Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

11.augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena

Druva
23:00
10.08.2007
87

vēsturnieks

20. gadsimtā par Latvijas brīvību izcīnītas daudzas kaujas, kas prasījušas daudzu cīnītāju dzīvības. Par šo cīnītāju piemiņas saglabāšanu diskusijas, pat atsevišķu sabiedrības grupu konfrontācijas pa laikam uzplaiksna atkal no jauna. Arī atjaunotās Latvijas parlaments laiku pa laikam izdara korekcijas svinamo un atceres dienu kalendārā. Tādēļ dažkārt šo svētku nozīme lielākai sabiedrības daļai ir nezināma un neizprotama.

Jau drīz pēc Brīvības cīņām – 1921. gadā, Latvijas Satversmes sapulce par Latvijas brīvības cīnītāju dienu noteica 22. jūniju. Tā bija diena, kad igauņu un latviešu karaspēks 1919. gadā Cēsu kaujās sakāva vācu landesvēru. Satversmes sapulcē par šo likumprojektu referēja Dzērbenē dzimušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, deputāts Markus Gailītis. Viņš argumentēti izklāstīja, kāpēc parlamenta kara lietu komisija vienbalsīgi atbalstījusi tieši šo datumu par visas valsts Brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Šo dienu katru gadu 22. jūnijā atzīmēja līdz pat 1934. gadam, kad notika arī pēdējās lielās svinības sakarā ar Cēsu kauju 15. gadadienu. Tolaik tauta zināja, kas pieminams, kas godināms un kur izcīnītas liktenīgās kaujas.

Pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma mainījās vairāku Latvijas vēstures notikumu interpretācija. Pie šādiem notikumiem pieskaitāmas arī 1919. gada Cēsu kaujas. Nedz Ulmanis, nedz viņa tuvākais līdzgaitnieks ģenerālis Jānis Balodis nebija tieši piedalījušies Cēsu kauju uzvaras izcīnīšanā. Tas bija viens no J.Zemitāna Brīvības cīņās komandēto „ziemeļnieku” un J.Baloža pakļautībā bijušo „dienvidnieku” savstarpējo nopelnu neatzīšanas momentiem. Šeit jāņem vērā specifiskie apstākļi Latvijā šo kauju laikā, kas atstāja iespaidu uz Cēsu kauju vēstures izpēti, novērtējumu un piemiņas saglabāšanu.

1934. gadā K.Ulmaņa valdība 22. jūniju svītroja no oficiālo svinamo dienu saraksta. 1934. gada 1. novembrī laikrakstā „Valdības Vēstnesis” izsludināja 25. oktobrī Ministru prezidenta K. Ulmaņa un iekšlietu ministra V. Gulbja parakstītos „Pārgrozījumus likumā par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu”, nosakot, ka: „ 11. augusts ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Ja 11. aug. iekrīt darba dienā, tad piemiņas dienu svin svētdienā pēc 11.augusta”. Ne likumā, ne arī citādi oficiāli pārgrozījumu motīvi netika doti.

11. augusts bija diena, kad 1920. gadā Rīgā tika parakstīts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums. Šī diena tika uzskatīta arī par Latvijas 1918. – 1920. gada Brīvības cīņu uzvarošu noslēgumu.

Pret Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienas datuma maiņām K.Ulmaņa valdīšanas laikā atklāti iebilst nevarēja. Negatīvu vērtējumu šīs likuma izmaiņas dažkārt izpelnījās tikai pēc Otrā pasaules kara latviešu trimdas publikācijās.

Atjaunotās Latvijas „Likumā par svētku un atceres dienām” (ar 1998. g. grozījumiem) par atceres dienu noteikts gan 22. jūnijs – Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena), gan 11. augusts – Latvijas Brīvības cīnītāju diena, taču diskusijas par „īsto” Brīvības cīnītāju dienu joprojām turpinās arī Saeimā.

11. augustā pieminēsim Latvijas brīvības cīnītājus, kuri atdusas gan Cēsu Lejas kapos, gan citviet Latvijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi