir iespējams ”dabūt cauri” jebkuru valdošajai elitei vajadzīgu likumu. Nu, mazliet neizdevās ar dažu likumu izsludināšanu, jo pašreizējā prezidente izrādījās ar stingrāku raksturu, nekā būtu noderējis. Kā tad veidojies šis balsu vairākums parlamentā? Vai tiešām vismaz 51 deputāts vienmēr domā tieši tāpat kā koalīcija? Vai tiešām vismaz puse deputātu balso tā, kā patiktu viņu vēlētājiem? Neticu!
Mūsu Saeima sastāv nevis no patstāvīgi domājošiem cilvēkiem, kuri stingri apzinātos savu atbildību tautas priekšā, bet ir atkarīgi no savas partijas politiskajiem apsvērumiem un vēlēšanās tikt pie augstiem amatiem. Te man gribētos akmentiņu iemest TB/LNNK dārziņā. Laikam jau vēlēšanās tikt pie dažiem ministru portfeļiem lika šai partijai aizmirst dažu labu lozungu un solījumu savam elektorātam.
Varbūt tiešām jāmaina vēlēšanu sistēma un jāpāriet uz tādu, kurā pusi deputātu ievēl no partiju listēm un otru pusi – no neatkarīgiem kandidātiem. Tad, iespējams, valdošajai koalīcijai būtu jārēķinās ar patiešām patstāvīgi domājošiem deputātiem.
Partijas disciplīna ir stingrāka un noteicošāka nekā deputāta atbildība tautas priekšā. Paradoksāli, bet tā nu tas ir. Kā vienpartijas sistēmas laikā. Diemžēl.
Tagad jautājums – ko varam sagaidīt no jaunā prezidenta? Kritizētāji pārmet pieredzes trūkumu politikā, starptautiskos jautājumos, ekonomikā un vēl citās jomās. Pārmet arī dāvanu pieņemšanu, šīs blakus peļņas nedeklarēšanu un nodokļu nemaksāšanu. Es jutu un sapratu, ka šis pārmetums viņam uzkrita kā sniegs uz galvas. Tagad valdošā elite cenšas darīt visu, lai šo trūkumu padarītu par neesošu, koriģējot dažus likumus, stingri nodalot atļautu pateicību no kriminālas. Te man ir kāds papildinājums. Ja, piemēram, ārsts no pacienta par gaidāmo operāciju nekādu papildsamaksu nepieprasa, bet pacients pirms šīs operācijas apsola veiksmes gadījumā attiecīgi pateikties, kā šo pateicību kvalificēt, un vai dāvana ārstam jāmet atpakaļ?
Dzirdēta versija, ka tādā gadījumā, ja ārsta algu palielinātu līdz kaut kādam līmenim, viņam nebūtu nekādas vajadzības šādas pateicības pieņemt. Vai jūs tam ticat? Tas būtu apmēram tā, ka pārticis cilvēks nepaceltu uz ielas ieraudzītu piecīti vai divlatnieku… Manuprāt, utopija. Tad jau iznāktu, ka miljonārs, sasniedzis kaut kādu bagātības līmeni, vairs necenstos vairot kapitālu. Apetīte taču nākot ar ēšanu.
Atgriežoties pie jaunā prezidenta kompetences jautājumiem. Nav dzirdēts, ka kāds būtu piedzimis kā gatavs politiķis vai ekonomists, kur nu vēl prezidents. Manuprāt (cik nu man tā prāta), lai kļūtu par labu valstsvīru, nepieciešamas vairākas pamatīpašības: pirmām kārtām vēlēšanās par tādu kļūt un iespējām par tādu kļūt. Un kuram tad ir vēl lielākas iespējas ap sevi pulcēt izcilus padomniekus visos jautājumos kā prezidentam. Viņš taču nebūs viens kā koks jau no pirmās dienas savā postenī. Un vēl jau pastāv iespēja, ka jaunais prezidents var izrādīties cietāks rieksts, nekā viņa virzītāji to iecerējuši. Tas būtu labākais variants.
Kas attiecas uz rosinājumu vēlētāju rokās nodot jautājumu par prezidenta vēlēšanu sistēmas maiņu, tad tas varētu būt tālākas nākotnes jautājums, jo pašreiz mums jau ir parlamenta vēlētais un drīzumā zvērestu dodošais.
Komentāri