Otrdiena, 7. maijs
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete, Enriko

11.augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena

Druva
23:00
10.08.2007
47

vēsturnieks

20. gadsimtā par Latvijas brīvību izcīnītas daudzas kaujas, kas prasījušas daudzu cīnītāju dzīvības. Par šo cīnītāju piemiņas saglabāšanu diskusijas, pat atsevišķu sabiedrības grupu konfrontācijas pa laikam uzplaiksna atkal no jauna. Arī atjaunotās Latvijas parlaments laiku pa laikam izdara korekcijas svinamo un atceres dienu kalendārā. Tādēļ dažkārt šo svētku nozīme lielākai sabiedrības daļai ir nezināma un neizprotama.

Jau drīz pēc Brīvības cīņām – 1921. gadā, Latvijas Satversmes sapulce par Latvijas brīvības cīnītāju dienu noteica 22. jūniju. Tā bija diena, kad igauņu un latviešu karaspēks 1919. gadā Cēsu kaujās sakāva vācu landesvēru. Satversmes sapulcē par šo likumprojektu referēja Dzērbenē dzimušais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, deputāts Markus Gailītis. Viņš argumentēti izklāstīja, kāpēc parlamenta kara lietu komisija vienbalsīgi atbalstījusi tieši šo datumu par visas valsts Brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Šo dienu katru gadu 22. jūnijā atzīmēja līdz pat 1934. gadam, kad notika arī pēdējās lielās svinības sakarā ar Cēsu kauju 15. gadadienu. Tolaik tauta zināja, kas pieminams, kas godināms un kur izcīnītas liktenīgās kaujas.

Pēc Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma mainījās vairāku Latvijas vēstures notikumu interpretācija. Pie šādiem notikumiem pieskaitāmas arī 1919. gada Cēsu kaujas. Nedz Ulmanis, nedz viņa tuvākais līdzgaitnieks ģenerālis Jānis Balodis nebija tieši piedalījušies Cēsu kauju uzvaras izcīnīšanā. Tas bija viens no J.Zemitāna Brīvības cīņās komandēto „ziemeļnieku” un J.Baloža pakļautībā bijušo „dienvidnieku” savstarpējo nopelnu neatzīšanas momentiem. Šeit jāņem vērā specifiskie apstākļi Latvijā šo kauju laikā, kas atstāja iespaidu uz Cēsu kauju vēstures izpēti, novērtējumu un piemiņas saglabāšanu.

1934. gadā K.Ulmaņa valdība 22. jūniju svītroja no oficiālo svinamo dienu saraksta. 1934. gada 1. novembrī laikrakstā „Valdības Vēstnesis” izsludināja 25. oktobrī Ministru prezidenta K. Ulmaņa un iekšlietu ministra V. Gulbja parakstītos „Pārgrozījumus likumā par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu”, nosakot, ka: „ 11. augusts ir Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Ja 11. aug. iekrīt darba dienā, tad piemiņas dienu svin svētdienā pēc 11.augusta”. Ne likumā, ne arī citādi oficiāli pārgrozījumu motīvi netika doti.

11. augusts bija diena, kad 1920. gadā Rīgā tika parakstīts Latvijas un Padomju Krievijas miera līgums. Šī diena tika uzskatīta arī par Latvijas 1918. – 1920. gada Brīvības cīņu uzvarošu noslēgumu.

Pret Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienas datuma maiņām K.Ulmaņa valdīšanas laikā atklāti iebilst nevarēja. Negatīvu vērtējumu šīs likuma izmaiņas dažkārt izpelnījās tikai pēc Otrā pasaules kara latviešu trimdas publikācijās.

Atjaunotās Latvijas „Likumā par svētku un atceres dienām” (ar 1998. g. grozījumiem) par atceres dienu noteikts gan 22. jūnijs – Varoņu piemiņas diena (Cēsu kauju atceres diena), gan 11. augusts – Latvijas Brīvības cīnītāju diena, taču diskusijas par „īsto” Brīvības cīnītāju dienu joprojām turpinās arī Saeimā.

11. augustā pieminēsim Latvijas brīvības cīnītājus, kuri atdusas gan Cēsu Lejas kapos, gan citviet Latvijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
24

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
20

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
19

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
16

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
38

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
34
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi