Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Jauniešu centri – alternatīva brīvā laika pavadīšanai

Druva
23:00
24.08.2007
42

Cēsu Bērnu un jauniešu centra jaunatnes darba Metodiķe un Cēsu pilsētas jauniešu domes kuratore

Pašos pirmsākumos ideja par jauniešu centru veidošanu nāca no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas. Un ir jauki, ka ideja par jauniešu centriem rajonā attīstās.

Pusaudžiem ir zināms vecums, kad viņus vēl nelaiž klubos un arī kāpņutelpās neviens viņus īpaši nemīl. Kur lai jaunieši paliek? Ideja par jauniešu centriem jebkurā gadījumā nāk no rietumiem, jo tur šādi centri ir katrā mazpilsētiņā un mikrorajonā. Arī cēsniekiem šīs izklaides un atpūtas iespējas tomēr ir nedaudz plašākas, bet bērniem laukos tas droši vien ir citādāk. Lielas problēmas laukos sagādā arī transports, kas bērnus no attālākiem pagasta nostūriem aizvestu līdz šādam centram. Vecāki vakara stundās ir aizņemti ar saimniecības darbiem, ne vienmēr atliek laika un iespējas bērnus vizināt. Un tā jau lielākoties ir, ka jaunieši pagastu centros pārsvarā dzīvojas pa autobusu pieturām.

Taču, runājot par jauniešu centriem, jādomā par to, ko tie piedāvā. Igaunijā ir divas augstskolas, kurās sagatavo jaunatnes darbiniekus. Mums nav nevienas profesionālās izglītības iestādes, kas sagatavotu šādus speciālistus. Tas būtu liels atspaids, ja jauniešu centros strādātu arī profesionāli darbinieki. Domāju, šos centrus nevajadzētu gluži pārvērst par interešu centriem. Ne vienmēr vajag radošās nodarbības, lai tas nepārvērstos par foto vai rokdarbu pulciņu. Vajadzētu saglabāt dažādību. Viens pedagogs, protams, šādā centrā būtu par maz. Vajadzētu domāt par dažādu cilvēku pieaicināšanu no malas. Noderētu veidot arī jauniešu diskusijas. Bijušie centra biedri var atgriezties un pastāstīt par savu studentu dzīvi galvaspilsētā. Tas ir daudz ietekmīgāk, ja pusaudžu priekšā nostājas bijušais skolas biedrs, nevis skolotāji vai universitāšu pārstāvji. Varētu attīstīt ideju, ka jauniešu centros pusaudži tiekas ar savā pilsētā, rajonā zināmiem cilvēkiem. Mēs tagad esam tendēti uz pasaules mēroga zvaigznēm, bet īsti nemākam kontaktēties savā starpā. Ķeram augstas un tālas lietas, bet piemirstam, ka labs ir arī tas, kas atrodas līdzās. Ir taču blakus tik daudz cilvēku, kuri sasnieguši augstus mērķus vai vienkārši labi dara savu darbu. Kāpēc gan šāds cilvēks nevarētu atnākt pie jauniešiem un pastāstīt par savu dzīvi, darbu vai vienkārši parunātos ar jauno paaudzi un ieklausītos viņos.

Būtu jauki, ja ar laiku izveidotos arī pieredzes apmaiņa starp visiem izveidotajiem centriem. Un, nenoliedzami, būtu lieliski, ja ar laiku katrā pagastā būtu pa jauniešu centram. Pilsētā jau diviem esošajiem droši varētu piepulcēties vēl pāris.

Patiesībā jau mūsdienu sabiedrībā izveidojies viedoklis, ka pusaudži ir traki, neaudzināti… Bet visi šie bērni taču ir pašu audzināti. Viņus te neviens nav atvedis un licis darīt sliktos darbus. Paši esam tik aizņemti, ka nevienam vairs nav īsti laika ar viņiem nodarboties. Un jauniešu centri ir alternatīva, kur viņiem pavadīt brīvo laiku. Svarīgi jau ir tas, ka šajā laikā viņi atrodas siltumā un zināmā drošībā. Nav normāli, ka jaunieši tusējas pie veikaliem, tad ir izsisti logi un sadarīti vēl visādi brīnumi…

Runājot par jauniešu centru attīstību nākotnē, domāju, ka jābūt vienam pastāvīgam darbiniekam, kurš ikdienā ir centrā, bet tā nevar būt tikai viena cilvēka kompetence. Labi, ja būtu iespēja piesaistīt dažādus speciālistus, pedagogus, nevalstiskās organizācijas vai jebko citu. Lai ir dažādība, lai jauniešiem ir iespēja visu ko pamēģināt, jo lielākoties viņi paši vēl nezina, ko var un grib. Esmu bijusi arī ārpus Latvijas šāda veida centros. Negribētos, lai pārņemam zviedru modeli, kur jauniešu centri vairāk ir brīvā laika centri. Tur spēlē biljardu, skatās televīziju un, protams, ir ļoti labi materiāli nodrošināti, taču nedomāju, ka viņi varētu tik feini apgleznot māla podiņu kā mūsējie. Tur filozofija ir uz patērētāju, bet paši viņi daudz neko nerada. Nav redzama jaunieša personiskā izaugsme. Domāju, ka jauniešu centru mērķis būtu dot tai daļai bērnu, kuriem nav citu iespēju, vispār kaut ko uzzināt, bet citiem pilnveidoties. Lai ir izaugsmes iespējas. Varbūt viņš pat uz skolu negrib iet, bet šajā centriņā darboties viņam patīk. Labi ir, ka kaut kas tiek ne tikai miesai, bet arī garam. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi