Nedēļa Latvijā
Referendums beidzas ar neko. Lai gan atsevišķi politiskie spēki vēlējās padarīt pagājušās sestdienas referendumu par balsojumu pret valdību, vēlētāju aktivitāte bija zema un nepieciešamais dalībnieku skaits sasniegts netika.
Pēc referenduma apkopojot datus, Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka tautas nobalsošanā piedalījušies aptuveni 74 procenti no nepieciešamā vēlētāju skaita. Kopējā vēlētāju aktivitāte – 23 procenti. Politologs Ivars Ijabs, komentējot nenotikušo referendumu, norādīja, ka tautas nobalsošanas rezultāti ir laba dāvana premjerministram Aigaram Kalvītim pirms došanās atvaļinājumā. Savukārt partijai „Jaunais laiks” (JL), kas vienīgā aktīvi aicināja cilvēkus doties uz referendumu un atbalstīt bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vēlmi apturēt Saeimas pieņemtos grozījumus valsts drošības iestāžu likumdošanā, derētu apdomāt, vai tā spēj mobilizēt cilvēkus.
JL referendumu bija mēģinājis izmantot, lai stiprinātu savas pozīcijas un iegūtu tautas atbalstu savos centienos iebilst pret valdošās koalīcijas politiku. Kad izrādījās, ka šāds plāns neizdodas, „Jaunais laiks” paziņoja, ka rudenī, kad Saeima būs atgriezusies no brīvdienām, rosinās jautājumu par neuzticības izteikšanu valdībai. JL Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis sestdien paziņoja – gadījumā, ja A. Kalvītis no amata neatkāpsies pats, partija JL rosinās valdības demisiju. „Normālā valstī valdība pēc referenduma dalībnieku skaita uzzināšanas pati atkāptos, bet, ja tā to nedarīs, mēs varētu palīdzēt,” sacīja K. Šadurskis. Viņš gan nenorādīja, kādi ir kritēriji, lai paziņotu, ka referenduma dalībnieku skaits uzskatāms par pienācīgi lielu, jo vispārējā vēlētāju aktivitāte neliecina par tautas ieinteresētību šajos jautājumos un vēl jo mazāk – JL politikā.
Vēršas pret negodīgumu izglītībā. Pagājušajā nedēļā Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūra uzsāka kriminālvajāšanu pret kādu 19 gadus vecu rīdzinieku, kas maijā tika aizturēts saistībā ar viltotu 12. klašu centralizētā matemātikas eksāmena biļešu un uzdevumu atbilžu pārdošanu, vēsta aģentūra LETA.
Jaunietis tika noķerts pēc tam, kad Rīgas Galvenās policijas pārvaldes darbinieki internetā atrada sludinājumu, kurā tika piedāvātas šā gada 12. klašu centralizētā matemātikas eksāmena biļetes. Pārbaudījuma jautājumus jaunietis gribēja pārdot par 80 latiem. Policijas darbinieki ar pārdevēju sazinājās, norunāja tikšanos, un tās laikā jaunietis tika aizturēts un ievietots īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.
Eksāmena jautājumi un atbildes, ko jaunais vīrietis piedāvāja iegādāties, izrādījās viltojumi, un aizturētais atzina, ka pats ar roku no kādas matemātikas mācību grāmatas pārrakstījis uzdevumus un atbildes.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki aizdomās par naudas pieprasīšanu un pieņemšanu, lai kāda studenta novērtējuma atzīmju grāmatiņā ierakstītu sekmīgu novērtējumu, tur kādu Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesoru. Naudu viņš ņēmis ar kāda starpnieka palīdzību, pēc KNAB informācijas, šāda veida darbības, iespējams, veicis vairākkārt.
„Šāda rīcība no profesora puses neapšaubāmi ir nosodāma un met ēnu uz visu universitāti. Lielākā daļa mācībspēku ir godīgi cilvēki, taču arī viņi šajā situācijā ir cietēji,” aģentūrai LETA sacīja LLU prorektors Arnis Mugurēvičs. Nedēļa pasaulē
Kalašņikova automātam – 60. Kopš 1947. gada, kad Mihails Kalašņikovs izveidoja AK-47 jeb Kalašņikova automātu, tas ir kļuvis par pasaulē populārāko karadarbībā izmantoto ieroci. Tomēr intervijā aģentūrai „Associated Press” izgudrotājs stāsta, ka šis fakts viņa naktsmieru nebojā un domas par asinspirtīm, kas pastrādātas ar šo ieroci, arī nevajā.
„Es guļu labi. Par nespēju rast vienošanos un izbeigt vardarbību ir jāvaino politiķi [nevis izgudrotājs],” pasākumā par godu automāta izgudrošanas 60 gadu jubilejai pagājušajā nedēļā sacīja M.Kalašņikovs.
Ideja par jauna ieroča radīšanu pirmoreiz viņam prātā ienākusi 1941. gadā, kad M. Kalašņikovs ievietots slimnīcā pēc gūta ievainojuma 2. pasaules karā. „Tajā, ka es kļuvu par [ieroču] konstruktoru, vainojiet nacistisko Vāciju. Es pats vienmēr esmu gribējis būvēt lauksaimniecības tehniku.”
Kopš AK-47 sāka ražot rūpnieciski, visā pasaulē ir izgatavoti vairāk nekā 100 miljoni šo ieroču – šajā skaitā iekļaujami gan oficiālie ražojumi, kas nāk no Iževskas rūpnīcas, gan no licencētām ražotnēm 12 citās pasaules valstīs, gan nelegālie pakaļdarinājumi. Mūsdienās tas ir dažādos karos, apvērsumos, terora aktos, aplaupīšanās un citos uzbrukumos visplašāk lietotais ierocis. AK-47 attēlots arī uz Mozambikas karoga.
Šī automāta popularitāti veicinājis tas, ka ierocis ir uzticams, vienkāršs, lai gan nevar lepoties ar augstu precizitāti. Ierocis ir viegli izjaucams un saliekams un darbosies gan tuksnesī, gan džungļos, lai gan amerikāņu M-16 ir šādos apstākļos var būt problēmas ar darbību. Ir dzirdēti stāsti, ka Vjetnamas kara laikā ASV karavīri no kritušajiem vjetnamiešiem ņēmuši AK-47 automātus un turpinājuši kauju ar tiem.
Pašlaik 87 gadus vecais M. Kalašņikovs strādā Krievijas ieroču uzņēmumā „Rosoboronexport” par konsultantu. Viņš ir sarakstījis sešas grāmatas par savu dzīvi, ieročiem un jaunatnes audzināšanu.
Tallinā pārapbedī padomju karavīrus. Padomju karavīri, kas līdz Tallinas „Bronzas karavīra” demontāžai gulēja pieminekļa pakājē, nu ir apglabāti Tallinas Brāļu kapos, raksta izdevums „Postimees Online”.
Ceremonijas laikā Igaunijas aizsardzības ministrs Jāks Āvikso pauda cerību, ka šī karavīriem būs pēdējā pārapbedīšana. Viņš arī teica uzrunu igauņu, krievu un angļu valodā. Lai gan pasākumā klāt bija arī Krievijas vēstniecības militārais atašejs Aleksandrs Trojans, Krievijas vēstniecība iepriekš bija paziņojusi, ka oficiālajā jaunās kapavietas atklāšanas ceremonijā nepiedalīsies, un Krievijas vēstnieks uz pasākumu neieradās, tādējādi protestējot pret Igaunijas pausto vēstures izpratni, kas atšķiras no Krievijas uzskatiem.
Padomju karavīriem veltītā pieminekļa jeb „Bronzas karavīra” demontāža šā gada aprīlī izsauca ne tikai vardarbīgus grautiņus Tallinā, bet arī spriedzi Igaunijas un Krievijas attiecībās. Igaunija Krieviju vainoja arī hakeru uzbrukuma atbalstīšanā. Analizējot kaitējumu, kas nodarīts Igaunijas valsts institūciju interneta lapām, igauņi secinājuši, ka uzbrukumi veikti arī no Krievijas administrācijas birojiem. Krievija uz Igaunijas izmeklētāju aicinājumiem sadarboties atteikusies un noraida apsūdzības, ka būtu iesaistīta šajos incidentos, vēsta aģentūra AFP. Savukārt ASV solījusi nosūtīt palīgos savus kibernoziegumu izmeklēšanas speciālistus.
Komentāri