Raiskuma pamatskolas direktore
Lai gan daļa Raiskuma pagasta deputātu bija noskaņota, ka Raiskums var pastāvēt kā patstāvīgs novads, un daļa iedzīvotāju uzskatīja, ka pagastam loģiskāk būtu pievienoties Cēsīm, kur ir daudzu raiskumiešu darba vieta un darījumu centrs, Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu, ka nākotnē veidojams Pārgaujas novads, kas apvienos trīs pagastus – Raiskumu, Stalbi un Straupi.
Sekojot līdzi tam, kā top administratīvi teritoriālās reformas karte ar novadu veidošanu, man gribot negribot rodas iemesls vilkt paralēles ar laiku, kad, Lenču un Kūduma
pagastu apvienojot, tapa lielais Raiskuma pagasts. Līdztekus administratīvai reformai tolaik notika arī saimnieciskās dzīves reforma, apvienojot kolhozus. Tā radās jaunais centrs un arī nomales, kurās rosīgā dzīve izsīka. Jaunākie lēmumi rada bažas, ka mēs to pašu piedzīvosim vēlreiz.
Raiskumieši zina, ko nozīmē, ja pagastā nav skolas. Tāda situācija bija piecus gadus pēc tam, kad uzcēla Stalbes vidusskolu un slēdza Kūduma pamatskolu. Sākās bērnu staigāšana piemērotas skolas meklējumos Stalbē un Cēsīs. Bērnos
zuda māju sajūta. Pagasta deputāti saprata, ka skolai jābūt, un ēkā, kas sākotnēji tika celta kā bērnudārzs, kopš 1991. gada atrodas pamatskola un arī pirmsskolas grupas. Interese par jaunatvērto vietējo skolu uzreiz bija ļoti liela, izveidojās divas 1. klases. Daudzu bērnu vecāki, paši skolas gados izjutuši, ko nozīmē mazajam tāla ceļa mērošana un iejušanās skolā, kas nav māju tuvumā, to saviem bērniem nenovēlēja.
Ar Raiskuma pamatskolas dibināšanu atplauka pagasta sabiedriskā dzīve. Pedagogi līdzdarbojās kultūras pasākumu veidošanā.
Pirms gada Raiskuma pamatskolai bija jāpārdzīvo vēl viens notikumu pavērsiens. Cēsīs, Bērzainē, tapa moderna skola, un mums, skolotājiem, bija grūti prognozēt, kā tas atsauksies uz Raiskumu. Rit otrais gads, kopš Bērzainē darbojas skola, bet no Raiskuma pamatskolas skolēniem uz jaunuzcelto skolu pagājušajā gadā pārgāja tikai viens skolēns, jo viņa faktiskā dzīvesvieta ir Cēsīs. Tas mums lika izdarīt secinājumu, ka laucinieku ģimenēm par pilsētas skolām nav dižas intereses, ja vien vecāki ir apmierināti ar pagasta skolas darbu. Šķiet, ka augstos krēslos sēdošie, tai skaitā valdības locekļi, tā vis nedomā. Viņiem nešķiet svarīgi radīt situāciju, lai bērns bērnību varētu pavadīt tur, kur piedzimis, viņi neaizdomājas, ka ģimenēm ir svarīgi, lai cilvēks augot piepilda savu dvēseli laukos.
Jau pierādījies, ka mācību sākums laukos nekavē cilvēkus dzīvē daudz sasniegt. Mums tādu piemēru netrūkst, kad raiskumieši ar saviem sasniegumiem kļūst pazīstami valstī un ārpus tās, kaut vai valodnieks Rūdolfs Grabis un ķīmiķis Romāns Kārkliņš.
Pagastu deputāti par Pārgaujas novada dzīvi vēl spriedīs. Trīs pagasti pagaidām ir visai līdzvērtīgi. Novadā ir arī vidusskola. Ceru, ka novada veidošana neiznīcinās pamatskolas, jo ir jau pierādījies, ka bērnu savešana uz mācībām ar autobusu neatmaksājas. Vietām, kur skolas beidz pastāvēt, ir ļoti lielas iespējas kļūt par nomalēm, tajās zūd ne tikai intelektuāli resursi, arī sociāls atbalsts. Skolotāji labāk pazīst vecākus, ģimeņu apstākļus, viņi ātrāk spēj sniegt palīdzīgu roku. To zina un novērtējuši tagadējie Raiskuma pagasta padomes deputāti, kuri ar patiesu ieinteresētību un rūpēm iesaistās skolas dzīves jautājumu risinājumos.
Taču būs jaunas vēsmas, no jauna taps ievēlēta vara, būs citas nostādnes. Atliek cerēt, ka novada pašvaldībā nebūs aizmirsts par pagātnes kļūdām.
Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri