Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore
Svarīgi, vai, uzbūvējot jauno Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) interesenti pēc tās apskates (jo jaunais piesaista visus) uz bibliotēku atnāks vēlreiz. Vai viņi taps par bibliotēkas pastāvīgiem lasītājiem? Amerikāņu Nacionālās bibliotēkas un ASV Kongresa bibliotēkas pamatnostādne ir – visam, kas nepieciešams amerikāņu tautai, jāatrodas Kongresa bibliotēkā. Vai tā būs ar jauno Latvijas Nacionālo bibliotēku? Tāpat jājautā, vai viss, kas nepieciešams lasītājiem reģionā, atrodas arī vietējās bibliotēkās? Galvenais, kāpēc cilvēks iet uz bibliotēku, ir tās saturs, tādēļ mūsu uzdevums ir to nodrošināt. LNB pārsvarā ir kultūras un zinātnes bibliotēka. Zinātniskā nozīmē te tiek piedāvāts augstākais līmenis, ko profesionāli sauc – zinātne zinātnei. Publiskajam līmenim jābūt tādam, ka bibliotēkā netiek atraidīts neviens interesents. Pašlaik LNB tā nav. Telpu trūkuma dēļ neapkalpojam vidusskolu audzēkņus. Tas ir briesmīgi, jo jaunība ir tas laiks, kad cilvēks visvairāk grib izzināt, un viņam ir nepieciešams iet uz bibliotēku. Tāpēc jaunajā ēkā, kuras pamatakmens tiks likts šā gada 18. novembrī, veidosim programmas vidusskolēniem, un viņu apkalpošana būs izteikti aktīva, un domāju, ka jaunatne papildinās LNB lasītāju skaitu.
Krājumi ir katras bibliotēkas darba instruments, jo, ja nebūs vajadzīgās informācijas, nebūs arī lasītāja pieprasījuma. Tādā gadījumā bibliotēku darbiniekiem jāvaino tikai pašiem sevi. Tas pats jāsaka par informāciju, kas saistīta ar biznesu. Šai jautājumā LNB vēl daudz jādara, un daudz kas jādara citādāk…
Jaunajā LNB ēkā plānots 24 stundu informācijas piedāvājums. Ne tikai elektroniskā informācija, būs arī nakts lasītava. Šo praksi var salīdzināt ar Seulas bibliotēku Dienvidkorejā, kur no pieciem līdz sešiem pēcpusdienā var pasūtīt grāmatas, ko lasīt nakts laikā. Vakarā desmitos tiek atvērta nakts lasītava. Ceru, ka pie mums jaunajā LNB tās nekļūs par bomžu paradīzi, bet tai pašā laikā demokrātijas tradīcijas nezaudēsim.
Neviena bibliotēka nevar paļauties tikai uz lasītāju pieprasījumu. Bibliotēku zinātnē pastāv uzskats, ka jābūt tādai kā divvirzienu kustībai – tam, ko lasītājs prasa, bet jābūt arī bāzei, kas nozīmīga valstiskā skatījumā. Jaunajā LNB aktīvi tiks izvērsta individuālā apkalpošana un sniegti individuālie piedāvājumi. Tur nepieciešamo atradīs gan zinātnieki, gan valdības pārstāvji. Jaunajā LNB paredzēta daudzfunkcionalitāte – grāmatas, elektroniskie informācijas resursi, filmas, attēli un mūzika. Jebkuru lasītāju, arī mani, piesaistītu grāmatu muzejs. Jaunajā LNB pirmo reizi Latvijā būs iespēja pilnībā parādīt latviešu grāmatniecības attīstības vēsturi .
Tikai saturs noteiks jaunā LNB būtību un lasītāju apmeklētību.
Būtiska nozīme ir LNB bērnu un jaunatnes literatūras centra izvēršanai. Viens literatūras centrs visā valstī ir par maz, tādēļ domāju, ka jaunajā LNB ēkā šis centrs aizņems veselu stāvu, bet arī centru Tērbatas ielā vajadzētu saglabāt. Rīga ir liela, un diez vai ar vienu bērnu literatūras centru pietiks. Uzskatu, ka bērnu literatūras centriem jābūt arī citās lielākajās Latvijas pilsētās. Domāju, ja jaunatni nevirzīs intelektuālajā līmenī, tad nākotni nodrošināt grūti.
Jaunajā LNB būs sauklis ”Bibliotēka ikvienam!”. Kas būtu jādara, lai to īstenotu? Nepieciešams liels kolektīvs, kas nodarbosies ar lasītāju plūsmu un tās organizēšanu. Paredzētas klusuma zonas, kur strādā tikai zinātnieki, arī atpūtas zonas, kur mīkstā paklājā kāds varēs arī pagulēt, kā tas ir ASV slavenajā Masačūsetsas štata Tehnoloģijas institūta bibliotēkā, kas lasītājiem pieejama 24 stundas diennaktī. Atceros, ka ASV bija publicēta grāmata par jauniem studentiem, kuriem nav jumta virs galvas, tādēļ viņi izmanto bibliotēku nakts abonementus. Mums nākotnē būs jāparedz arī šīs problēmas.
Uzskatu, ka pienācis laiks mainīt LNB psiholoģiju pret pusaudžiem un jaunatni. Te nepieciešamas daudzas jaunas programmas. Pasaules bibliotēku zinātnē jau desmit gadus pastāv jautājums, kurš būs jāuzdod arī jaunajai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – vai nepieciešama lasītāju kategorizācija? Apkalpošanas kultūrai jābūt vienādai pret ikvienu lasītāju, bet jāraugās, lai lasītāju – zinātnieku plūsma nesaskartos ar pusaudžu plūsmu.
Uz bibliotēku jāiet arī tāpēc, ka tajā glabājas patiesa informācija, ko viegli atrast. Prātā nāk Kopenhāgenas biznesa skolas bibliotēkas apmeklējums, kur nebija nevienas grāmatas, jo tā ir elektroniskā bibliotēka. Skolas un bibliotēkas vadība atzina, ka ļoti centušies, piedāvājot elektronisko informāciju, bet studenti tomēr to meklē citur.
Domāju, ka pret datora informācijas google meklētāju nevajadzētu cīnīties. Pastāv tā saucamā googliskā filozofija, kas ļoti orientēta uz klientu. Ja Google klienti, kaut vai tai pašā lielajā Kopenhāgenas biznesa skolā, kas ir otrā lielākā Eiropas Savienībā, tomēr informāciju meklē tur, jādomā, ka šī bibliotēka izdarījusi secinājumu, kas ir secinājums mums visiem – ja lasītājs lasa google vai aizraujas ar draugiem.lv, tur jābūt arī bibliotēku informācijai. Jāņem vērā, ka jaunajā LNB ēkā būs milzīga izvēle licenzētajās datu bāzēs, jo neviens tās nevar pasūtīt. Tāpēc aplams ir teiciens, ka visu var atrast internetā. Nekas tamlīdzīgs, jo datu bāzes maksā desmitiem tūkstošiem latu. Jaunajā LNB šīs datu bāzes izvēle būs ļoti liela. Tur strādās arī ekspertu, konsultantu dienests, tāpat kā ASV Kongresa bibliotēkā. Tas nozīmē, ja kādu jautājumu grūti atrisināt, varēs piezvanīt ekspertam vai uzrakstīt e-pastu. Bibliotēkai jābūt pieejamai ikvienam. Pašlaik arī LNB resursi ir ierobežoti, bet piedāvājumam jābūt tādam, lai lasītāji saņemtu visu nepieciešamo informāciju. LNB nostādnē jārada iespējas apmierināt vissarežģītākos un augstākos pieprasījumus, tai pašā laikā nezaudējot demokrātisko orientāciju. Pierakstījusi Valda Rozenberga
Komentāri