Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Saglabāt iespēju reģionālo laikrakstu saņemt katram

Druva
23:00
02.10.2007
4

28 reģionālajos laikrakstos otrdien publicēta reģionālo izdevēju atklātā vēstule Latvijas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim. Vēstule nosūtīta arī satiksmes ministram Aināram Šleseram un

valsts a/s ”Latvijas Pasts” ģenerāldirektoram Gintam Škodovam.

Kā un kāpēc šī vēstule tapa? Kad Latvijas Preses izdevēju asociācija pagājušajā nedēļā saņēma ”Latvijas Pasta” sagatavoto vēstuli par preses abonēšanu 2008. gadam, asociācijas valde izbrīnījās, jutās pārsteigta, pat šokēta par tās saturu. Vispirms tāpēc, ka par katra reģionālās avīzes numura piegādi abonentam pasts plānoja iekasēt deviņus santīmus (2007. gadā bija trīs santīmi). Asociācijas valde uzreiz ieskicēja, kādi radīsies papildu izdevumi dažādām SIA. Aplēsa, ka ”Druvas” un Valmieras ”Liesmas” izdevējiem tie būs apmēram 60 tūkstoši latu gadā. Aplēsa arī, cik tādā situācijā varētu maksāt viens ”Druvas” mēneša abonements. Iznāca Ls 2,80 (pašlaik Ls 2,10). Gadā šī abonēšanas maksa varētu celties no Ls 25,20 līdz Ls 33,60. Šoka terapija!

Asiociācija nolēma piektdien, 28. septembrī, pulcināt reģionālos izdevējus un lemt, ko un kā darīt. ”Latvijas Pasta” izvirzītie piegādes noteikumi nozīmētu daudzu reģionālās preses izdevēju iedzīšanu kaktā, iespējams, ka dažus, kam abonentu maz, nāktos pat likvidēt. Ja kādā rajonā pazustu vienīgais reģionālais laikraksts, tas nozīmētu, ka šeit iedzīvotāji vairs nesaņemtu vietējo informāciju un sāktu dzīvot kā maisā. ”Latvijas Pasts” ir valsts akciju sabiedrība, tā līdz šim pildīja ne tikai ekonomiskas, bet arī sociālas, pie tam nozīmīgas, funkcijas. Daudziem lauku nostūriem kļūstot tukšākiem, tur paliekot vai vien padzīvojušiem un gados veciem cilvēkiem, īpaši palielinās komunicēšanās, informācijas saņemšanas funkcijas. Par to saglabāšanu un nodrošināšanu, ko pasts daļēji veicis, jāatbild arī valdībai.

Reģionālo izdevēju piektdienas sanāksmē sašutums par piedāvātajiem preses izplatīšanas tarifiem īpaši nikns bija tāpēc, ka vēl vasarā satiksmes ministrs A. Šlesers solīja, ka abonēšanas tarifu pieaugums būs inflācijas procenti plus pieci procenti. Starp šiem ne vairāk kā 20 procentiem summā un trīskāršu pieaugumu, ko bija ieplānojis ”Latvijas Pasts”, ir zvērīga starpība.

Reģionālie izdevēji tāpēc piektdien lēma sagatavot visu viņu vārdā atklāto vēstuli Ministru prezidentam un norakstus nosūtīt arī A. Šleseram un G.Škodovam. Nolēma, ka visu reģionālo izdevumu otrdienas numurā vēstule tiks publicēta.

Meklējot kompromisa risinājumus, pirmdien pasta ģenerāldirektora un izdevēju asociācijas valdes sarunā G.Škodovs piekrita reģionālo izdevēju prasībām un apsolīja, ka preses izdevumu piegādes tarifi 2008. gadam palielināsies ne vairāk kā par inflācijas procentiem plus 15 procenti, kas kopā nepārsniedz 30 procentus. To pavilkt spēs visi reģionālie izdevēji.

Skaidrs, ka šis ir kompromiss īsam laikam, labākajā gadījumā 2008. gadam. Izdevēji iegūst laiku, lai jau tūlīt turpinātu strādāt pie nākamā kompromisa – 2009. un turpmākajiem gadiem. Pirmais jautājums, kas risināms – par cik procentiem palielināsies piegādes tarifs šiem gadiem. Otrs, kāda būs valdības līdzdalība, atbalstot valsts a/s ”Latvijas Pasts” ar dotācijām reģionālās preses izdošanai. Nav noliedzams, ka tieši reģionālajai presei būs ļoti liela loma administratīvi teritoriālās reformas nobeiguma posma īstenošanā – līdz 2009. gadam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi