politologs
Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek vienlaicīgi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktos datumos. 2004. gadā, drīz pēc Latvijas iestāšanās ES, arī mūsu valsts pilsoņiem tika dota iespēja ievēlēt deputātus, kas pārstāvētu Latvijas intereses šajās struktūrā. 2004. gada 10. – 13. jūnijā piedalījās 577 881 balsstiesīgu pilsoņu jeb 41, 34%. Nākamās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas notiks 2009. gada jūnija otrajā sestdienā. Tajā pašā gadā marta otrajā sestdienā Latvijā paredzētas arī pašvaldību vēlēšanas. Abas vēlēšanu dienas vienu no otras šķīra tikai trīs mēneši, šajā situācijā Latvijas valdība nolēma izvērtēt divu atsevišķu vēlēšanu rīkošanas pamatotību. Tāpēc, lai atvieglotu šo pasākumu organizāciju, šī gada jūlijā valdība izstrādāja koncepciju, kas paredz jūlija otrajā sestdienā organizēt gan pašvaldību, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas. No tiesiskās puses Eiropas Parlamenta vēlēšanas nevar sarīkot citā datumā, jo tās vienlaicīgi notiek visās ES dalībvalstīs.
Šobrīd ir nepieciešams veikt izmaiņas likumdošanā, kas regulē pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Koncepcija arī paredz novērst šķēršļus, kas liedza Eiropas Parlamenta deputātiem piedalīties Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās. Pašlaik Eiropas Parlamenta deputātiem, ja tie vēlas kandidēt Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, ir nepieciešams nolikt savu Eiropas Parlamenta deputāta mandātu.
Galvenokārt šāda kārtība tiks ieviesta, lai palielinātu vēlētāju aktivitāti un lieki netērētu valsts līdzekļus. Valdībā atbalstītā koncepcija par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu paredz, ka jāgroza Pašvaldību vēlēšanu likums un jāparedz, ka pašvaldību vēlēšanas turpmāk vienmēr rīkojamas jūnija otrajā sestdienā.
Jaunā kārtība liek uzdot dažus jautājumus…
Šāda situācija varētu notušēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas, akcentējot uzmanību uz pašvaldību vēlēšanām un izvairoties no protesta balsojuma EP vēlēšanās, kā tas bija 2004. gadā. Latvijā pašvaldību vēlēšanām ir diezgan unikāla iezīme – balsstiesīgie pilsoņi šeit pārsvarā balso par personālijām, ne par politiskajiem spēkiem, respektīvi, ja pašvaldības vadītājs ir licies gana simpātisks iedzīvotājiem, viņš saņem balsis, neskatoties uz to, ka pieder vēlētājām nesimpātiskam spēkam, kā arī pašvaldību vēlēšanās praktiski nepastāv balsojums pēc etniskās piederības. Tāpēc diezgan reāli iespējams, ka politiskie spēki varētu jauno kārtību izmanot savā labā – ļoti daudzi vēlētāji pēc inerces balsos par vienādām politiskām vienībām abās vēlēšanās, nešķirojot, ka tās ir veltītas atšķirīgām pārvaldes formām. Partijas varēs izmantot EP deputātus kā savu sarakstu lokomotīves. Vēlēšanu apvienošana kalpos papildu balsu iegūšanai attiecīgajām partijām. Tas īpaši notiks tad, ja cilvēkiem nebūs pietiekamas skaidrības par EP darbību un vēlēšanu nepieciešamību, ko izraisīs pašvaldību vēlēšanu aģitācijas dominēšana.
Šādu ieceri virza Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kuras darbība pēdējos notikumos liek uzdot jautājumus par tās neitralitāti un neatkarību no valdošās koalīcijas politikas. Referendums par diskutablo grozījumu drošības dienestu likumā atcelšanu CVK izpildījumā tika pārvērsts par farsu gan ar datuma izvēlēšanos, gan ar informācijas nepieejamību masu mēdijos, līdztekus nospiedošajai propagandai par tā bezjēdzību pārvērta referendumu par izgāšanos. Masu saziņas līdzekļos pavīdēja CVK vadības ciniskā attieksme pret referenduma organizāciju – kad tika jautāts, kāpēc izvēlēts tāds datums – 07.07.07., atbilde – tas esot bijis viens no iespējamajiem variantiem. Otrs bija 25. jūnijs, pēcjāņu diena. Tāpēc rodas jautājums, vai šāda vēlēšanu apvienošana nav kārtējais gājiens, lai valdošā nomenklatūra varētu viegli un nesāpīgi palielināt politisko kapitālu.
Problēmas, apvienojot divas vēlēšanas, varētu rasties arī, jo pastāv lielas atšķirības pašvaldību un EP vēlēšanu tiesiskajā regulējumā – pašvaldību vēlēšanas tiek finansētas galvenokārt no pašvaldību budžeta, bet EP vēlēšanas no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī deputātu kandidātu saraksti pašvaldību vēlēšanās ir iesniedzami attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijā, bet EP vēlēšanās – Centrālajai vēlēšanu komisijai. Sarakstu iesniedzēji var sarīkot haosu dažādos tiesiskos līmeņos, un faktiski naudas līdzekļi netiek ietaupīti, jo situācija pieļauj, ka viena vēlēšanu iecirkņa darbību finansē nauda no diviem avotiem – valsts un pašvaldības budžeta. Apvienojot vēlēšanas, praktiski tiek pagarināts pašvaldību deputātu mandāts vēl uz trijiem mēnešiem, kas pagaidām ir pretrunā ar pašreizējo likumdošanu un var izraisīt neuzticību valsts varai un Latvijas Republikas demokrātiskajiem principiem. Pierakstījusi Aļona Aļeksejeva
Komentāri