Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Jauniešu centri – alternatīva brīvā laika pavadīšanai

Druva
23:00
24.08.2007
11

Cēsu Bērnu un jauniešu centra jaunatnes darba Metodiķe un Cēsu pilsētas jauniešu domes kuratore

Pašos pirmsākumos ideja par jauniešu centru veidošanu nāca no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas. Un ir jauki, ka ideja par jauniešu centriem rajonā attīstās.

Pusaudžiem ir zināms vecums, kad viņus vēl nelaiž klubos un arī kāpņutelpās neviens viņus īpaši nemīl. Kur lai jaunieši paliek? Ideja par jauniešu centriem jebkurā gadījumā nāk no rietumiem, jo tur šādi centri ir katrā mazpilsētiņā un mikrorajonā. Arī cēsniekiem šīs izklaides un atpūtas iespējas tomēr ir nedaudz plašākas, bet bērniem laukos tas droši vien ir citādāk. Lielas problēmas laukos sagādā arī transports, kas bērnus no attālākiem pagasta nostūriem aizvestu līdz šādam centram. Vecāki vakara stundās ir aizņemti ar saimniecības darbiem, ne vienmēr atliek laika un iespējas bērnus vizināt. Un tā jau lielākoties ir, ka jaunieši pagastu centros pārsvarā dzīvojas pa autobusu pieturām.

Taču, runājot par jauniešu centriem, jādomā par to, ko tie piedāvā. Igaunijā ir divas augstskolas, kurās sagatavo jaunatnes darbiniekus. Mums nav nevienas profesionālās izglītības iestādes, kas sagatavotu šādus speciālistus. Tas būtu liels atspaids, ja jauniešu centros strādātu arī profesionāli darbinieki. Domāju, šos centrus nevajadzētu gluži pārvērst par interešu centriem. Ne vienmēr vajag radošās nodarbības, lai tas nepārvērstos par foto vai rokdarbu pulciņu. Vajadzētu saglabāt dažādību. Viens pedagogs, protams, šādā centrā būtu par maz. Vajadzētu domāt par dažādu cilvēku pieaicināšanu no malas. Noderētu veidot arī jauniešu diskusijas. Bijušie centra biedri var atgriezties un pastāstīt par savu studentu dzīvi galvaspilsētā. Tas ir daudz ietekmīgāk, ja pusaudžu priekšā nostājas bijušais skolas biedrs, nevis skolotāji vai universitāšu pārstāvji. Varētu attīstīt ideju, ka jauniešu centros pusaudži tiekas ar savā pilsētā, rajonā zināmiem cilvēkiem. Mēs tagad esam tendēti uz pasaules mēroga zvaigznēm, bet īsti nemākam kontaktēties savā starpā. Ķeram augstas un tālas lietas, bet piemirstam, ka labs ir arī tas, kas atrodas līdzās. Ir taču blakus tik daudz cilvēku, kuri sasnieguši augstus mērķus vai vienkārši labi dara savu darbu. Kāpēc gan šāds cilvēks nevarētu atnākt pie jauniešiem un pastāstīt par savu dzīvi, darbu vai vienkārši parunātos ar jauno paaudzi un ieklausītos viņos.

Būtu jauki, ja ar laiku izveidotos arī pieredzes apmaiņa starp visiem izveidotajiem centriem. Un, nenoliedzami, būtu lieliski, ja ar laiku katrā pagastā būtu pa jauniešu centram. Pilsētā jau diviem esošajiem droši varētu piepulcēties vēl pāris.

Patiesībā jau mūsdienu sabiedrībā izveidojies viedoklis, ka pusaudži ir traki, neaudzināti… Bet visi šie bērni taču ir pašu audzināti. Viņus te neviens nav atvedis un licis darīt sliktos darbus. Paši esam tik aizņemti, ka nevienam vairs nav īsti laika ar viņiem nodarboties. Un jauniešu centri ir alternatīva, kur viņiem pavadīt brīvo laiku. Svarīgi jau ir tas, ka šajā laikā viņi atrodas siltumā un zināmā drošībā. Nav normāli, ka jaunieši tusējas pie veikaliem, tad ir izsisti logi un sadarīti vēl visādi brīnumi…

Runājot par jauniešu centru attīstību nākotnē, domāju, ka jābūt vienam pastāvīgam darbiniekam, kurš ikdienā ir centrā, bet tā nevar būt tikai viena cilvēka kompetence. Labi, ja būtu iespēja piesaistīt dažādus speciālistus, pedagogus, nevalstiskās organizācijas vai jebko citu. Lai ir dažādība, lai jauniešiem ir iespēja visu ko pamēģināt, jo lielākoties viņi paši vēl nezina, ko var un grib. Esmu bijusi arī ārpus Latvijas šāda veida centros. Negribētos, lai pārņemam zviedru modeli, kur jauniešu centri vairāk ir brīvā laika centri. Tur spēlē biljardu, skatās televīziju un, protams, ir ļoti labi materiāli nodrošināti, taču nedomāju, ka viņi varētu tik feini apgleznot māla podiņu kā mūsējie. Tur filozofija ir uz patērētāju, bet paši viņi daudz neko nerada. Nav redzama jaunieša personiskā izaugsme. Domāju, ka jauniešu centru mērķis būtu dot tai daļai bērnu, kuriem nav citu iespēju, vispār kaut ko uzzināt, bet citiem pilnveidoties. Lai ir izaugsmes iespējas. Varbūt viņš pat uz skolu negrib iet, bet šajā centriņā darboties viņam patīk. Labi ir, ka kaut kas tiek ne tikai miesai, bet arī garam. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi