Nedēļa Latvijā
Vairākas skolas bērnus rudenī vairs negaidīs. Nākamajā mācību gadā skolēnus vairs neuzņems vismaz piecas vispārizglītojošās skolas, vēsta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan pieļauj, ka šis skaitlis varētu pieaugt arī līdz septiņi. Pavisam Latvijā pašlaik ir 974 vispārizglītojošās skolas.
IZM jau pieņēmusi lēmumu par Īvandes sākumskolas, Upesciema pamatskolas, Raņķu sākumskolas, Lodes sākumskolas un Maļinovas pamatskolas slēgšanu. Divas no šīm skolām atrodas Kuldīgas rajonā, pa vienai ir Daugavpils, Valmieras un Rēzeknes rajonā.
Biežāk minētais skolu slēgšanas iemesls ir nepietiekamais skolēnu skaits. Dažās skolās audzēkņu trūkuma dēļ tiek veidotas apvienotās klases, taču šādas ekonomijas dēļ cieš mācību kvalitāte. Tāpēc vēl vairāk vecāku izvēlas bērniem citu mācību iestādi. Savukārt Lodes sākumskola slēgta tāpēc, ka darbu vairs neturpina bērnunams „Pīlādzītis”, kura audzēkņi bija sākumskolas galvenie apmeklētāji.
Lēmumu par skolas slēgšanu pieņem konkrētā pašvaldība, savukārt IZM šo lēmumu izvērtē un vai nu tam piekrīt, vai noraida. 2005. gadā tika slēgtas piecas skolas, savukārt pagājušajā gadā – septiņas.
Zatleru aicina uz Maskavu. „Par jauno Valsts prezidentu es varu teikt tikai vislabāko,” pagājušajā nedēļā pēc pirmās tikšanās ar Valdi Zatleru sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs. Tikšanās laikā viņš uzaicināja V. Zatleru oficiālā vizītē uz Krieviju, ziņo LETA.
Latvijas prezidents savos izteikumos par iespējamo vizīti gan ir atturīgs. Valdis Zatlers sacīja, ka pašlaik aktīva gatavošanās šādam pasākumam nenotiek. Viņš iespējamo vizīti apsvērs tad, kad „būs skaidri redzams rezultāts ar skaidru mērķi, piemēram, robežlīguma sakarā, nevis tikai iepazīšanās”. Par vizītes iemeslu varētu būt, piemēram, Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas procesa pabeigšana un apmainīšanās ar ratifikācijas dokumentiem.
Robežlīgumu Krievijas Valsts dome varētu ratificēt septembra sākumā. Tas būtu uzlūkojams kā signāls, ka arī Krievija šī jautājuma risināšanā nav ieinteresēta kavēties un vēlas attīstīt abu valstu attiecības. Tomēr, lai gan iepriekš Krievijas puse bija solījusi ratifikācijas jautājumus nokārtot parlamenta pavasara sesijā, tie atlikti uz rudeni. Latvijas puse jau pagājušajā mēnesī norādīja uz Krievijas vārdu un darbu neatbilstību. Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks aģentūrai LETA sacīja, ka Maskavai vajadzētu apzināties savas iespējas un ka „nav jēgas runāt par lietām, kuras nevar laikus izpildīt”.
Pagājušajā nedēļā notika arī Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas pirmā sēde, kuras laikā Rīgā pilnā sastāvā ieradās Krievijas delegācija. Kaimiņvalsti pārstāvēja Krievijas un Latvijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs un Krievijas transporta ministrs Igors Levitins, Latviju – Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Sēdes laikā abu valstu pārstāvji vienojās par turpmāku sadarbību vairākos, tostarp ar transportu un uzņēmējdarbību saistītos jautājumos.
Nedēļa pasaulē
Kosova atļauju neatkarībai neiegūst. Pagājušajā nedēļā Rietumvalstis ANO Drošības padomes sēdē nespēja pieņemt rezolūciju, kas atzītu Kosovas neatkarību no Serbijas. Belgrada par šo pavērsienu pauž gandarījumu.
„Serbijas un Krievijas kopējā politika ir panākusi lielu uzvaru,” komentējot Belgradas un tās galvenās sabiedrotās – Maskavas – sadarbību, intervijā aģentūrai DPA sacīja Serbijas premjerministrs Vojislavs Koštuņica. „ANO rezolūcijas atsaukšana nozīmē uzvaru pār mēģinājumiem atņemt lielu daļu Serbijas teritorijas.”
Līdzīgi izteikusies arī Krievija. „Šis ir loģisks mūsu aktīvās politikas iznākums,” teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, kurā norādīts, ka Maskavas mērķis ir veidot dialogu, lai Serbijas un tās provinces vadība savā starpā panāktu vienošanos. Serbija Kosovai piedāvā plašas autonomijas iespējas, savukārt Kosova vēlas tikai neatkarību.
Rietumvalstu pagājušās nedēļas slēdziens sasaucas ar šo Krievijas viedokli – Rietumvalstis ANO Drošības padomes sanāksmē vienojās, ka jautājumu par Kosovas statusu risinās tiešās sarunās starp abām strīdus pusēm, iztiekot bez ANO starpniecības.
Drošības padomes sēdē iepriekš bija paredzēts balsot par rezolūciju, kas Kosovai piešķirtu neatkarību. Tomēr, tā kā Serbiju tās vēlmē neatdot Kosovu aizstāv Krievija, tad vienošanās Drošības padomē nebija iespējama.
Turpmāko atbildību par situāciju uzņemsies Balkānu konsultatīvā grupa, ko veido pārstāvji no ASV, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas, Vācijas un Krievijas. ANO Drošības padomē Krievijai ir veto tiesības, bet konsultatīvajā grupā tai tādu nav. Sarunām starp Belgradas un Kosovas delegācijām jānotiek nākamo 120 dienu laikā.
Kosovu kopš 1999. gada pārvalda ANO, savukārt militāro situāciju kontrolē NATO miera uzturēšanas vienības. Jautājums par Serbijas provinces neatkarības iespējām aktualizējās pēc 1999. gadā notikušās NATO militārās kampaņas, kuras laikā tika gāzts Serbijas prezidenta Slobodana Miloševiča režīms. S.Miloševičs tika vainots etniskās tīrīšanas sarīkošanā albāņu apdzīvotajās teritorijās, it īpaši Kosovā.
Diplomātiskā cīņa starp Krieviju un Lielbritāniju. Atbildot uz Lielbritānijas paziņojumu par četru Krievijas diplomātu izraidīšanu, pagājušajā nedēļā Krievija atbildēja ar to pašu – pavēstīja, ka izraidīs četrus britu diplomātus un vairs neizdos pases Lielbritānijas valdības amatpersonām, ziņo aģentūra „Reuters”.
Londona lēmumu par četru Krievijas diplomātu izraidīšanu pieņēma, reaģējot uz Maskavas atteikšanos izdot tiesāšanai Andreju Lugovoju, kas tiek turēts aizdomās par bijušā Krievijas spiega Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu. Izskanējuši minējumi, ka slepkavību pret specdienestu bijušo darbinieku sarīkojusi Maskava, tādējādi izrēķinoties ar Vladimira Putina oponentu.
Krievijas solis uzskatāms par adekvātu atbildi, kas ieturēta diplomātijas tradīcijās – atbildēt uz otras valsts rīcību līdzīgā veidā. Iepriekš Krievijas amatpersonas bija izteikušās, ka varētu izraidīt arī visus britu vēstniecības darbiniekus. Turpretim tagad var secināt, ka Maskava nav ieinteresēta vēl vairāk sabojāt abu valstu attiecības.
Krievija paudusi nepatiku par to, ka arī Eiropas Savienība (ES) ir nostājusies Lielbritānijas pusē un atbalsta Londonas prasības. Krievijas pārstāvis ES Valentīns Čižovs šādu attieksmi nodēvēja par nepatīkamu pārsteigumu un teica, ka tā ietekmēs Maskavas un Briseles attiecības.
Komentāri