Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Grūti konkurēt plašajā pasākumu spektrā

Druva
23:00
16.08.2007
5

Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs

Manuprāt, šogad sabiedriskā dzīve Latvijā ir pārsātināta ar dažādiem svētkiem un masu pasākumiem. Līdz ar to lauku pašvaldībām ir ļoti grūti konkurēt. Reklāmas izmaksas ir pārāk lielas, lai varētu radīt pietiekami lielu popularitāti. Ar mūsu izstādi – gadatirgu “Izvēlies Piebalgu” cenšamies galvenokārt uzrunāt Cēsu, Madonas un Gulbenes rajona iedzīvotājus.

Ideja par “Izvēlies Piebalgu” radās pēc tam, kad pirms vairākiem gadiem rīkojām Jaunpiebalgas iedzīvotāju un bijušo jaunpiebaldzēnu konferences. Sākumā ideja bija rīkot uzņēmējdienas. Šo domu attīstījām, kamēr atradām īsto formu. Galvenais šī pasākuma mērķis ir savest kopā lauku iedzīvotājus ar ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, jo daudzi laucinieki ikdienā uz lielajām izstādēm nebrauc. Mūsu gadījumā uzņēmēji atbrauc uz laukiem un piedāvā dibināt jau citāda veida attiecības, kuras nav tik formālas kā savā birojā. Protams, mēs nevaram konkurēt ne ar Cēsu, ne Valmieras uzņēmēju dienām, bet tas ir laika jautājums. Pēc pieredzes redzam, ka tie uzņēmēji, kuri pērn piedalījās, arī šajā gadā dalību apstiprināja. Šajā pasākumā nišu atrada gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji.

Otrs mērķis, kuru vēlētos pieminēt, ir tas, ka ar izstādi – gadatirgu vēlamies sniegt atbalstu mazajiem zemniekiem un amatniekiem. Lauku sieva ar burkānu saišķīti vai mākslas skolas meitenes ar saviem darbiem noteikti šobrīd neaizbrauks uz lielajām izstādēm Ķīpsalā, bet te labprāt daudzi nopirks viņu piedāvāto. Tāpēc aicinājām visas pašvaldības, lai rosina mazos uzņēmējus un amatniekus dalībai. Pagastos amatnieku un mājražotāju netrūkst, bet viņu aktivitāte varēja būt lielāka. Varbūt cilvēki ir tā iedzīvojušies savā sētā, ka grūti izkustēt? Bet izstāde-gadatirgus ir lieliska iespēja parādīt savu varēšanu. Varbūt ne katrs kontakts nesīs ieguvumu, bet kādam būs gan jauni pasūtījumi, gan apjomi vai vienkārši iegūta laba pieredze.

Protams, ar šo pasākumu popularizējam arī Jaunpiebalgas vārdu, kas mums nav mazsvarīgi. Sākumā bijām domājuši “Izvēlies Piebalgu” rīkot tikai katru otro gadu, bet ir skaidrs – lai iekarotu savu vietu zem saules, pasākumam jānotiek regulāri. Pie tā šobrīd arī pieturamies un meklējam savu interesentu loku. Pie tam svētkiem mūsdienās jābūt labi un kvalitatīvi noorganizētiem, ko cenšamies izdarīt. Cilvēkiem jārada iespēja atpūsties. Šogad paši rīkojam arī “Izvēlies Piebalgu” vakara kultūras daļu, kurā interesantu spēs rast ikviena vecuma pārstāvis. Taču, lai kā arī mēs censtos, nevaram garantēt, ka būs pietiekami liels apmeklētāju skaits. Neesam jau ne Cēsis, ne Sigulda, bet lauki.

Domājot par nākotni, jāatzīst, ka esam uz pareizā ceļa. Jāiet plašumā un jau visa gada garumā jāstrādā pie tā, lai izveidotu daudzveidīgu un plašu piedāvājumu gadatirgū. Kāds vēlas nopirkt speķi, bet kādam interesē jaunākās automašīnas.

Nosaukums izstāde – gadatirgus arī nav nejauša. Mūsdienās gadatirgos ierodas pāris tantiņas ar stādiem, kāda ar kartupelīšiem un pārējie ar turku – leišu precēm. Gadatirgus nosaukums mūsdienās ir devalvējies. Bet izstādē cilvēki parasti paskatās, pakārdina sevi, bet neko īsti nevar nopirkt. Mēģinājām salikt abas idejas kopā, dodot iespēju gan iepazīties ar jaunākajām precēm, gan tās iegādāties.

Pierakstījusi

Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi