Nedēļa Latvijā Latvija cer uz Šengenas līgumu. Līdz gada beigām, kad Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts ir Portugāle, Latvija par vienu no galvenajiem darbības virzieniem noteikusi pievienošanos Šengenas līgumam, kas paredz savienības dalībvalstu robežu atcelšanu. Robežkontroles atcelšana uz līgumvalstu iekšējām robežām sniegs daudz atvieglojumu, tomēr, kā aģentūrai LETA skaidroja Saeimas ES informācijas centrā, vismaz pirmo pusgadu arī nodrošinās saspringtu darba grafiku mūsu valsts atbildīgajiem dienestiem. Portugāles prezidentūras laikā Latvijai būtiski būs arī izpildīt savas saistības Enerģētikas rīcības plāna 2007.-2009.gadam ieviešanā, kā arī klimata izmaiņu samazināšanā.
Atkal sākas skola. Šogad mācības uzsāks aptuveni 21 tūkstotis pirmklasnieku, par tūkstoš bērniem vairāk nekā pagājušajā gadā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati.
No 1. līdz 12. klasei vispārējās izglītības iestādēs mācīsies ap
267 500 skolēnu. Pērn to bija par 12 tūkstošiem vairāk – 279 872, un arī nākamo sešu gadu laikā gaidāma skolēnu skaita samazināšanās. Domājams, ka 2012./13. mācību gadā skolēnu skaits būs samazinājies
par aptuveni 18 procentiem, salīdzinot ar 2006./07. mācību gadu. Savukārt ar 2014./15.mācību gadu skolēnu skaits palielināsies, un tad redzēsim, kādi efekti bijuši to skolu slēgšanai, kurās pašlaik audzēkņu trūkuma dēļ mācības vairs netiek uzsāktas. Arī kopējais Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt, lai gan ir saskatāmas arī pozitīvas tendences. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 1. jūlijā Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2,274 miljoni, kas ir par 6900 cilvēkiem jeb 0,3 procentiem mazāk nekā gada sākumā. Savukārt pieaudzis ir jaundzimušo skaits, un kopš 1999. gada pēc 11 gadus ilguša dzimstības krituma posma manāma neliela pieauguma tendence. Tomēr kopumā pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,6 procentiem. Skolēni cīnās pret eksāmenu rezultātiem. Šogad Izglītības satura un eksaminācijas centrs (ISEC) izskatījis 212 centralizēto eksāmenu apelācijas, un sešos procentos gadījumu eksāmenā saņemtais vērtējums mainīts, vēsta aģentūru LETA. Salīdzinot šos rezultātus ar iepriekšējiem mācību gadiem, var secināt – lai arī ir saņemts lielāks apelāciju skaits, izmaiņu vērtējumos ir krietni mazāk. Pērn gadā ISEC saņēma mazāk nekā simts apelācijas sūdzību, un 20 procentos gadījumu eksāmenu rezultāts tika mainīts. Visvairāk apelāciju ir tajos eksāmenos, kuros ir vislielākais kārtotāju skaits. Tie ir eksāmeni latviešu valodā un literatūrā, matemātikā, kā arī svešvalodās. Pēc apelāciju saņemšanas ISEC izveidota apelācijas komisija izskata iesniegumus, pārskata piešķirto vērtējumu eksāmenā un pieņem lēmumu atstāt spēkā vai mainīt to. Kontrolē valsts valodas lietošanu. Pagājušajā mēnesī Valsts valodas centra inspektori par valsts valodas nelietošanu atbilstoši profesionālo un amata pienākuma veikšanai ar naudas sodu no 5 līdz 20 latiem sodījuši 29 personas. Galvenokārt sodīti veikalu pārdevēji un kasieri. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par šo pārkāpumu atļauj uzlikt naudas sodu līdz 50 latiem. Lielāks sods draud, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas. Tad pieķeršanas gadījumā jāšķiras no 100 līdz 200 latiem. Nedēļa pasaulē Dienvidkoreju kritizē par vienošanos ar teroristiem. Līdz ar Dienvidkorejas vienošanos ar talibu kaujiniekiem par 19 Afganistānā sagūstīto ķīlnieku atbrīvošanu pagājušajā nedēļā beidzās sešas nedēļas ilgusī krīze, tomēr šī vienošanās izraisījusi kritiku citās valstīs. Afganistānas ārlietu ministrs Randžīns Dadfars Spanta uzskata, ka Dienvidkoreja pakļāvusies talibu ultimātam izvest savu 210 karavīru lielo karaspēku. „Ja ir radīts iespaids, ka starptautiskā sabiedrība un Afganistānas valdība atļauj šantažēt sevi, tas ir ļoti bīstams signāls,” R.Spanta sacīja intervijā Vācijas radiostacijai „RBB”. Savukārt Kanādas ārlietu ministrs Maksims Bernjē Dienvidkoreju kritizējis par ielaišanos „sarunās ar teroristiem”, nosodījumu paudušas arī citas valstis. To skaitā ir arī Vācija – teroristu gūstā atrodas arī kāds vācu inženieris,
kas tika sagūstīts dažas dienas pirms dienvidkorejiešiem. Līdzīgu negatīvu reakciju martā piedzīvoja arī Itālija, kas apmaiņā pret talibu nolaupītu žurnālistu no gūsta atbrīvoja vairākus nemierniekus. Toreiz žurnālists gūstā pavadīja divas nedēļas. Lai gan Itālijas valdība teica, ka sagūstīto apmaiņa ir ārkārtas gadījums, tomēr ASV un Lielbritānija šo tirgošanos nosodīja. Tās norādīja, ka tāda prakse veicinās ķīlnieku nolaupīšanas un pasliktinās drošību un sabiedroto pozīcijas Afganistānā. Tādējādi izpaužas katras valsts izpratne par savu iedzīvotāju svarīgumu un to, cik lielu maksu par tiem var maksāt. „Vissvarīgākais bija glābt nolaupīto dienvidkorejiešu dzīvības. Valsts pienākums ir elastīgi rīkoties ķīlnieku situācijā starptautiskās sabiedrības principu un paražu ietvaros,” intervijā aģentūrai „AFP” sacīja Dienvidkorejas prezidenta pārstāvis Čons Hosons. Vācijas kanclere – ietekmīgākā. Uzņēmējdarbības žurnāla „Forbes” publicētajā 100 pasaules ietekmīgāko sieviešu sarakstā pirmo vietu otro gadu pēc kārtas ieņem Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kas šinī sarakstā bija gan 2006., gan 2005. un 2004. gadā, tur vairs nav sastopama. ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa, kas pērn bija otra ietekmīgākā sieviete, nu atrodas vien ceturtajā vietā. Otrā ietekmīgākā nu ir Ķīnas premjerministra vietniece Vu Ji, bet trešā – Singapūras investīciju kompānijas „Temasek Holdings” izpilddirektore Ho Čina. Divas trešdaļas no sarakstā iekļautajām sievietēm nodarbojas ar uzņēmējdarbību, savukārt mazāk nekā trešdaļa ir politiķes. Viņu vidū ir arī divi monarhi – Lielbritānijas karaliene Elizabete II un Jordānijas karaliene Ranja. Vairums sarakstā iekļuvušo sieviešu ir no ASV biznesa aprindām.
Komentāri